No mīlestības līdz naidam… un atpakaļ
No milestibas lidz naidam… un atpakal
Edgars Auzin?
Pirma milestiba – ta ir tik gai?a, godbijiga, iekarojama, un to var sagraut viens neuzmanigs parkapums. Ka pardzivot nodevibu un noticet, ka ar to dzive nebeidzas? Ka palikt dzivam, kad sirds ir saplesta? Otra milestiba ka liktena davana, kas palidzes sadziedet bruces uz sirds un liks noticet, ka laime vel var but. Tacu atkal viens neuzmanigs parpratums iznicina visu, ko musu varone tik rupigi glabaja sava atdzimu?aja sirdi. Un ka pardzivot jaunu nodevibu? Un ka noticet, ka pec kartejas nodevibas dzive nav beigusies?
Edgars Auzin?
No milestibas lidz naidam… un atpakal
1. nodala.
– Mans mazais piliens, es jau sen gribeju pateikt, ka es tevi loti milu! Es tevi tik ilgi mekleju, tu esi vieniga, kuru es gribu milet! Tu kluvi par manas dzives, manas pasaules, gaisa jegu. Precies ar mani?
Igors iznema no kabatas cerinu krasas samta kastiti un pastiepa to uz atvertas plaukstas.
– Pilenit, es tevi ludzu, iepriecini mani. Es apsolu, ka bu?u tev labakais virs pasaule. Jus nekad to nenozelosit, kad mes apprecesimies.
Meitene apmulsuma sedeja sarkana, nepaskatidamas no galda. Vinai ?kita, ka visi restorana apmekletaji skatas uz viniem, rada ar pirkstu un smejas, kas vinai radija tik lielu velmi klut tik mazai un neredzamai. ?aja laika pie galda tuvojas divi viesmili sniegbaltos kreklos, taurinos un melnas bikses. Viens rokas tureja milzigu sarkanu rozu pu?ki, otrs ?ampanie?a spaini. Pec Igora zimes vini nolika ziedus iepriek? sagatavota vaze un spaini ar ?ampanieti uz galda un apstajas pie galda gaido?as pozas. Virietis viniem pamaja ar galvu, viesmilis panema ?ampanie?a pudeli, ar mikstu popsienu to atvera un graciozi ieleja burbulojo?o dzerienu glazes. Igors turpinaja turet kastiti plauksta un skatities uz meiteni, saspringti gaidot vinas atbildi. ?aja laika viniem tuvojas vijolnieks, kur? saka spelet loti maigu melodiju ar tadu entuziasmu, it ka pati vijole dziedatu par kaut ko personisku.
Meitene bija gatava izkrist pa gridu. Vina nebija tam gatava, kad Igors ?odien vinu uzaicinaja uz restoranu. Un vinas apgerbs restoranam isti neatbilda ?im bridim – vienkar?a tum?i zila kleita ar augstu apkakli, rotata ar aditu apkakli, tadas pa?as aditas aproces uz garam piedurknem, vecas vienkar?as melnas kurpes ar zemiem papeziem. Vina tie?am negribeja ?eit nakt, bet virietis vinu pierunaja. Un tagad vina sedeja pie kada izskatiga virie?a darga uzvalka, sniegbalta krekla, uz kuru sanis skatijas visas restorana brivas sievietes, kuras acis vareja lasit: “Un ko vin? atrada ?aja kalna. ? Es esmu vinas labaka."
– Pilite, man ieteica vienu restoranu, es gribu ar tevi tur aiziet, parbaudi, vai mani “reklamdeveji” nemelo. Mes vienkar?i paedisim pusdienas, neuztraucies, tu esi visskaistaka,” virietis teica, apskaujot meiteni ap vidukli.
Kad vina piekrita, vina pat neiedomajas, ka Igors, vinas virietis, ar kuru vina satikas gandriz gadu, vinu bildinas. Un tagad vina sedeja ar sarkanu seju no sajusmas un ?oka un baidijas kusteties. Un aiz loga mezonigi ziedeja abeles un cerinu krumi, ?upodami zarus vieglaja veja, it ka pierunadami meiteni piekrist priek?likumam.
– Pilenit, vai tu esi pret to? – virietis kluva noraizejies, kad vinas kluse?ana ievilkas.
Aiz sajusmas vina nespeja atbildet, meginot norit saspringto vardu kamolu, vina vienkar?i piekrito?i pamaja ar galvu.
– Mila, vai es pareizi sapratu, ka tu piekriti?
Vina velreiz pamaja ar galvu, sakosdama lupas tik stipri, ka baidijas, ka iekodis tas, lidz tas noasinos. Virietis atvera kastiti, iznema no tas skaistu gredzenu, panema meitenes roku un uzlika vinai uz pirksta. Un ?aja laika pie kaiminu galdiniem sedo?ie apmekletaji, kas aptuveni piecas minutes veroja notieko?o, saka aplaudet, kas meitenei lika vel vairak nosarkt. Tikai pec desmit minutem, kad viesmili un vijolniece bija pametu?i savu galdinu un parejie bija atgriezu?ies pie sarunam, vina speja paskatities uz virieti, kur? ar saspringtu uzmanibu un ceribam raudzijas vinas seja.
– Pilenit, tu esi sarugtinats? – jautaja Igors.
"Ne," vina pakratija galvu, "tas viss ir tik…negaiditi."
– Kapec, Pilenit? Vai tie?am gada laika, kad esam kopa, neesi redzejusi, ka esi man loti mila? Es tik ilgi gaidiju tadu meiteni ka tu un loti velos, lai mes klutu par gimeni, es tevi loti milu. Tikai ticiet man, es mile?u un rupe?os par jums. Nu, vai tu piekriti klut par manu sievu?
"Piekritu," vinai beidzot izdevas atrast speku smaidit. "Tikai es veletos, lai jus noteikti satiktos ar maniem vecakiem un lugtu viniem manu roku." Man tas ir loti svarigi.
Vinas dvesele ziedeja pavasaris, simtiem vecais ledus, kas bija spiedis vinas sirdi, bija izkusis, vina gribeja milet un but mileta. Bet vina lidz pa?am beigam joprojam neticeja, ka ?is virietis vinu mil, un noteikti nedomaja, ka butu gatavs vinai bildinat. Pirms tas dienas vini nekad nebija runaju?i par savam jutam. Vina uztvera vina skatienus, bet pat nevareja iedomaties, ka vin? pret vinu jut kaut ko vairak neka tikai draudzibu.
Kop? skolas laikiem vina neticeja, ka varetu atrast virieti, kur? vinu miletu, dzives stunda vinai bija parak sapiga. Kapitolija nekad nav uzskatijusi sevi par skaistuli, kas spej iekarot tadu virieti ka Igors. Vina redzeja, ka sievietes uz vinu skatas, zinaja, ka daudzi veletos ar vinu klut tuvaki, tacu vin? nez kapec izvelejas vinu. Vinas dvesele ielauzas ?aubas un taja pa?a laika vina bija laimiga. Vina bija vinu nelaimigi milejusi ilgu laiku. Un Kapitolijai ?kita, ka visas vinu tik?anas Igoram neko nenozime, ka vini ir tikai labi draugi un nav jegas uz kaut ko vairak ceret. Un tagad vinas sirds puksteja ceriba, ka vina bus laimiga.
***
Kapitolija satika Igoru darba un skola. Vasara skolas direktore Svetlana Vasiljevna vinai atzvanija no atvalinajuma uz darbu.
– Kapocka, musu sponsori nolema veikt nelielus remontdarbus dazas klases, tostarp jusu, pirms macibu gada sakuma. Naciet, ludzu, mums ar jums japarruna sienu krasa, un ir vel citi sikumi. Jus ari kaut ko teicat par dazam iekartam un plauktiem. Tatad, kamer ir iespeja, mums tas viss ir jaatdzivina, preteja gadijuma, kad musu sponsori dak?is vairak. Tiekamies skola rit pulksten 10.
Skola, kura vina stradaja, celta pagaju?a gadsimta piecdesmitajos gados, un vinas birojs nebija renovets gandriz kop? skolas nodo?anas ekspluatacija. Reizem berniem no griestiem krita apmetums, krasa gabalos lidoja no sienam, un logu ramji bija tik sausi, ka no plaisam nepartraukti naca caurvej?. Neraugoties uz to, ka regionala pilseta, kura tagad dzivoja Kapitolija, atradas Krievijas dienvidu regiona, ziema joprojam bija diezgan auksts, un vinai un studentiem nacas ietities siltas drebes. Ja citas klases dazkart vismaz tika remontets, tad vinas krievu valodas un literaturas klasi, kas atradas gara gaitena pa?a gala, tada laime nez kapec apgajusi. Tapec Kapitolija bija sajusma, atri atvadijas no vecakiem, kur pavadija atvalinajumu, un steidzas uz autoostu.
Kad vina no rita ieradas skola, netalu no lievena vinu sagaidija skolas direktors un virietis, kur? izskatijas 35 gadus vecs, nedaudz virs videja auguma, tum?matains, izskatigs un parliecinats par sevi.
– Kapitolina Maksimovna, iepazistieties, tas ir Igors Nikolajevics, uznemuma direktors, kur? veiks remontu musu vieta. Es tevi pameti?u, un tu pats vienosies, ko darisi ar biroju. Es gribu teikt, ka ir nolemts veikt pilnigu jusu biroja remontu,” un Svetlana Vasiljevna aizbega.
Papildus remontdarbiem Kapitolina jau sen bija velejusies parveidot biroju, ko vina ieguva, kad ieguva darbu. Pirmkart, vina gribeja apgriezt rakstamgaldus, lai gaisma uz tiem kristu no pareizas puses. Vina ari velejas izveidot plauktu bloku, kas aptvertu visu sienu, jo tajos divos mazajos vecajos skapjos ar ciksto?am durvim, kas vienmer veras, nebija visas gramatas un rokasgramatas, kuras vina velejas ievietot biroja. Un es gribeju izveidot sev ertu darba vietu. Vina vairakkart domaja, ka iekartos savu biroju, un tagad vinas sapnis varetu piepildities.
Vina pastiepa roku Igoram Nikolajevicam.
"Sveiki, mani sauc Kapitolina Maksimovna," un vina nosarka.
Vina jau bija pieradusi, ka vinas vards visiem lika pasmaidit, bet virietis ar nopietnu seju uzmanigi satvera vinas roku saveja un viegli to pakratija.
– Esmu loti gandarits. Tagad tik neparasts un rets vards. "Man atgadina pavasari," vin? atbildeja, redzot vinas parsteigto skatienu. – Tas izskatas ka “piliens”, ka pavasari pilieni.
Vina vel vairak nosarka no vina vardiem un steidzas atnemt vinam roku.
– Ejam uz klasi, es tev paradi?u, ko velos mainit.
Tikai tagad virietis pasmaidija un pamaja vinai ar galvu.
– Ludzu, pagaidisim mazliet. Tagad ieradisies mani stradnieki, es gribeju, lai jus visas savas idejas izstastiet tie?i manam meistaram, kur? ?eit komandes.
Vin? paskatijas pulksteni.
– Viniem vajadzetu ierasties jebkura bridi. Maksimalais, apmeram piecu minu?u laika. Mans Arsenijs Fomics ir loti atbildigs,” vin? paskatijas apkart un pasmaidija. – Un tur vini nak.
Ap likumu paradijas neliels zils mikroautobuss ar uznemuma logotipu sanos un piebrauca pie skolas lievena. No tas iznaca se?i cilveki, gerbu?ies vienados darba apgerbos ar tadu pa?u uznemuma logotipu uz jakam. Viens no virie?iem piegaja pie Igora Nikolajevica, sasveicinajas, pec tam pastiepa roku Kapitolijai un loti uzmanigi to paspieda.
"Mes esam gatavi doties," vin? zinoja. "Paveli, saimniece," un piemiedza aci.
Kapitolija kopa ar brigadieru un diviem citiem stradniekiem iegaja sava kabineta. Igors Nikolajevics viniem sekoja un veroja, ka meitene ar entuziasmu stasta Arsenijam Fomicam par savam idejam. Vin? klausijas un pamaja, piekritot, un pat ieteica kaut ko, lai padaritu to vel labaku. Skolotajas seja taja bridi bija tik skaista un gariga, ka Igors nevareja atraut no tas acis. Pec izskata visparastaka meitene, ne vecaka par divdesmit, gai?mataina, ar parasto “skolotajas” frizuru “bulcina pakausi”, bet vinas tum?i zilas acis dzirkstija tik neparasta gai?uma un laipniba, ka neizprotami gara. -virie?a dvesele rosijas aizmirsta sajuta, kas atgadina maigumu, entuziasmu. Tad vin? pamanija, ka vinas seju, ?kiet, veidoja talantiga telnieka milo?a roka, glita, loti maiga, it ka no iek?puses mirdzo?a. Un vina loti jauki nosarka, kad pamanija vina skatienu uz sevi.
Vin? neiejaucas saruna starp skolotaju un vina meistaru, veroja vinus no malas, tacu vinam bija sajuta, ka ?is meitenes siltums vinu apnem, liekot vina sirdij pukstet straujak. Kad vina atvadijas no stradniekiem, vin? aizveda meiteni uz lieveni un piedavaja braukt majas. Vina atkal jauki nosarka un atteicas. Igors nolema neuzspiest notikumus, jo vinam joprojam bus laiks ar vinu runat un labak iepazit. Vin? stingri nolema pats, ka noteikti daris visu, lai ?i meitene klutu par vinu.
***
Kapitolija gaja majas un atcerejas Igoru. Vina redzeja vinu tur klase, kas vinu veroja. Vina fiziski juta uz sevi vina skatienu, kas lika vinas sirdij pukstet straujak, tacu vina centas to neizradit. Kapitolija diez vai piespieda sevi nereaget uz vina uzskatiem un speja vienoties ar brigadieru, kur? izradijas absoluti brini?kigs cilveks un pieredzejis specialists, un parrunat visu, ko vina veletos darit sava klase. Vini vienojas satikties pec divam nedelam un atvadijas.
"Nu, kapec vin? uz mani ta skatijas? – meitene nemitigi domaja. – Un kapec jus piedavajat to istenot? Vai es vinam patiku? Nu, tas nevar but, Vin? ir tik izskatigs, un es esmu tik… parasta. Ja vin? gribes, vinam bus tik daudz meitenu, ka vinam nebus kur likt.
Aizmigdama vina nemitigi redzeja vina acis, kas vinu cie?i veroja, ar skatienu ieklustot vinas dvesele.
Kad vina pec divam nedelam ieradas skola, lielaka dala darba klase bija pabeigta. Griesti bija mirdzo?i balti, nomainiti logi, sienas nokrasotas jauka gai?a persiku krasa, grida iztirita un svaigi lakota. Arsenijs Fomics smaidot klausijas vinas sajusminatajos vardos un apmierinati pamaja ar galvu. Tagad palika svarigakais – iekartot biroju pec vinas idejas.
Kamer vini runaja, atveras durvis un ienaca Igors Nikolajevics. Vin? sarokojas ar brigadieru un veltija vinai savu spozako smaidu, kas lika vinai atkal nosarkt lidz pa?am matu saknem.
"Kas ar mani notiek," Kapitolija sadusmojas, "kapec es ta nereageju uz ?o virieti? Un kapec vin? ta skatas uz mani?
Vina atkal saravas un paspeja pabeigt sarunu ar brigadieru, tad atvadijas lidz nakamajai tik?anas reizei pec nedelas un izgaja ara. Igors vinu panaca uz ielas.
"Kapitolina Maksimovna, pagaidi," vin? vinu sauca. – Es gribeju tev kaut ko uzdavinat.
Vina apstajas un ar izbrinu veroja, ka vin? no savas dargas ma?inas aizmugureja sedekla izvilka lielu baltu un roza rozu pu?ki. Vinai truka runas, kad vin? piegaja pie vinas un pastiepa ziedus.
– Kapitolina Maksimovna, tas ir jums.
Vin? staroja smaida un skatijas uz vinu ar savam tum?ajam acim ar tadu maigumu, ka vina vel vairak bija pazudusi savas jutas un nezinaja, ko darit.
***
Vinai netika atnemta virie?a uzmaniba, vinai vairakkart stastija, ka vina ir skaista, olimpiades tante, kas vinu uznema pec skolas, macija vinai “sievi?kas” gudribas, lai sava vienkar?aja kleita izskatitos pec damas, macija vinu verot. seju, lai izveidotu sev neuzkrito?u grimu, kas izcel vinas maigo adu un tum?i zilo acu spilgtumu. Vini daudz laika pavadija sarunas, kas vinai deva tik daudz dzives gudribas. Lai gan vinas un vinas mates attiecibas bija uzticamas, krustmate kluva par vinas draugu, tuvako cilveku.
Pec koledzas beig?anas vinai bija vairaki pieludzeji, tacu vina nebija pieradusi pie tik “pla?am” uzmanibas pazimem. Pec skolas, pareizak sakot, pat pec koledzas vina vairakas reizes meginaja atlauties komunicet ar virie?iem, tacu kaut kas liedza uzticeties ?im attiecibam. Katru reizi vina tos aptureja, pat nesakot skupstities. Katru reizi, kad vina iedomajas, ka vini varetu iet talak par skupsti?anu, vina jutas slikti. Vina nespeja piespiest sevi pat domat par to, ka varetu nonakt gulta ar kadu. Kada cita rokas uz vinas kermena, kada cita lupas glastija vinu – vina jutas nepatikami lidz trice?anai. Vina nejuta pat tuvu nekadu sajusmu, velmi pec tuvibas, mezonigu kaislibu, par ko vini raksta romantiskajos romanos.
Ne, bez milestibas vina pat neskupstos. Pat vinas dazu draugu un pazinu argumentacija, ka sekss ir labs sievietes veselibai, nevareja piespiest vinu parkapt savu principu. Un, kad vina to izteica saviem pieludzejiem, vini vienkar?i vinu pameta, dazi ar nicinajumu, citi grozija pirkstus pie deniniem, citi vienkar?i atbildeja, ka vini pat nav domaju?i par nekadam nopietnam attiecibam, tikai seksu un neko vairak un meiteni. ar tarakaniem galva viniem neinterese.
Pec tuvinieku nodevibas skola Kapitolija iesaldeja visas emocijas un jutas. Kad stajos filologijas nodala, nopriecajos, ka kursa bija tikai ducis pui?u, kuriem vina pat neintereseja, uzskatot, ka vina ir garlaiciga un peleka. Vinas kursa biedri pastavigi atradas aktivos meklejumos un pec tam lekciju laika energiski dalijas iespaidos ar draugiem. Kapitolija nevareja saprast, ka var tik brivi gulet ar vienu, pec tam ar otru un to visu saukt par “laimes meklejumiem”? Vai tie?am meitenes var tik brivi atdot savu kermeni bez savstarpejam jutam? Un es nesapratu tos pui?us, kuri bija tik gatavi izveleties sev “draudzeni” tada pa?a “laimes izslapu?a” serija, ?odien ar vienu, rit ar citu, un tas viss tika izskatits lietu kartiba. . Kur visa ?aja “partneru” mainu virkne var but patiesas jutas? Vina vienmer ignoreja savu “draugu” izsmieklu, kuri neticeja, ka vina netiecas pec “tik?anas” ar pui?iem, vini vinu sauca par “muzigo jaunavu”, “ledus krekinga”, “neaizskaramo”. Kapitolija bija nepatikama, tacu vina devas talak un ticeja, ka satiks savu virieti, kuru liktenis vinai bija lemis.
***
Tagad vina paskatijas uz pu?ki, ko Igors vinai pasniedza, un nezinaja, ko teikt. Virie?i vinai uzdavinaja ziedus, tacu tik milzigs pu?kis bija pirmo reizi. ?is pu?kis bija tik skaists, ka vina iekoda vaiga, lidz sapeja, lai neraudatu. Vina piespieda sevi panemt ziedus.
– Paldies, bet kapec? – Tas bija viss, ko vina speja pateikt, tik tikko izspiezot vardus caur sauso kaklu.
"Par to, ka satiku skaistako meiteni pasaule," smaidot atbildeja Igors, pasniedzot vinai pu?ki. – Es gribetu tev ieteikt aiziet uz kafejnicu. Mes varetu viens otru labak iepazit un aprunaties. Es negribu Tevi pazaudet.
"Bet es neesmu gerbusies, lai dotos uz kafejnicu," ar bailem atbildeja Kapitolija, drudzaini atceroties, ka ?odien bija gerbusies parastos gai?i pelekos lina svarkos un gai?i balta bluzite ar isam pu?amam piedurknem, kura vina vairak izskatijas pec augsta. skolnieks neka vina vecuma meitene.
"Tici man, tu esi skaista jebkura apgerba," virietis atkal atbildeja ar smaidu. – Ludzu, laujiet man jus uzaicinat. Es zinu netalu vienu loti jauku kafejnicu, kas pieder manam labam draugam. Mana komanda tur veica remontdarbus. Taja pa?a laika novertejiet musu darbu.
Vin? atkal plati pasmaidija, kas vinu padarija tik… izskatigu, ka Kapitolija saprata, ka vel mazliet un vina kritis, jo kajas atteicas vinu turet. Pek?ni vinas prata ie?avas prata doma – vai vina tie?am bija satikusi vinu, savu virieti, ar kuru vina veletos but laimiga, uzticeties vinam, justies mileta, vajadziga, vieniga?
Vinai loti patika kafejnica, bija loti jauka, kaut ka majiga. Un tie?am vareja just renovacijas kvalitati. Vina nekavejas pat ieskatities tualetes telpa, lai redzetu, ka tur viss ir visaugstakaja limeni, stingri, cienigi.
“?eit ir loti skaisti,” vina noverteja, kad Igors veica pasutijumu un vini gaidija, kad tas tiks pasniegts.
Pamazam vina atlaida savas bailes un sasprindzinajumu un saka runat ar virieti. Kad Igors ieteica pariet uz “tu”, vina atkal samulsa, bet pamaja ar galvu. Igors izradijas loti interesants sarunu biedrs, labi lasits, lasitprasmes (kas vinai bija svarigi), ar humora izjutu un taktu. Vin? neslepa informaciju par sevi, runaja vienkar?i un ar mazliet humora. Izradijas, ka vinam ir 35 gadi (“desmit gadus vecaks”, vina uzreiz aprekinaja), dzivo viens sava dzivokli, vina vecaki dzivo Talajos Austrumos un nedoma parvakties pie sava dela. Pec instituta beig?anas Igors un vina draugi izveidoja nelielu uznemumu, kas nodarbojas ar lauku maju un kotedzu celtniecibu. Vinu uznemums guva lielus panakumus, un vin? nopelnija labu naudu. Bija milota meitene, ar kuru vin? grasijas preceties. Bet, kad uznemumam negaiditi radas finansiali zaudejumi viena partnera “ekscentriskuma” del, nacas to pardot, lai atmaksatu sodus, meitene uzreiz atrada sev jaunu “miloto” un aizgaja kopa ar vinu. Igors ilgu laiku cieta no vinas nodevibas, pec kuras vin? ilgu laiku nevareja sazinaties ar meitenem un izturas pret visiem loti piesardzigi. Vini ?kiras ar draugiem no iepriek?eja biznesa. Virietis nolema izveidot savu nelielu renovacijas uznemumu. Dazi vinu biju?ie stradnieki piekrita sadarboties ar vinu, vini ari atrada izcilu dizaineru, un veiksme vinu atkal gaidija. Bet tagad Igors nevienam neuzticejas, vin? pilniba kontroleja darba izpildi un kvalitati. Slinkie un hack stradnieki nekavejoties tika atlaisti. Paliku?ie bija atbildigi stradnieki, par ko sanema labas algas. Tapec uznemums atri ieguva atpazistamibu un labus ienakumus. Bet vina dzive vairs nebija sievie?u. Uz tik?anos ar Kapitolinu.
Vina runaja ari par sevi un savu gimeni, bet nerunaja par personiskam lietam. Lidz ?im attiecibu tema vinai bija nepatikama, atminas joprojam bija sapigas.
Vinu tik?anas beigas Igors teica:
– Vai es varu tevi saukt par "pilienu"? Tas man atgadinas, ka satiku savu pavasari, kas lika manai dveselei atkal uzziedet. Un es loti velos doties pie taviem vecakiem un lugt vinu svetibu laulibai.
2. nodala.
Kapitolina Maksimovna Karpenko dzimusi neliela dienvidu pilsetina, 120 km attaluma no regiona centra, kur visi viens otru pazina un gandriz puse iedzivotaju bija viens ar otru radniecigi. Vina sanema savu vardu par godu vecvecmaminai no teva puses, lai gan mate velejas vinu nosaukt par Jelenu par godu matei. Vina meginaja parliecinat laimigo jauno tevu, ka vards Kapitolija tagad izraisis tikai izsmieklu un ka meitene visu muzu tiks kircinata, tacu vin? bija nelokams. Majas vinu sauca milaja varda “Kapenka”.
Kapenkas vecaki visu muzu dzivoju?i ?aja pilsetina. Mamma Anna Ivanovna stradaja vidusskola par krievu valodas un literaturas skolotaju, tevs Maksims Petrovics stradaja par galveno skolotaju vieteja skola un taja pa?a laika macija fiziku. Un meitai nekas cits neatlika ka sekot vecaku pedas un ari klut par skolotaju. Vina, tapat ka vinas mate, izvelejas krievu valodu un literaturu.
Kapenkas vecaki bija no tas cilveku ?kirnes, kurus sauca par “no veciem laikiem”, kur gimenes jedziens bija neaizskarams, vini dzivoja saskana ar Domostroja priek?rakstiem. Neskatoties uz vira skarbo raksturu, Anna Ivanovna dzivoja kopa ar vinu laimiga lauliba, piedodot vinam jaunibas kludas, upurejot savas velmes un sapnus par kaisligu milestibu, ka ari samierinajas ar faktu, ka vinas virs aprobezojas ar sausiem skupstiem. vaiga, kad vin? apsveica vinu kados svetkos. Maksims Petrovics nedzera, neballejas, ka saka, "vin? nebija iesaistits sakaros, kas vinu diskrediteja". Vinam nepatika izradit “telu” maigumu, tapec gimene viss bija stingrs un pec noteiktas kartibas, pat pie teva vecakiem, pareizak sakot, pat vecteva. Tapec Anna Ivanovna atrada izeju 19. gadsimta romantiskajos romanos, rupigi, lai vinas virs nepamanitu, vina raudaja par gramatu varonu likteni, sapnoja par tadu milestibu, kad sirds deg un dvesele lust.
Ka skolotajiem vinu maja bija liela biblioteka, kurai Maksims Petrovics liela istaba izgatavoja sienas garuma plauktu; Vini no vira vecakiem ieguva trisistabu dzivokli veca trisstavu maja. Lai gan telpas bija mazas, Anna Ivanovna speja vinu dzivokli radit majigu sajutu.
***
Kop? bernibas vecaki savai meitai macija, ka vinai jaizaug paklausigai, pieticigai, atbildigai meitenei un nevajadzetu teret laiku dikdienibai. Turklat mate ieaudzinaja meitina milestibu pret lasi?anu un ar lepnumu veroja, ka Kapitolija lasa gramatas, nevis bezmerkigi klist pa ielam. Vini biezi parrunaja lasitas gramatas ar meitu, un dazreiz Kapenkas uzskati par gramatu notikumiem parsteidza vinas mati. Vina pat vareja pamanit, ko Anna Ivanovna palaida garam, un vienmer atrada skaidrojumus varonu ricibai. Bet visvairak meitai patika romantiska literatura, ticeja Scarlet Sails un Princes, lasija Jesenina un Bairona milas tekstus, mileja Dz.Verna, V. Skota piedzivojumus un Dz.Simenona un A detektivromanus. Kristija. Tikai velak, kad vina devas studet uz regionalo pilsetu, vina saka lasit musdienu romantiskos romanus, briziem piesarkstot no kauna, bet dazreiz iedomajoties sevi ?o varonu vieta.
Reizem Anna Ivanovna pratoja, vai vini neiet parak talu, audzinot savu meitu, kura uzauga ar roza brillem. Vina tic godigumam un godam, skaistiem darbiem, muzigai un vienigajai milestibai un cer atrast cilveku, kur? miles tikai vinu vienu. Bet patiesiba dzive ir diezgan nezeliga, gandriz katra gimene saskaras ar nodevibu un nodevibu.
Vina nekad nestastis savai meitai, ka vinu pirmaja laulibas gada Maksims nolema vinu atstat citas sievietes del, kura ar visu speku centas atnemt viru no gimenes. Tikai vina vecteva Gavrila Pavlovica, speciga un briesmiga cilveka, iedzimta Kubas kazaka iejauk?anas, kur? lidz pat pedejam dienam savas rokas tureja visu savu radinieku un vinu pecnaceju dzivibas, izglaba vinu gimeni no sabrukuma. Pa?am vectevam bija divi brali un cetras masas, kuri ciltskoku papildinaja ar daudziem pecteciem, kuri izklida pa visu valsti, un ?aja dienvidu pilseta dzivoja paris tantes ar savam gimenem. Tikai pa?am Gavrilai Pavlovicam, kur? bija vecakais dels un pec vecaku naves parnema vinu pienakumus, bija tikai viens dels un viens mazdels. Tie?i vin? pasauca Maksimu pie sevis un paskaidroja, ka, ta ka par sievu izvelejies vienu sievieti, nav jegas vazaties ar citam sievietem. Iepriek? bija jadoma par to, vai vin? mil savu izveleto. Un, ja vin? saprata, ka nemil, tad laujiet vinam saspiest savu "arejo milestibu" dure un mest to suniem. Kad vin? ir uznemies saistibas pret gimeni, vin? neuzdro?inas tas lauzt. Pec kada laika Maksims zaudeja savaldibu un nomierinajas, un, uzzinot, ka Anna gaida bernu, vin? partrauca visus sakarus no saniem. Un kop? ta laika es neesmu skatijies ne uz vienu sievieti. Laika gaita vin? atzinas Annai, ka ir vinai un vectevam pateicigs par to, ka attureja vinu no neuzmaniga sola, un tagad ir laimigs, ka vinam ir speciga gimene.
Vin? redzeja, ka vina “kaisliga milestiba” uzvedas histeriski, pazinojot, ka ?kiras ar vinu, cik daudz sudu vina izleja, izplatot neglitas baumas par Maksimu un Annu, ka ari parstaja slept savus merkantilos nodomus, kuru del vina velejas atnem vinu no gimenes. Maksima gimene pec regiona standartiem bija diezgan turiga, tapec vini gribeja Annu izspiest, ienemt vinas vietu un baudit gimenes labumus, cerot nestradat, pienemt davanas un noligt stradniekus, kas visu daris ap maju. Bet vina pat nenojauta, ka Karpenko gimene sievietes necie? no dikdienam, visi stradaja un saimniekoja patstavigi, bez paligiem.
***
Kad Kapitolija iegaja parejas vecuma no meitenes uz meiteni, vinas vecakiem bija nopietna izglitojo?a saruna ar vinu par pui?u un meitenu attiecibu jautajumu, kuras laika tevs vinai populari skaidroja, ka pirms laulibam tikai tas sievietes, kuram ir kauns, iesaistas. tas” attiecibas runa. Un pirms skolas beig?anas un pec tam mana mate meitai pastavigi ieaudzinaja, ka vinai jadod sava nevainiba tikai savam milotajam viram lauliba. Vina mineja daudzus piemerus par zeniem, kuri sanema “to pa?u” no meitenem un pec tam vinus pameta. Un pati Kapitolija zinaja visus ?os gadijumus. Pilsetina bija parak maza un ?adas zinas izplatijas zibenigi. Meitenes, kuras saka zvanit uz katra stura, vienkar?i bija spiestas pamest pilsetu, jo ?eit vinas diez vai vares atrast viru. Un sarunas aiz muguras nekad neapstasies. Vecmaminu tenkas vajas vienmer un visur. Un ari mana kaiminiene uz kapnes, tante Marfa, kura stradaja vieteja tirgu, pastavigi naca ciemos pie mammas un nesa mammai jaunakas tenkas. Lai gan mate teica, ka vinai nepatik tenkas, vina vienmer uzklausija Marfu un loti dedzigi tas parrunaja ar savu kaiminieni.
***
Marfa Fedorovna dzivoja viena ar savu meitu Viktoriju, kas bija se?us gadus jaunaka par Kapitolinu. Vinas virs stradaja par celtnieku un pilnigi absurdi nomira darba, iekritot buvejamas majas kapnu linija, kad vinu meitai Viktorijai bija divi gadi. Tad mamma atbalstija savu kaiminieni bedas, palidzeja, ka vareja, un tad vini sadraudzejas, un kop? ta laika tante Marfa biezi paradijas vinu dzivokli. Sievietes iegaja virtuve, kur pie tejas apsprieda jaunakas zinas, up un aah. Taja pa?a laika Kapitolinai tika lugts pieskatit tantes Marfas meitu, kura auga ka diezgan kapriza un izlutinata meitene. Vina nekautrejas iet cauri Kapitolijas lietam, vareja kaut ko panemt, neprasot un neatdot, vina nemaz nesaprata, ka ?ada uzvediba ir nepienemama. Biezi man bija jadod Vikai kaut kas, ko vina bija panemusi, lai vina neuznaktu dusmu lekme. Vina bija aizvainota, kad Kapitolija vinai izteica komentarus, un ar asaram acis devas pie mates sudzeties. Kad kaimini devas majas, mate meitai lika but uzmanigakai pret Viktoriju, kura jau auga bez teva un kurai bija nepiecie?ama uzmaniba. Biezi Kapitolina bija spiesta panemt Viku no bernudarza vai doties pastaiga ar meiteni uz ielas, kur vina pilniba nepaklausija un meginaja aizbegt no savas "auklites". Vina biezi darija sikus netirus trikus un vienmer "parcela" savu vainu uz Kapitolinu. Mamma pat negribeja klausities meitas paskaidrojumus, vina tikai aizradija vinu un pieprasija, lai vina to vairs nedaritu. Ar laiku Kapitolija saprata, ka atteikties no nekaunigas kaiminmeitenes pieskati?anas, atrada nodarbes pulcinu zime?anas, dejo?anas veida, kas aiznema visu vinas brivo laiku un majas atgriezas velu, tapec Vikas dienas aprupe vinai tika nonemta. . Bet tomer, kad tante Marfa ieradas pie viniem nedelas nogales, meitene tika nosutita uz Kapitolijas istabu, lai vina netraucetu sarunam.
***
Kapitolijai patika macities, vinai patika visi skolas priek?meti, un vina pati nolema, ka skolotaju meitai nav tiesibu macities slikti. Vina vienmer bija noraizejusies, kad vina sanema “labu” atzimi un meginaja to labot. Klase vini skatijas uz vinu ta, it ka vina butu stulbi un skolotajas meita, un vini nesteidzas draudzeties. Meitenem pedejas klases attistijas loti specifiskas intereses – zeni, par kuriem vini visur un loti labprat apsprieda. Biezi vien diskusiju objekts bija ne tik daudz pa?i pui?i, bet gan vinu gimenu bagatiba, kas lautu jaunajai sievai dzivot bez darba. ?adas sarunas Kapitolijai bija sve?as, vina uzskatija, ka milestibai jabut gai?ai un sirsnigai, un meklet kadu labumu no ?adas saiknes bija vienkar?i briesmigi. Ka var gribet preceties ar bagatu virieti, bet nemiletu? Tas ir ka sevis nodeviba, faktiski sava kermena pardo?ana par naudu. Ja milestibas nav, tad no kurienes ta naks? Vai nav labak atrast savu cilveku un tad stradat ar vinu gimenes laba, lai vinu majas butu pilna un majiga bloda, pilna ar berniem.
Ari pedejo kla?u zeni saka intereseties par meitenem. Dazu starpa radas savstarpejas simpatijas, un vini saka celot pa pariem. Kapitolinai nesekoja neviens, iznemot skolas direktora delu Glebu Pereverzevu, kur? bija vispopularakais zens ?aja rajona. Gandriz visas meitenes sapnoja par draudzibu ar vinu, bet no devitas klases vin? saka izradit uzmanibu Kapitolijai. Kad Anna Ivanovna par to uzzinaja, vina atkal aicinaja meitu uz izglitojo?u sarunu.
– Mana meitene, es ludzu, atcerieties vienu lietu: ja jus pielaujat vienu kludu, jus saprotat, par ko es runaju, jus jau esat pietiekami vecs, un par jums tulit saksies sliktas sarunas. Noslepums vienmer klust skaidrs, un musu pilseta neko nevar noslept. Pat ja Glebs tagad saka, ka vin? tevi mil, kas zina, ka vin? izturesies velak, kad sasniegs savstarpigumu no jums? Tapec laujiet pirmo reizi but kopa ar savu miloto viru un likumiga lauliba. Un butu labi, ja starp jums valditu patiesa milestiba, ciena un sapratne. Atdot sevi bez milestibas nav jegas. Jus nespesiet saskatit visu ?o attiecibu skaistumu, maigumu un sirsnibu. Tad tu sapratisi, ka man ir taisniba. Tagad laiki ir mainiju?ies, un “tas pa?as” attiecibas pirms laulibam vairs netiek uzskatitas par kaut ko tik apkaunojo?u, ka tas bija musu laikos. Bet tomer, ka teica musu senci, rupejieties par savu godu jau no mazotnes. Ja jauneklis, kas jums patik, gaida lidz jusu kazam un lidz tam rupejas par jums, tad vin? ir cienigs virs, un tas nozime, ka vin? jus mil. Un tikai jus abi noteiksiet, ka izvertisies jusu gimenes dzive. Bet es velreiz ludzu, parupejies par sevi lidz kazam.
"Labi, mammu," Kapitolija samulsusi atbildeja.
– Meitin, saki, vai tev patik Glebs? Vai vin? jums neko tadu nepiedavaja? – mamma jautaja.
"Man tas loti patik," vina neskaidri paraustija plecus. – Bet vinam seko daudzas meitenes. Es nesaprotu, kapec vin? nevar atstat mani vienu. Vin? neko nepiedavaja, tikai vienmer staiga man blakus.
Divus gadus Gleba attieksme pret Kapitolinu nav mainijusies. Vin? vienmer bija blakus, sniedza vinai mazas davanas, staigaja majas, aicinaja pastaigaties, sargaja, palidzeja. Kad vini iestajas vecakaja kursa, vin? pirmo reizi atzinas sava simpatijas pret vinu un saka runat par to, ka pec skolas velas appreceties ar Kapitolinu. Vina klausijas vina vardos un izmisigi nosarka. Vina nezinaja, ko atbildet puisim, kur? uzstajigi pieprasija no vinas atbildi, vai vina piekrit klut par vina sievu.
Meitene ilgu laiku slepa savas jutas pret Glebu, baididamas, ka, izdzirdejis no vinas atzi?anas vardus, vin? par vinu pasmiesies un visi par to uzzinas. Bet lidz studiju beigam vina draudze?anas kluva parak neatlaidiga, un pat Gleba mate Vera Ivanovna, skolas direktore, runaja ar Annu Ivanovnu par nakotnes kazam starp vinu berniem. Kad Kapitolija uzzinaja, ka vinas vecaki nav pret vinas laulibam ar Glebu, vina atlavas atzit, ka mil vinu. Glebs bija priecigs un to neslepa, centas pietuvoties Kapitolinai, bet vina nelavas pat vienkar?iem apskavieniem, par skupstiem nemaz nerunajot. Vina izvirzija Glebam nosacijumus, ka tas viss notiks tikai pec kazam. Vin? piekrita, un visi klase zinaja, ka, tiklidz vini sanems sertifikatus, Glebs un Kapitolina iesniegs pieteikumu dzimtsarakstu nodala. Meitenes, kuras vel nesen cereja savos tiklos dabut for?ako puisi, nemitigi cuksteja aiz muguras, izplatot visadas tenkas, tacu topo?ajiem laulatajiem bija vienalga. Vini zinaja, ka mil viens otru un nekas nevar apturet vinu milestibu.
Kapitolijas skolas draudzene Nina Ko?eleva meginaja atrunat meiteni no apprece?anas ar "?o narcistisko titaru, kura gulta ir bijis vairak meitenu, neka vina spej iedomaties". Tacu Kapitolija ticeja Glebam, ka vin? vinu mil, un meginaja nomierinat savu draugu, kur? bija nopietni satraukts, kad zina par vinu drizajam kazam pec skolas beig?anas izplatijas klase. Nina aizradija draudzeni, meginaja atvert acis, saucot vinas vardos un izveloties Glebam visnievajo?akos epitetus. Bet Kapitolija bija laimiga un negrasijas klausities draudzene. Vina nevareja saprast savu uzvedibu, kapec vinu tik loti aizvainoja fakts, ka vina un Glebs driz apprecesies, jo tas ir saprotams, jo abi mil viens otru.
Tikai izlaiduma ballite Kapitolina saprata Ninas patiesos iemeslus, kapec ta runaja par Glebu, un viena bridi zaudeja savu draugu un milako. Un, pateicoties ?iem notikumiem, vina nolema doties uz regionalo pilsetu, lai iestatos filologijas nodala.
3. nodala.
Nedelu pec tam, kad Igors bildinaja Kapitolinu, vini devas pie laimigas ligavas vecakiem. Lidz vinu pilsetai no regiona centra ar autobusu bija jabrauc apmeram cetras stundas, bet ar Igora automa?inu vini nokluva nedaudz mazak ka divas. Piektdien pec darba vin? panema Kapitolinu, un astonos vakara vini jau zvanija pie vecaku dzivokla durvim.
Mamma un tevs vispirms piesardzigi sveicinaja Igoru, nopetot vinu ar skolotaju un milo?o vecaku bargajam, rupigajam acim. Vini joprojam sagremoja faktu, ka ligavainis bija desmit gadus vecaks par vinu meitu.
– Vai vin? nav parak vecs? “Mate klusi jautaja meitai virtuve, atstajot virie?us lielaja istaba pie galda.
– Nu, par ko tu runa, mammu? Igors ir brini?kigs, driz tu vinu iepazisi tuvak un iemilesi. Un kapec man ir vajadzigi ?ie jaunie?i? Un vin? jau ir paveikts cilveks, nobriedis gimenes dzivei.
– Vai tu vinu pat mili?
"Loti," meitene atbildeja, uzliekot aukstas plaukstas uz saviem moko?ajiem vaigiem.
Kapitolija jau bija pa telefonu izstastijusi matei abu attiecibu stastu un jau iepriek? pateikusi, ka vini ieradisies satikties. Visi bija sajusma par ?o tik?anos. Bet viss izvertas labi. Pat tevs, kad Igors izgaja ara uzpipet, sievai un meitai teica, ka vinam Igors patik un priecajas par meitu, ka vinai izdevies atrast tik nopietnu virieti, kuram jedziens “gimene” nav tuk?a fraze. Vin? to apstiprinaja, un Kapitolija nomierinajas un atslaba. Lidz tam bridim vina bija saspringta ka stiga, jo visvairak uztraucas par to, ka vinas vecaki satiks Igoru. Vini ilgu laiku sedeja pie galda, jautaja Igoram par vinu un vina gimeni, un pec pulksten vienpadsmitiem devas gulet. “Jaunajiem” tika ieraditas atsevi?kas gultas – Kapitolina sava istaba un Igors lielaja.
Kapitolina planoja palikt kopa ar gimeni lidz pirmdienai, aizbraucot agri no rita, “aukstuma”, jo taja diena vinai bija tikai sesta stunda astotaja klase. Vina gribeja paradit Igoram savu dzimto pilsetu, iecienitakas vietas. Ari vinu tuvinieki loti velejas vinu satikt, tapec sestdien visi tika aicinati uz svetku vakarinam. Kapitolija jau sen bija parstajusi saprast gimenes saites, vinu bija parak daudz, tapec vina vienkar?i pienema visus ka vienotu organismu.
No rita sievietes saka ierasto virtuves burzmu, tevs un Igors brauca uz veikaliem ar vina automa?inu un nopirka visu nepiecie?amo. Ap pulksten diviem saka ierasties neskaitami radinieki, ieradas ari Marfa un Vika, kuri pagaju?aja gada absolveja skolu un palika pilseta, iekartojas darba par viesmili kafejnica Ararat pie vieteja uznemeja Armena.
Kad Kapitolija ieraudzija Viktoriju, vina pat nepazina vinu uzreiz. Meitene pedejo septinu gadu laika ir izaugusi no sturainas meitenes par garu, slaidu, blondu meiteni ar valigam lokam lidz viduklim, garam skaistam kajam un stingram krutim. Bija skaidrs, ka vina daudz laika velta savam izskatam, ka ari nekautrejas no saviem ?ortiem, kas ir sagriezti tik isi, ka ir redzama puse no sezamvietas, un caurspidigu T-kreklu, kas valkats uz vinas kailajam krutim.
Dzivokla virie?i uzreiz saka ?kibi raudzities uz vinas ieverojamo ?armu, pat Igors vairakas reizes nopetija meiteni no galvas lidz kajam, kamer vina civinaja Kapitolijai apsveikumus.
Vakarinas pagaja diezgan mierigi un jautri, pirmo minu?u spriedze izklida un saruna riteja uz gara vilna. Visi noveleja “jaunajiem” nakotnes laimi un no sirds priecajas par savu “Kapenku”. Vienigi pie galda sedo?a Viktorija nenolaida skatienu no Igora, intensivi par kaut ko domajot.
Ap pulksten se?iem viesi saka doties prom, Kapitolija saka lenam tirit galdu un mazgat traukus. Tevs un Igors klusi turpinaja savu viri?kigo sarunu, un mate ar Marfu un atliku?o tanti saka apspriest jaunakas zinas. Igors neklausijas vinu plapa?ana, bet ar maigumu veroja Kapitolinu, kas periodiski atgriezas istaba, lai savaktu traukus, un atgriezas virtuve.
Kada bridi tante, kuras vardu Igors neatcerejas, saka stastit, ka vina tur satikusi kadu draugu, kur? teicis, ka rit naks Glebs. ?aja laika Kapitolija atradas istaba un savaca galda piederumus. Izdzirdot vardu “Glebs”, vina nodrebeja, it ka kads vinai butu smagi iesitis, nobalejis, saravies bumbina un pat izmetis dak?inu no rokam. Bet tad vina saravas un steidzas atkal salikt dak?inas un nazus un izgaja no istabas. Anna Ivanovna parmeto?i paskatijas uz savu tanti un noraido?i pakratija galvu. Vina bailes aizsedza muti ar roku, steidzas atvadities un doties majas.
Igors saprata, ka Kapitolijai ar ?o “Glebu” nebija loti labas atminas. Meitene vairs neatgriezas vinu istaba, Anna Ivanovna, izbraukusi savu radinieku, pati saka tirit galdu, tevs ar kadu ieganstu teica, ka dosies pie vina. Igors, Viktorija un vinas mate palika istaba, kura meginaja vest meitu majas, tacu vina, ?kiet, nedzirdeja vinas vardus. ?ie divi Igoram nemaz nepatika. Marfa, kas izskatijas pec habalkas, un vinas meita, kas izskatijas pec vieglas tikumibas meitenem, nekadi neiederejas viesu aura. Mamma bija ieverojama tirgus tirgotaju parstave, kas bija gatava izplatit visas tenkas, nedomajot par sekam. Vin? pat bija parsteigts, ka ar ?o kaiminu spej savienot inteligentu sievieti. Turklat vin? nemitigi juta uz sevi meitenes skatienu, kas izsutija nepatikamus drebulus cauri vina kermenim.
Igors iegaja virtuve, bet Kapitolijas tur nebija. Vin? devas uz meitenes istabu, bet durvis bija aizvertas. Igors saprata, ka vina tagad nevelas, lai vinu trauce, un nolema iziet ara uzpipet. Es gribetu zinat, kas ir Glebs un kas vinu saistija ar Kapitolinu.
Vin? aizgaja uz rotalu laukumu, apsedas uz ciksto?a solina un aizdedzinaja cigareti. Vinam par parsteigumu vietne nebija neviena cilveka. Vietne, tapat ka ap to stavo?as majas, bija tikpat sena un nesakartota, iznemot smil?u kaudzi, kas kaut ka norobezota ar sapuvu?iem deliem, kas atteloja sanus, vecas ?upoles un solinu, tur neka cita nebija. Vienigais, kas rotaja pagalmu un apkartni, bija cerinu krumi un ziedo?i auglu koki, no kuriem jau bija saku?as birt ziedlapinas ar baltu sniegu, aizsedzot valdo?o nozelojamibu.
Vecaku dzivokla logi versti uz otru majas pusi. Igors apsedas uz solina ar skatu pret ieeju, lai redzetu, kur? aiziet, un aizdedzinaja cigareti. Pec minutes vina priek?a paradijas Viktorija un ludza atlauju vinam pievienoties. Vin? paraustija plecus, paradot, ka vinam ir vienalga. Tad vina apsedas vinam priek?a smil?u kastes zemaja mala, pabaza zem celgaliem saliektas kajas un apskava tas ar rokam ta, ka vinas sezamvietu praktiski neaizsedza ?ortu luzni.
"Priecajos, ka tika atrasts vismaz kads, kur? izkauseja musu lastekas sirdi," sacija Vika. – Vini domaja, ka pec notiku?a vina nekad neprecesies.
– Un kas notika? – Igors ieinteresets jautaja, taja pa?a laika cen?oties neizradit savu interesi.
– PAR! To zina visi. Vai vina tev neteica? – meitene kikinaja un uzmeta jautajo?u seju, vienlaikus ienemot pavedino?u pozu, izstiepjot kajas, no kuram Igors redzeja vinas roza mezginu biksites un to, ko tam vajadzeja slept no ?ortu apak?malas. Vina ari noliecas ar abam rokam uz smil?u kastes saniem, izstiepjot krutis.
– Ne, es tev neteicu. Vika, saki, kas ir Glebs? – Es nolemu panemt sarunu savas rokas un uzzinat no ?is meitenes visu, ko vina zina. Vin? redzeja, ka vina megina flirtet, flirtet ar vinu, bet virietim tas izskatijas smiekligi un nepatikami.
– Glebs? ?is ir vinas topo?ais ligavainis. Tur skola viniem bija tadi milestibas burkani,” vina kaut ka launi iesmejas. "Vina del vina nelauj virie?iem tuvoties."
– Ligavainis? – Igors jautaja, veledamies dzirdet detalas un noskaidrot, kapec Kapitolija reageja uz zinu, ka vin? nak.
"Ja," vina pamaja ar galvu. – Vin? skreja vinai pec skolas. Es toreiz biju mazs un nezinaju visu. Bet varu teikt, ka, macoties pedeja klase, visi teica, ka pec skolas precesies, gatavojas kazam. Musu skolas direktores dels Glebs bija vispopularakais puisis, izskatigs puisis, visas meitenes skreja vinam pakal, un vin? ravas par Kapku. Es vinu biezi redzeju, kad vin? ieradas vinu maja un nesa vinai cerinu pu?kus. Es nezinu, kas notika vinu izlaiduma, bet Capka no ta atgriezas viens un ar asaram. Divas dienas vina neizgaja no savas istabas, vini pat gribeja vinu izsaukt uz psihiatrisko slimnicu, un Glebs klauveja pie vinu dzivokla sliek?na, lidz tevocis Makss vinu izsita no ieejas. Es redzeju, ka vin? satvera vinu aiz apkakles un izvilka uz ielas, izmetot uz asfalta. Vin? skali kliedza, ?ausmigi zvereja, es domaju, ka vin? mani nogalinas. Un Glebs ari uzrakstija uz asfalta ar krasu: “Milais, piedod man. Es milu Tevi". ?is uzraksts ?eit ir bijis ilgu laiku. – Vina pamaja uz ietves pusi ieejas priek?a. – Pec tam Kapka aizgaja.
– Un Glebs?
– Ka ar Glebu? Vina tevs gribeja vinu sutit uz militaro skolu, bet vin? iestajas juras dienesta, es domaju, ka kaut kur Kerca, es precizi nezinu. Vin? nav atgriezies majas, tagad dodas uz arzemem un laiku pa laikam apciemo savus vecakus. Tante Sveta teica, ka janak rit. Vin? ?eit neparadas biezi; pedejo tris gadu laika esmu vinu redzejis tikai vienu reizi. Vin? kluva tik skaists, visas musu meitenes skreja vinam pakal un joprojam nav pret vinu. Un vin? joprojam ilgojas pec Kapkas. Ja, es redzu, ka Kapka par vinu vel nav aizmirsis. Paskaties, ka vinas rokas tric tikai no vina varda.
– Ka jus zinat, kas zust? – Igors pasmineja, parsteigts par Vikinas zina?anam par kada cita personigo dzivi.
– Ja, musu pilseta visi zina par visiem. Un mana mate joprojam strada tirgu, un tas parasti ir for?aks neka internets.
– Un tomer, kas notika starp viniem?
– Es nezinu, bet vini teica, ka vin?, ?kiet, vinu krapj izlaiduma balle ar vinas labako draugu. Kop? ta laika Glebka ir juras, un Kapka nevienu sev klat nelaida. Bet, redzu, vina tevi ielaida, pat piekrita preceties. – Vina iesmejas, it ka nosoditu, bet es nesapratu, kur? no viniem.
Igors redzeja Vikijas neslepto interesi par vinu ka virieti, vina visos iespejamos veidos meginaja demonstret visus savus vilino?akos izspiedumus, bet vin? tikai pie sevis pasmaidija, lai gan bija uz ko skatities.
– Un tas draugs? Un ka ar Glebu? – Igors velreiz jautaja, veledamies noskaidrot ?o jautajumu lidz galam.
– Ka ar tavu draugu? Sasodits, es aizmirsu, kads ir vinas uzvards,” atceredamies meitene sarauca pieri. – PAR! Nina Ko?eleva! Kas vina ir? Vinas vecaki gribeja appreceties maza meita, – pie ?i varda Vika uzmeta smiekligu seju, – un Glebs, bet tas nesaauga. Mums ir apjukums. Mate stasta, ka vini tomer meginaju?i, un tada veida pati Ninka vajaja Glebu, bet vin? vinu sutija.
Tad Vika pieversa sarunu vinam, meginot atklati noskaidrot vina bagatibu un socialo statusu.
"Nu, tu nesanem daudz," vina pasmaidija un pamaja ar plaukstu, kad vin? nosauca savu ienakumu summu. – Tava ma?ina ir for?a, pulkstenis Kina nav lets, apgerbs, ko tu valka, maksa ka divas no manas mates algam.
– Labak saki, ko tu darisi? Tu tikko pabeidzi skolu, vai ne?
– Ja, pagaju?aja gada. Tagad es stradaju kafejnica,” meitene atkal ienema vel vienu vilino?u pozu, saliekot vienu kaju zem otras, no kuras vinas “visiek?ejais” bija Igora priek?a, pilna redzesloka, un izbaza krutis ta, ka vina izskatijas. tie?i vinam seja ka ierocis, gatavs kaujai.
Vina Igoram neteica, ka papildus viesmiles darbam vina ir Armena saimniece, kura vinai dasni maksaja “par sikam palaidnibam”, un vina nevelejas domat par iesta?anas kartibu, lai izniekotu piecus savas dzives gadus. Kad vina ?kirsies ar Armenu, vina atradis citu virieti. Ne velti, kad vina saprata, ka klust par skaistu meiteni, dabisku blondini ar lielisku figuru, vina saka daudz laika veltit savam izskatam. Majas pie spogula vina biezi iemacijas “uztaisit nevainigas acis” un vilino?i smaidit. Vika ticeja, ka noteikti atradis sev cienigu bagatu virieti un vinai nekad nebus jastrada.
– Kur, tavuprat, vajadzetu doties?
"Es vel nezinu," vina piebalsoja vajumu sava balsi. – Musu pilseta nav kur macities, tapec es neie?u macities par automehaniki vai skolotaju? Mums jadodas uz regionu. Bet es nevelos dzivot kopmitne.
Vina vel gribeja aprunaties ar Igoru, tacu vin? piecelas, izsvieda izsmeki un atgriezas dzivokli. Kapitolija vinu gaidija sava istaba.
– Igor, ludzu, ?odien izbrauksim? – Vina paskatijas uz vinu tadam acim, ka vina sirds nevilus saznaudzas.
– Protams, ka tu saki. Cik ilgs laiks tev vajadzigs, lai sagatavotos?
"Es jau esmu sagatavojies, atliek tikai atvadities no saviem vecakiem."
Kad Kapitolija teica matei, ka vini dodas prom, vina bija satraukta, bet devas vinus pavadit lidz automa?inai. Vika vel bija rotalu laukuma, vina jau bija parcelusies uz ?upolem un klusi ?upojas. Kamer Kapitolija un Igors iekapa ma?ina, vin? pastavigi juta uz sevi meitenes intensivo skatienu, kas lika vinam justies neomuligi.
4. nodala.
Kapitolija bija laimiga, kad vinas vecaki pienema Igoru par savu ligavaini. Kad vini bija vieni virtuve, tevs vinu pirmo reizi muza apskava un noglastija galvu.
– Jus jau esat kluvis pilngadigs. Priecajos, ka atradi Igoru. Vin? ir labs cilveks. Esi laimigs, Kapenka.
Meitene nespeja novaldit asaras un kadu laiku klusi raudaja uz teva pleca.
Nakamaja diena ieradas ciemini, kuriem mamma sarikoja Igoram apskati. Tad visas “tantes un onkuli” pienaca pie vinas un izteica savu prieku un veleja laimi. Vakarinas izdevas labi, vienigi Vika, kuru vina tagad negribetu redzet pie galda, vinu satracinaja. Un ari Marfu neviens neaicinaja, vina vienkar?i ieradas pie viniem ar savu meitu, it ka uz savu maju. Meitene pilnigi nekaunigi nopetija savu Igoru ar vertejo?u skatienu un taja pa?a laika uzmeta vinai divainus skatienus. Tad Kapitolija nolema nepieverst uzmanibu Vikai, pamanot, ka Igors vispar nereageja uz meiteni.
Kad gandriz visi viesi bija devu?ies prom, palika tikai tante Sveta, vina saka tirit galdu, negribedama klausities ierastas sapulcem tenkas. Bet, kad es kartejo reizi iegaju istaba, lai savaktu dak?inas, es dzirdeju, ka mana tante teica, ka rit naks Glebs. Vinai vina vards bija ka sitiens pa sirdi, vina nobaleja un nometa dak?inas uz galda. Lidz ?im vina nav spejusi vinam piedot vina nodevibu. Kapitolija atrada speku, atkal savaca dak?inas, aiznesa tas uz virtuvi un tad devas uz savu istabu, aizvera durvis, lai butu viena. Vina nezina, ko atbildetu Igoram, ja vin? vinai jautatu par Glebu. Galu gala vin? redzeja, ka vina reageja uz ?o vardu.
***
Glebs. Vinas pirma milestiba. Vinas pirmas sapes. Reiz vinai ?kita, ka vina ir vislaimigaka, kad vin? sauca vinu par savu milako meiteni un vinam nebija vajadzigs neviens, iznemot vinu. Pats tie?i pateica, ka pec izlaiduma tulit dosies uz dzimtsarakstu nodalu, iesniegs iesniegumu un kopa dosies uz regionalo centru iestaties. Vin? bija pirmais izskatigais virietis, gar?, melnas cirtas, acis melnas ka nakts, tum?s, parliecinats, ar nekaunigu skatienu, bet ar vinu vienmer bija uzmanigs un maigs. Gandriz visas meitenes gribeja ar vinu draudzeties, bet vin? vinai sekoja. Vina neticeja, ka vinai varetu patikt tik populars puisis, vina domaja, ka vin? uz vinu dereja, tacu pagaja laiks un Glebs nelika vinu miera, arvien biezak saka stastit par savam jutam. Un pedeja klase vin? atzinas milestiba un teica, ka loti velas klut par vinas viru. Vin? pienema faktu, ka vina nelava vinam vinu apskaut un skupstit, un piekrita pagaidit lidz kazam.
Galu gala Kapitolija padevas savam jutam. Ari meitenei vin? ilgu laiku patika. Vina pienema vina panakumus, lai gan vinas draudzene Nina pastavigi ?naca uz Glebu, meginaja vinu no?kirt no Kapitolijas, stastot vinai dazas garas pasakas par vina seksualajiem varondarbiem, jo vin? pastavigi atradas vinai blakus un darit visu, ko vinas draugs zinoja, vienkar?i nebija iespejams. .
Vina devas uz savu izlaiduma balli visrozaka noskanojuma, blakus bija vinas milotais puisis, kur? bija gatavs vinas laba darit visu un kur? klus par vinas viru. Vin? pat nepieversa uzmanibu, kad vini par viniem atklati smejas, saucot vinus par "ligavu un ligavaini" un izdarot citus aizvainojo?akus jokus. Glebs tikai pasmaidija par ?iem vardiem un atbildeja: "Lai vini apskauz, ka man ir visskaistaka sieva." Vina vardi lika Kapitolijai atkal nosarkt.
Pec apliecibu pasnieg?anas notika koncerts, un tad sakas balle. Mamma apmekleja koncertu, pec tam devas majas, atstajot meitu ligavaina uzraudziba. Vina vairs neuztvera Glebu savadak. Apmeram pusi vakara Glebs nelava Kapitolinai pamest savu pusi, vin? dejoja tikai ar vinu, dejojot maigi apskava vinu. Tad draugi vinu kaut kur sauca. Vin? atvainojas un aizgaja no meitenes. Kad vin? atgriezas apmeram pec pusstundas, Kapitolija saprata, ka vin? ir dzeris. Vin? mainijas, kluva asaks, saka piespiest vinu sev tuvak deja. Kapitolija bija parsteigta, vin? nekad nebija atlavies to darit. Un tad vin? panema vinu mala, apskava, cie?i piespieda un meginaja noskupstit.
– Gleb, ko tu dari? Vienojamies, ka pec kazam mums viss bus! – Kapitolija klusi sa?utusi, lai nepiesaistitu viniem uzmanibu.
Vina meginaja atbrivoties no vina rokam, tacu vinas speki bija nevienlidzigi. Vina pagrieza seju no vina, nelaujot vinam skupstities, jo smarzoja pec leta alkohola, kas vairak atgadinaja fuzeli. Bet vin? turpinaja vinu spiest, nekad nepametot meginajumu skupstit vinu “pieaugu?a veida”, ka vin? vinai stastija, pec tam specigi pakratija vinu aiz pleciem, kas lika vinai pat noklik?kinat zokli.
Vina izpluda asaras un tikai tad Glebs nedaudz nomierinajas un atlaida meiteni no rokam.
– Nu kapec tu raudi? Esam ligavainis un ligavainis, rit dosimies uz dzimtsarakstu nodalu iesniegt pieteikumu. Vai es nevaru noskupstit savu nakamo sievu?
Vina negativi pakratija galvu, cen?oties skali neraudat.
– Drop, labi, es tevi milu, es esmu vienkar?i traka, ka es gribu tevi noskupstit. Nu, vai mes varam vismaz vienu reizi?
– Ne, Gleb, tu zini manus nosacijumus. Viss pec dzimtsarakstu nodalas.
– Dievs! Kapec tu esi tik spitigs? Es nevaru dzivot bez tevis, es driz parsprag?u, cik loti es tevi gribu. Visi jau par mani smejas, jo tu un es nekad neesam pat skupstiju?ies. Parejie tur, – vin? kaut kur pamaja ar galvu, – draz uz savu labako pusi, un tu pat nelausi sevi apskaut.
Meitene ar bailem klausijas vina vardos. Tikai par to, ka vin? vinu velas, un ne varda par to, ka vin? vinu mil. Vai tie?am gribejat tikai vienu? Vin? nekad neatlavas to darit. Kur pazuda tas uzmanigais, gadigais Glebs, kur? bija gatavs gaidit lidz bridim, kad vini klus par viru un sievu? Kur vin? bija to pusstundu, kapec vin? dzera, kas vinam ko teica? Un ja nu vin? pec tam dzer un uzvedas ?adi? Vinai vina uzvediba nemaz nepatika. Pat radas doma, vai vini nesteidzas preceties.
– Gleb, parunasim ar tevi rit. Nac pie manis, kad pamosties, un mes par visu parunasim,” vina meginaja vinu nomierinat.
– Kapka, es palieku traks, ka es tevi gribu. Nu, vismaz iedod man bucu.
Vin? atkal pavilka rokas pret vinu, Kapitolina sita tas ar plaukstu. Glebs nobijas.
"Es aizie?u paelpot," vin? ar zinamam dusmam sacija, pagriezas un izgaja no aktu zales.
Kapitolija palika stavam sturi, cen?oties skali neraudat. Labi, ka ?eit bija tik tum?s, ka neviens neredzeja vinas seju, preteja gadijuma meitenes, kuras jau ?naca vinai mugura Gleba del, atklati saktu par vinu priecaties un smieties. Vina nolema, ka tagad vin? iztiris galvu un atgriezisies. Vina nevareja saprast, kapec vin? ta uzvedas. Galu gala vin? saka, ka mil vinu, tad kapec vin? atlaujas vinu aizvainot ar ?adu uzvedibu? Vina atdos sevi vinam, bet tikai pec kazam un starp viniem nebus nekadu aizliegumu. Vai tie?am vinam ir tik gruti gaidit? Aizvainojums un neizpratne vinu nelaida vala un atbildi negribeja rast.
Vina nostaveja apmeram pusstundu, tad nolema doties uz tualeti, lai atdzesetu savus dego?os vaigus un savestu sevi kartiba. Tualetes atradas ekas otra gala no auditorijas, tapec vinai bija jaiet pa garu gaiteni garam personala telpai, bibliotekai un nelielai sporta zalei. Gaiteni nedegas virsgaismas gaisma, tikai telpu tualetes priek?a apgaismoja ne parak spoza spuldze, un kaut kur pa vidu dega blava avarijas gaisma. Kapitolina paatrinaja gaitu, jo vinai ?kita, ka vina dzirdeja kaut kadas baismigas skanas, lidzigas kaut kadiem vaidiem. Kad vina sasniedza durvis, kas veda uz sporta zali, tas bija atvertas, no turienes naca skanas. Ar grimsto?u sirdi vina piegaja pie pa?am durvim un ieskatijas gaiteni. Preti lielajiem sporta zales logiem uz ielas atradas laterna, no kuras gaisma krita uz sakrautajiem paklajiniem. Tie?i uz tiem vina redzeja kaut ko nesaprotamu un dzirdeja skanas, vaidus, sek?anu, dazus cukstus. Kapitolija nolema, ka kads jutas slikti, vina apnemigi iegaja zale un paspera paris solus, lidz saprata redzeto. Tas, ko vina ieraudzija, lika vinai apstaties un elpot. Vinas draudzene Nina un Glebs guleja uz paklajiniem. Vin? bija gerbies tikai krekla, bikses guleja uz gridas pie paklajiniem. No zem Glebas kermena ka balts plankums paveras ara Ninas pilnigi kailais kermenis. Par to, kas notika starp viniem, nebija ?aubu. Vini bija prieka virsotne, Glebs noruca, iegulies meitenes pleca, un vina pilna balsi teica:
– Glebu?ka, es tev teicu, ka esmu labaks par ?o Kapku. Jus saprotat, vai ne? Ja? Sapratu? Es tevi milu jau ilgu laiku, es tevi tik loti gribu, vai tu paliksi ar mani?
Un vin? vinai atbildeja:
"Ja, ja, ja, jums ir labak," un atkal noruca.
Kapitolija nekliedza un neradija skandalu. Likas, ka visa lieta pek?ni tika atri iesaldeta. Vina pagriezas stivam kajam un aizgaja, pat nepuloties atgriezties aktu zale pec mantas. Vinai vairs nebija vienalga, kas notiks talak. Sakuma vina gaja lenam, pamazam uznemot atrumu, un, iznakusi uz lievena, kur druzmejas absolventi, vina skreja. Vina dzirdeja svilpo?anu un dum?anu aizmugure, vina skreja, neizcelot celu, neredzot neko sev priek?a asaru del, kas aizmigloja vinas acis. Vina neko nedzirdeja par sirds pukste?anu galva. Kad vina pieskreja pie ieejas, aiz muguras vina dzirdeja Gleba balsi, kas vinu sauca. Vina paatrinaja skrejienu, uzlidoja uz gridas un atvera durvis. Mamma jau guleja, un tetis vel nebija atgriezies no savas skolas, kur ari ?odien notika izlaidums. Kapitolija tikko bija paspejusi aizslegt durvis ar visam sledzenem, kad atskaneja klauve?ana un Gleba balss ludza tas atvert. Vina aizgaja uz savu istabu, tur iesledzas, bet pec paris minutem, no trok?na pamodinata, ienaca halata ietita mamma, kura neko nesaprata, kas notiek.
– Kapenka, kas noticis, kapec tu raudi? Vai jums bija cina ar Glebu? Un kapec vin? klauve pie musu durvim un ludz tas atvert? Kas notiek?
Sakuma meitene nevelejas neko atbildet, bet tad vina paskatijas uz mati un ledus mierigi atbildeja:
– Glebs mani piekrapa ar Ninu, manu draugu. Musu starpa viss ir beidzies.
Mamma noelsas un iegrima kresla blakus rakstamgaldam.
– Ka tu mainiji? “Vina neticeja tam, ko tikko dzirdeja no savas meitas.
– Ka virietis krapj ar sievieti. Es redzeju vinus sporta zale uz paklajiniem. Vini bija tik loti aizravu?ies ar to, ko vini darija, ka pat nepamanija, ka es ienaku. Kaut kas tamlidzigs.
Kapitolina gribeja kliegt, iziet gaiteni, atvert durvis, sist Glebam, bet vina pati bija parsteigta, cik gludi un mierigi skan vinas balss. Ledus, tikai ledus ap vinu, vinas dvesele, vinas sirdi. Ciets iepakojuma ledus.
– Tapec, mamin, nevar but kazu. Tagad, ludzu, es gribu atpusties.
Nenovilkusi eleganto kleitu, vina apgulas gulta, pagrieza seju pret sienu, saritinajas un apklusa.
Anna Ivanovna sedeja uz kresla un nespeja noticet tam, ko tikko bija dzirdejusi no savas meitas. Vai Glebs to varetu izdarit? Vai vin? neatzina, ka mil vinu meitu un ludza vinu piekri?anu appreceties pec skolas? Un Nina? Ka vina vareja to nodarit savam draugam? Kapitolija vinai tik loti uzticejas, un vina vinu nodeva? Mamma aizsedza muti ar roku, lai nekliedz. Vina kadu laiku pasedeja meitas istaba, tad izgaja koridora. Atkal pieklauveja pie durvim. Vina to atvera, Glebs staveja aiz sliek?na. Vina izskats bija nedaudz nomakts, nobruzats, vin? zemu nolieca galvu ta, ka vina seja pat nebija redzama.
– Ko tu gribi? – Anna Ivanovna bargi jautaja.
"Es gribu runat ar Kapitolinu," vina balss izklausijas blavi.
–Par ko tu gribi ar vinu runat?
– Es jutos loti vainigs pret vinu. "Es ludzu, laujiet man runat ar Kapenku, es gribu vinai lugt piedo?anu," vina balsi bija dzirdamas ?nukstas.
– Kapec tev to vajag? “Mamma staveja un ar graujo?u skatienu skatijas uz puisi, kuru vina lidz tai dienai cienija, mileja ka topo?o znotu un ticeja, ka meita ar vinu bus laimiga.
– Es milu Kapenku, es nevaru dzivot bez vinas. Es vienkar?i zaudeju savaldibu… Es nezinu, ka izskaidrot, tas bija ta, it ka aptumsums butu par mani…
"Un tapec jus izdrazijat vinas labako draudzeni?" – Anna Ivanovna vinu partrauca ledaina toni. – Vai tu doma, ka mana meita tev pec ?i piedos? Labak aizej un nelauj man tevi vairs ?eit redzet.
Vina aizvera durvis vina priek?a un atgriezas no istabas pie meitas.
– Vin? naca? – Neapgriezusies, jautaja Kapitolija.
– Ja. "Es gribeju ar jums runat, lugt piedo?anu," mana mate atbildeja klusi, bet stingri.
"Es dzirdeju," atkal atskaneja bezjutiga balss. – Es negribu vinu redzet. Nelaidiet vinu iek?a, ja vin? naks velreiz.
"Es ari bridina?u savu tevu, lai vin? nelaiz vinu iek?a."
"Labi," it ka izelpotu.
– Varbut vajag kaut ko, uzvarit teju?
– Ne, tev neko nevajag. Es vienkar?i gribu but viena. Piedod, atstaj mani.
Mamma pamaja ar galvu, sapratusi, ka meita joprojam neredz, pagriezas un aizgaja.
Kad mans tevs atgriezas majas un Anna Ivanovna vinam visu izstastija, vin? gribeja doties majas uz Glebu, bet mate vinu attureja.
– Nevajag, Maksim. Nejaucieties ar vinu. Tikai nelaujiet vinam nakt pie mums, ja vin? atnaks.
5. nodala.
Kapitolija divas dienas necelas no gultas un guleja sava elegantaja kleita, negriezoties. Glebs atkal meginaja ar vinu runat. Vina dzirdeja vinu no ielas kliedzam, lai vina vinam piedod, ka vin? vinu mil vairak neka pati dzive.
"Vairak par dzivi," vina rugti pasmaidija, "un vin? devas izdrat manu draugu."
Kadu dienu vina tevs neiztureja, iznaca pie savas ieejas, iesita vinam pa seju un tad novilka leja no kapnem, izmeta uz ielas, uzmeta uz ietves, uz kuras Glebs paspeja. uzrakstiet, ka vin? ludza piedo?anu un mileja vinu.
?is zinas milziga atruma izplatijas pa visu pilsetu. Tas tika parstastits, izdomats, sagrozits, izpu?kots un izplatits arvien talak. Gleba vecaki ieradas vinu maja, lai panaktu mieru, bet Maksims Petrovics viniem pat neatvera durvis.
Tre?aja diena vinu majas ieradas Maksima Petrovica masica Olimpiada Afanasjevna, kura dzivoja regionala pilseta. Vina reti ieradas dzimtaja pilseta, jo attiecibas ar radiniekiem bija diezgan saspringtas vinas nesamierinama rakstura del. Lidz ar vinas paradi?anos dzive dzivokli kluva nedaudz dzivaka. Vina klausijas Annu un Maksimu un pec tam devas uz Kapitolinu.
– Tatad, skaistule, beidz te plest asaru juru. Atcerieties, ka neviens virietis nav musu asaru verts. Esiet pateicigs, ka vin? paradija ?o savu pusi tagad, nevis tad, kad jus jau butu dzivoju?i kopa un dzemdeju?i bernus.
Vina piespieda Kapitolinu savilkties, ieiet du?a un normali est. Vina nepienema nekadus iebildumus un pieprasija, lai Kapitolija tiek atgriezta normala stavokli. Tante palika pa nakti vinu dzivokli, lai gan grasijas doties pie masas. Viniem bija diezgan sarezgitas attiecibas ar Maksimu, tacu ?is notikums vinus satuvinaja. Dienu velak, kad saruna tika slegtas visas nepatikamas temas, Olimpiade ieteica:
– Mani dargie, es ierosinu aizvest musu Kapocku uz manu pilsetu. Tur vina ieies sava filologijas nodala un bus mana uzraudziba, prom no ?i morala briesmona. Un vina netiks spiesta ?ajas netirajas kopmitnes, kur vinai netiks dotas macibu gramatas, ko mierigi lasit. ?eit nav jegas but skabam, vini tik un ta nedos vinai garam, vini apspriedis vinu visos sturos. Un iedomajieties, ka musu meitenei ar ?o padauzito draugu naksies tikties biezi. Es tam nepiekristu.
Pec desmit minu?u diskusijam tika pienemts vienbalsigs lemums, ka olimpiade bija pareiza. Vecaki saka vakt Kapitolinu. Mamma slepus raudaja, tevs staigaja drumi. Tikai viena meitene bija ka ledus gabals. Seja nav nevienas emocijas, neviena skala varda.
Jau sezot autobusa, kas veda Kapitolinu un vinas tanti uz regionalo pilsetu, vina atlavas atpusties, visu pardomat, pienemt ar vinu notiku?o, atvadities no roza brillem, meginat aizmirst par nodevibu.
“Neuzdro?inies tagad raudat,” tante vinai sacija, kad vini izgaja izstiept kajas starpstacija. – Nevienam nevajadzetu redzet tavas asaras. Mes naksim majas, un jus tur raudat. Bet ne vairak ka vienu dienu. Es saprotu, ka jums ir jaizsauc savas sapes. Es uzskatu, ka jusu skaistaka sajuta – jusu pirma milestiba – tika netira midita smalkos puteklos. Tas ir tikai pirmais trieciens tava dzive, bus ari citi. Tapec esi tam visam pari, esi stipraks, nevienam neradi, kas notiek tava dvesele un ka tev sap sirds un plist gabalos. Pirmkart, tas nevienu neinterese, otrkart, dazi vienkar?i gaidis, kad jus saluzisit, un, tre?kart, tas vienkar?i nav estetiski patikami. Nu, iedomajies, tu tur sedi ar sarkanu pietuku?u degunu, tev ari acis ir sarkanas, ka vampiram, un tu ari skrien punki, uhh, bez estetikas. Ta vieta paradiet viniem visu savu skaisto seju, aukstu, piemeram, Sniega karaliene. Lai vini griez zobus naida un skaudiba.
Un Kapitolija uz visiem laikiem atcerejas vinas vardus. Cik manai tantei bija taisniba.
***
Olympiada Afanasyevna dzivoja viena divistabu dzivokli. Vinas virs nomira pirms divpadsmit gadiem. Vienigais dels Ignats, divus gadus vecaks par Kapitolinu, mati pameta ar skandalu, tiklidz bija beidzis skolu. Vin? uzauga ka gribo?s puisis, “briva personiba”, kur? uzskatija, ka visi vinam ir parada, ka vini vinu nesaprot un nelava realizet sevi. Cik daudz Olimpiade meginaja spriest ar savu delu, bet bez virie?a rokas vin? vienkar?i parvertas par pardro?u, kaprizu cilveku, ar grutibam pabeidza skolu un atteicas turpinat iestaties universitate.
Gada, kad mans dels pabeidza skolu, Olimpiadei veselibas apsverumu del bija japamet un jaiet pensija, sanemot invaliditati. Ignats to nenema vera, pieprasot, lai vin? turpina vinu atbalstit, pirkt modernas lietas, jaunus sikrikus. Katru reizi vina lugumi beidzas ar skandaliem un draudiem pamest majas. Apmeram pec gada vin? velu vakara parnaca majas un teica matei, ka rit ar draugiem dosies uz darbu. Kad Olimpija saka vinam jautat sikaku informaciju, vin? vienkar?i kliedza uz savu mati un teica, ka vina dzivei nevajadzetu vinu uztraukties, tapec vin? negrasijas vinai stastit, kurp dodas.
Veselu gadu no vina nebija nekadu zinu, vin? neatbildeja uz vinas zvaniem un zinam. Bet tad vin? vinai nosutija zinu, ka viss ir kartiba, un ludza vinu netraucet. Un menesi velak vin? atbildeja uz vinas daudzajam zinam, ka negrasas atgriezties majas, vinu nemaz neinterese mates lietas un vinas veseliba. Tapec, kad vina ieradas dzimtaja pilseta un uzzinaja par Kapitolijas nepatik?anam, vina nolema uzaicinat vinu parcelties pie vinas.
***
Kamer vini brauca autobusa, vina skatijas uz meiteni un brinijas, ka tadu meiteni var apkrapt. Ka vina velejas, lai vinai butu tada meita, nevis tads cilveks ka Ignats, kur? nemaz nenoverteja to, ko vecaki vina laba izdarija. Visticamak, vini ir vainigi, ka vini vinu izlutinaja, cen?oties dot savam delam labako un neiemacija vinam vienkar?u cienu pret vecakiem. Vina centisies palidzet Kapitolijai, kamer vinai bus speks. Olimpiade lieliski saprata, ka ar savu veselibu vina neiztures ilgi, arsti solija ne vairak ka cetrus lidz piecus gadus. Kamer vinai bus laiks, vina atbalstis meiteni.
Vina redzeja, ka Kapitolija knapi aiztur asaras, tapec nakamaja pietura vina vienkar?i pateica, kas vinai sirdi, un meitene vinu saprata. Vina redzeja, ka Kapitolija savelk kopa un kaut ko izlemj pati. Kad vini parkapa vinas dzivokla slieksni, Kapitolija areji bija pilnigi mieriga, pat atrada speku smaidit. Jau vakara pie tejas meitene, neko neslepdama, izstastija tantei visu, kas ar vinu noticis. Olimpija redzeja, ka vina pardzivo ?os notikumus, bet tas bija tikai par labu, to visu izrunajot skali, vina tika atbrivota no sapem, kas vinu plosija. Vina bija parsteigta par ?o meiteni, pec izskata tik trauslu, bet ar tadu dzives kodolu, ko varetu apskaust.
Vini iemileja ?o veidu, ka vakaros pie tejas nesteidzigi sarunaties, daloties savas domas, bazas un bailes. Pateicoties ?adam atbalstam, Kapitolija atri speja savest kopa, bez iznicino?am sapem atcerejas savus skolas gadus un uzklausija jaunakas zinas no mates, kura vinai biezi zvanija. Vina uzzinaja no savas mates, ka Gleba vecaki vairakas reizes meginaja nodibinat ar viniem attiecibas, biezi sauca mati uz savu biroju, lai aprunatos. Pats Glebs ari ieradas pie vinas vecakiem un ludza piedo?anu, bet tevs ar vinu pat nerunaja. Tad Gleba vecaki nosutija vinu macities par jurnieku prom no savas pilsetas. Nina centas pieverst Gleba uzmanibu, darija visu iespejamo, tostarp ?antazu, lai vinu apprecetu ar sevi. Bet vin? nekad nepaklavas vinas provokacijam. Tagad Nina staiga pa pilsetu un izplata tenkas par Glebu un Kapitolinu.
Meitene klausijas visas ?is zinas un brinijas, kapec vinas draugs, ar kuru vina bija tuvi kop? pirmas klases, to izdarija ar vinu. Galu gala vini nekad nav strideju?ies viens ar otru, vina nekad nav izdarijusi neko sliktu Ninai. Draudzene pat nekad nav pielavusi, ka vinai patik Glebs. Ja vina to butu kaut reizi pieminejusi, vina nekad nebutu atbildejusi uz pui?a sasniegumiem. Kapec vina to dara ar vinu? Tik loti sap dabut nazi mugura no tuvakajiem cilvekiem.
Tante to skaidroja ar parastu skaudibu, melnu un launu, ka Kapitolijai ta paveicas, ka redzamakais puisis vinu miles, bet nepieversa draudzenei uzmanibu. Tapec vina bija dusmiga, meginot vinus no?kirt, ne velti vina pastavigi apmeloja Glebu. Bet, kad tas neizdevas, vina izmantoja situaciju izlaiduma un ievilka puisi sava tikla. Bet tomer tas vinai nenesa laimi, Glebs nekluva par vinas viru.
Kapitolija labi atcerejas Olimpijas tantes vardus.
– Zini, Kapocka, viss, kas notika ar tevi un Glebu, nav noticis velti. Pats liktenis tevi atnema ?im virietim, paradot, uz ko vin? ir spejigs pat tad, kad vinam nebija tiesibu uz tevi. Iedomajieties, ja jus apprecejaties, vin? paveleja un pek?ni kaut kas vinam neatbilst vai vin? vienkar?i zaudeja interesi par jums? Vin? nolema, ka jau ir panacis savu celu un tu nekur nebrauksi, tu visu izturesi. Un vai jus domajat, ka vin? varetu apstaties un atteikties no do?anas "pa kreisi"? Nekad. Vin? kopa ar jums nemekletu veidus, ka atrisinat problemu, bet gan izietu ara, lai apmierinatu savas vajadzibas. Jums japateicas liktenim, ka tas notika ?ada veida. Ticiet man, katrs no viniem sanems savu. Un nevajag aizvert sirdi, tu atradisi savu virieti, kur? tevi sasildis, kur? miles tevi vienu, kuram tu busi visa pasaule. Un pat ja jus stridaties, vina neskries meklet mierinajumu pie kadas citas sievietes. Vin? daris visu, lai jus varetu runat un izdomat visas savas problemas, vin? nekad nepardos un nenodos.
Tante daudz stastija par savas lielas gimenes vesturi, kur gimenes vertibas vienmer bija pirmaja vieta. Ar lielu cienu vina atcerejas savu viru, kuram, tapat ka Kapitolijas tevam, nepatika jutu izradi?ana, tacu vina zinaja, ka vin? vinu mil, aiz vina bija ka aiz akmens sienas.
Un dazreiz vinu sarunas skara “to pa?u” temu. Un atkal tante parsteidza Kapitolinu ar saviem uzskatiem un notieko?a vertejumu.
– Tagad laiks ir tads, ka visi mekle savu laimi gulta, mainot nejau?us partnerus ka cimdus, un tad lepojas ar to, ka izdrazija nakamo kandidatu. Dazi pat liek likmes uz to, kuram bus vairak milako. Neviens pat nedoma par dveseli, vienkar?am cilveku attiecibam. Un saukt ?adus cilvekus par “milotajiem” ir kaut ka nepareizi. “Milakais” celies no varda “milestiba”, tacu viniem tas pat nav tuvu tam. Vairak ka parasts suds.
Musu laika bija nepienemami, ka intima dzive bija pla?i atverta. Svetais vakars starp viru un sievu notika aiz slegtam durvim un nebija ierasts apspriest intimas detalas. Tas ir atkarigs no viniem, ka vini velas but kopa, kam vini dod priek?roku. Lai vini vismaz kaili uz galvas stav, ja viniem ta patik. Un tagad viss ir skaidri redzams, daudzi ievieto savus intimos selfijus interneta un uzskata to gandriz par sasniegumu, lieloties, ka gandriz viss planetas virie?u vai sievie?u populacija ir bijusi vinu gulta. Tada dzive vairak atgadina parastu atkritumu izgaztuvi, kur vini izlej visus savus netikumus un lepojas ar to, ja kadam patik vinu video.
Un es nesaprotu virie?us, kuri, atlasot kandidatus savam dzimumloceklim, mekle sev uzticamu draudzeni, piemeram, pielaikojot jaunu jaku – ne, ?i man neder un ?i, pienemsim nakamo. Tacu sievietes ar to ir apmierinatas, vinas ar prieku piekrit islaicigam attiecibam, rekinoties ar kaut ko vairak, nesaprot, ka, atdodot sevi pirmajam satiktajam, sanems atbilsto?as attiecibas ar sevi. Man ?is sievietes ir ka konfektes, ko bars suc, un dazas pat atgadina publisku atkritumu izgaztuvi, kur visiem un visiem ir slinkums izgazt spermu. Sakiet man, par kadu lojalitati vini var runat musu laikos? Un nez kapec visi virie?i velas dabut par sievu tiru, nevainigu meiteni, bet draz visu, kas kustas. Un, ja viniem nepatik ta, kura savas jaunibas un naivuma del, kura uzskatija, ka ir kadam kluvusi par vienigo un miloto, pirms kazam atdeva savu nevainibu, vini vinu nezeligi izmet ka lietotu prezervativu. ? Ka vinai dzivot talak, vai vina tices kaut kam gai?am vai saluzis?
– Varbut nemaz nav tik slikti? Ir vientulas sievietes, piemeram, atraitnes, kuras velas vienkar?us priekus un kuram nav ceribu appreceties, tapec piekrit ?adam islaicigam tik?anas reizem? – Es meginaju saprast tantes Kapitolijas vardus.
"Es nezinu, Kapitolina," tante noputas. – Kad nomira mans virs un es paliku viena ar mazo delinu, es nesteidzos meklet virieti, atrast “vienkar?us” priekus, ka tu saki, vai atrast bernam tevu. Es nekad nevareju redzet sevi blakus citam virietim. Es nevareju iedomaties kada cita rokas uz mana kermena. Es mileju un joprojam milu savu viru. Un man nevajag nevienu citu. Un ari atbildiet uz ?o vienkar?o jautajumu. Iedomajieties, ka ?ada sieviete satiek virieti, meklejot islaicigu laimi. Vina zina, ka vin? ir precejies un netaisas ?kirties, ka vin? ar vinu nodod gimeni un joprojam ir gatavs ar vinu melot? Vai vinai nekas netrauce? Iegut dalu savas laimes uz cita asaru rekina? Un ka tad ?ie virie?i atgriezas majas pie savas gimenes un apskauj savu sievu, budami kopa ar citu, un saka, cik loti vini vinu mil? Vai ta nav nodeviba? Ja sieva to uzzina? Iedomajieties, ka vina jutisies. Ta ir kaut kada morala deformacija, netiriba.
Un par priekiem es gribu jautat, kapec tagad visi doma, ka sekss ir vissvarigakais cilveka dzive? Nemsim, piemeram, parus, kur kads no laulatajiem kadu iemeslu del nevar izpildit laulibas pienakumu. Ja, pat nem tos pa?us vecos cilvekus. Bet vini mil viens otru, rupejas par gimeni, lolo katru kopa ar miloto pavadito minuti, ir gatavi sniegt prieku un ir laimigi. Vai vini ir mazak laimigi bez seksa? Vai ari ?eit ir jautajums: vai nav iespejams gut pozitivas emocijas, darot to, kas jums patik? Nu, piemeram, glezno bildes, iz?uj, ?uj, celo, raksti dzeju, gatavo gardus edienus, komunice ar draugiem, iemacies ko jaunu. Ja cilveks atrod kaut ko tadu, kas vinam sagada prieku, tad vin? sanem tadu pa?u ekstazi, kas ir lidzvertiga seksam.
***
Olimpiade loti lepojas ar Kapitolinu, kura pati iestajas filologijas nodala un lieliski macijas. Vina jau bija atguvusies no nodevibas un tagad tante vareja redzet vinas smaido?o seju.
– Nu, mila, tu smaidi! – teica tante. – Es esmu tik priecigs par tevi. Es ticu, ka tev viss bus labi. Nepieversiet uzmanibu visam meitenem, kas runa jums aiz muguras. Tie?i sava vajprata un personigas dzives trukuma del vini priecajas, ka viniem ir kads attaisnojums, lai iebaztu savu netiro degunu kada cita likteni. Ejiet savu celu, rikojieties saskana ar savu ticibu.
Tanti satrauca tikai viena lieta, ka vinai bija atlicis tik maz laika dzivot un nebutu laika redzet savu miluli kazu kleita.
6. nodala.
Kapitolija loti velejas brivdienas doties pie vecakiem, tacu katru reizi celojumu atlika.
– Ja es satik?u Ninu vai Glebu? – vina jautaja tantei. – Ka es varu skatities viniem acis? Man ir kauns.
– Mana meitene, viniem butu jakaunas par savu ricibu, par savu nodevibu. Jus zinat, ka bus loti labi, ja jus vinus satiksit. Tu nevaresi dzivot talak, kamer neatlaidisi ?os notikumus no sevis uz visiem laikiem, tapec tev bez bailem jaskatas tiem acis, jaredz, ka tev bija taisniba un jadodas savas gaitas. Jauna dzive netiek buveta uz veciem pamatiem.
Pec tre?a gada Kapitolija nolema doties pie saviem vecakiem. Vini vinu sagaidija autoosta ar priecigiem smaidiem. Majas mamma klaja svetku galdu. Pat vienmer bargais tevs smaidija ar siltu, lepnu smaidu savai meitai, kad vina stastija par saviem panakumiem macibas.
Vakara pie viniem ieradas Marta, kura sveicinaja Kapitolinu ar izliektu prieku un tudal saka izladet tirgu dzirdetas jaunakas zinas un ari lielities ar savu meitu. Bet tevs vinu vienkar?i aptureja, sakot, ka ?odien viniem ir vel viens iemesls pulceties pie galda.
Marta kluva nomakta un atri devas majas. Un ka vina vel gribeja izradities ?ai majigajai neprecetajai Capai, kura sava stulbuma del palaida garam tadu viru, par savu Viktoriju, kura izaugusi par tik skaistuli, ka pat tagad nevar beigt meklet puikas un pieaugusi. virie?i, un, kad vina pabeigs skolu, vina uzreiz atradis sev cienigu viru, nevis tadu ka dazi.
***
Marta visu laiku greizsirdigi veroja Karpenko gimeni, kas dzivo parak labi, particiba, miera un klusuma. Un vinu meita ir izcila studente, un pirmais skaistais puisis ?aja rajona un apskauzams ligavainis vaja vinu. Un vinai bija jastrada ?aja noladetaja tirgu, lai kaut ka izdzivotu. Ka butu, ja Anna vinai palidzetu, kad vinas virs nomira, ka Kapka pieskatija meitu, kad vina aizbega uz citu randinu, lai atrastu sev viru. Tatad, ja vina varetu aiznemties naudu no Ankas un neatdot, ko vina biezi izmantoja. Un ?i laipna dvesele nekad pat nejautaja, kad Marta atmaksas paradu.
Reizem vina savu pazinu vidu izplatija kadas baumas par ?o gimeni, bet lai Anna neuzzinatu, ka ta ir vina, kas izdomajusi fabulu.
Sieviete redzeja, ka Maksims bija pret vinas sazinu ar sievu, tacu kluseja. Anna, laipna dvesele, vinai ticeja un bija gatava ticet visam, ko vina vinai stastija. Nezinot, kapec, vina gribeja sastridet Annas un Maksima gimeni ar saviem radiniekiem, uzsakot dazadas baumas, tacu tas viss bija bez rezultatiem. Vini joprojam dzivoja draudzigi, satikas, ciemojas viens pie otra. Kad vina ?adas dienas ieradas pie Annas, vina ar skaudibu veroja, ka radinieki komunice, atbalsta un palidz viens otram, kamer vinai nebija pie ka versties. Vina un vinas meita nevienam nav vajadzigas.
Kad vina uzzinaja, ka pats Glebs Pereverzevs, direktores dels, ir pec Kapkas, vinu atkal parnema briesmiga skaudiba – kapec tas viss viniem, bet vinai un vinas meitai ir vienalga? Un, kad Anna vinai lielijas, ka pec skolas beig?anas vinas meita un ?is izskatigais puisis apprecesies, vina kluva pavisam bediga, pat kadu laiku parstaja iet uz vinu maju, kur vienmer ar prieku eda Annas piedavatas vakarinas. Bet negaiditi vina uzzinaja, ka Kapka un Glebs ir sastrideju?ies. Tad vina uzzinaja, ka ?is izskatigais puisis krapis Kapku ar draugu, un vinas dvesele bija tik laimiga, ka vina atkal paris dienas neapmekleja vinus, lai vini neredzetu vinas apmierinato seju.
Vina priecajas, kad Maksims nolaida Glebu leja pa kapnem un Capka kaut kur devas prom. Kazu nebus, vina nolema, un vinas skaudiba par ?o jautajumu nedaudz mazinajas. Lai gan es nesapratu puisi, kur? nepartraukti klauveja pie Karpenko dzivokla sliek?na, cen?oties atrast Kapku. Vai tie?am tur bija tada milestiba? Tad vina uzzinaja, ka ?is Kapkas draugs, ar kuru vin? krapas, meginaja puisi apprecet ar sevi, tacu vinai nekas neizdevas. Pats Glebs tevs sutija macities talu, bet, kad vin? ieradas atvalinajuma pie vecakiem, vin? pastavigi staigaja ap vinu maju.
Anna vinai stastija par pa?u Kapku, ka meita devusies macities, lepojoties ar izcilajam macibam, kas atkal izraisija klusu skaudibu Marfas dvesele. Tikai tagad, kad Kapka pec trim gadiem ieradas pie vecakiem, uzzinaju, ka vina macas filologijas nodala un iet pec diploma. Vina sedeja kopa ar viniem pie galda un atkal nesaprata, kapec ?ai vienkar?ajai, neinteresantajai meitenei ta paveicas. Un vina tik loti gribeja vinai uzsist pa degunu, sakot stastit, cik skaista aug vinas meita un ka vinai ir lieliska nakotne, tacu Maksims vinu partrauca un ludza aiziet. Lai gan vin? to tie?i neteica, Marfa saprata, ka vina ir izdzita no dzivokla. Viss kartiba, vina nelepojas, vina aizies. Vina atradis citu iespeju kaitinat ?os augstpratigos cilvekus.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70727203?lfrom=390579938) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
Edgars Auzin?
Pirma milestiba – ta ir tik gai?a, godbijiga, iekarojama, un to var sagraut viens neuzmanigs parkapums. Ka pardzivot nodevibu un noticet, ka ar to dzive nebeidzas? Ka palikt dzivam, kad sirds ir saplesta? Otra milestiba ka liktena davana, kas palidzes sadziedet bruces uz sirds un liks noticet, ka laime vel var but. Tacu atkal viens neuzmanigs parpratums iznicina visu, ko musu varone tik rupigi glabaja sava atdzimu?aja sirdi. Un ka pardzivot jaunu nodevibu? Un ka noticet, ka pec kartejas nodevibas dzive nav beigusies?
Edgars Auzin?
No milestibas lidz naidam… un atpakal
1. nodala.
– Mans mazais piliens, es jau sen gribeju pateikt, ka es tevi loti milu! Es tevi tik ilgi mekleju, tu esi vieniga, kuru es gribu milet! Tu kluvi par manas dzives, manas pasaules, gaisa jegu. Precies ar mani?
Igors iznema no kabatas cerinu krasas samta kastiti un pastiepa to uz atvertas plaukstas.
– Pilenit, es tevi ludzu, iepriecini mani. Es apsolu, ka bu?u tev labakais virs pasaule. Jus nekad to nenozelosit, kad mes apprecesimies.
Meitene apmulsuma sedeja sarkana, nepaskatidamas no galda. Vinai ?kita, ka visi restorana apmekletaji skatas uz viniem, rada ar pirkstu un smejas, kas vinai radija tik lielu velmi klut tik mazai un neredzamai. ?aja laika pie galda tuvojas divi viesmili sniegbaltos kreklos, taurinos un melnas bikses. Viens rokas tureja milzigu sarkanu rozu pu?ki, otrs ?ampanie?a spaini. Pec Igora zimes vini nolika ziedus iepriek? sagatavota vaze un spaini ar ?ampanieti uz galda un apstajas pie galda gaido?as pozas. Virietis viniem pamaja ar galvu, viesmilis panema ?ampanie?a pudeli, ar mikstu popsienu to atvera un graciozi ieleja burbulojo?o dzerienu glazes. Igors turpinaja turet kastiti plauksta un skatities uz meiteni, saspringti gaidot vinas atbildi. ?aja laika viniem tuvojas vijolnieks, kur? saka spelet loti maigu melodiju ar tadu entuziasmu, it ka pati vijole dziedatu par kaut ko personisku.
Meitene bija gatava izkrist pa gridu. Vina nebija tam gatava, kad Igors ?odien vinu uzaicinaja uz restoranu. Un vinas apgerbs restoranam isti neatbilda ?im bridim – vienkar?a tum?i zila kleita ar augstu apkakli, rotata ar aditu apkakli, tadas pa?as aditas aproces uz garam piedurknem, vecas vienkar?as melnas kurpes ar zemiem papeziem. Vina tie?am negribeja ?eit nakt, bet virietis vinu pierunaja. Un tagad vina sedeja pie kada izskatiga virie?a darga uzvalka, sniegbalta krekla, uz kuru sanis skatijas visas restorana brivas sievietes, kuras acis vareja lasit: “Un ko vin? atrada ?aja kalna. ? Es esmu vinas labaka."
– Pilite, man ieteica vienu restoranu, es gribu ar tevi tur aiziet, parbaudi, vai mani “reklamdeveji” nemelo. Mes vienkar?i paedisim pusdienas, neuztraucies, tu esi visskaistaka,” virietis teica, apskaujot meiteni ap vidukli.
Kad vina piekrita, vina pat neiedomajas, ka Igors, vinas virietis, ar kuru vina satikas gandriz gadu, vinu bildinas. Un tagad vina sedeja ar sarkanu seju no sajusmas un ?oka un baidijas kusteties. Un aiz loga mezonigi ziedeja abeles un cerinu krumi, ?upodami zarus vieglaja veja, it ka pierunadami meiteni piekrist priek?likumam.
– Pilenit, vai tu esi pret to? – virietis kluva noraizejies, kad vinas kluse?ana ievilkas.
Aiz sajusmas vina nespeja atbildet, meginot norit saspringto vardu kamolu, vina vienkar?i piekrito?i pamaja ar galvu.
– Mila, vai es pareizi sapratu, ka tu piekriti?
Vina velreiz pamaja ar galvu, sakosdama lupas tik stipri, ka baidijas, ka iekodis tas, lidz tas noasinos. Virietis atvera kastiti, iznema no tas skaistu gredzenu, panema meitenes roku un uzlika vinai uz pirksta. Un ?aja laika pie kaiminu galdiniem sedo?ie apmekletaji, kas aptuveni piecas minutes veroja notieko?o, saka aplaudet, kas meitenei lika vel vairak nosarkt. Tikai pec desmit minutem, kad viesmili un vijolniece bija pametu?i savu galdinu un parejie bija atgriezu?ies pie sarunam, vina speja paskatities uz virieti, kur? ar saspringtu uzmanibu un ceribam raudzijas vinas seja.
– Pilenit, tu esi sarugtinats? – jautaja Igors.
"Ne," vina pakratija galvu, "tas viss ir tik…negaiditi."
– Kapec, Pilenit? Vai tie?am gada laika, kad esam kopa, neesi redzejusi, ka esi man loti mila? Es tik ilgi gaidiju tadu meiteni ka tu un loti velos, lai mes klutu par gimeni, es tevi loti milu. Tikai ticiet man, es mile?u un rupe?os par jums. Nu, vai tu piekriti klut par manu sievu?
"Piekritu," vinai beidzot izdevas atrast speku smaidit. "Tikai es veletos, lai jus noteikti satiktos ar maniem vecakiem un lugtu viniem manu roku." Man tas ir loti svarigi.
Vinas dvesele ziedeja pavasaris, simtiem vecais ledus, kas bija spiedis vinas sirdi, bija izkusis, vina gribeja milet un but mileta. Bet vina lidz pa?am beigam joprojam neticeja, ka ?is virietis vinu mil, un noteikti nedomaja, ka butu gatavs vinai bildinat. Pirms tas dienas vini nekad nebija runaju?i par savam jutam. Vina uztvera vina skatienus, bet pat nevareja iedomaties, ka vin? pret vinu jut kaut ko vairak neka tikai draudzibu.
Kop? skolas laikiem vina neticeja, ka varetu atrast virieti, kur? vinu miletu, dzives stunda vinai bija parak sapiga. Kapitolija nekad nav uzskatijusi sevi par skaistuli, kas spej iekarot tadu virieti ka Igors. Vina redzeja, ka sievietes uz vinu skatas, zinaja, ka daudzi veletos ar vinu klut tuvaki, tacu vin? nez kapec izvelejas vinu. Vinas dvesele ielauzas ?aubas un taja pa?a laika vina bija laimiga. Vina bija vinu nelaimigi milejusi ilgu laiku. Un Kapitolijai ?kita, ka visas vinu tik?anas Igoram neko nenozime, ka vini ir tikai labi draugi un nav jegas uz kaut ko vairak ceret. Un tagad vinas sirds puksteja ceriba, ka vina bus laimiga.
***
Kapitolija satika Igoru darba un skola. Vasara skolas direktore Svetlana Vasiljevna vinai atzvanija no atvalinajuma uz darbu.
– Kapocka, musu sponsori nolema veikt nelielus remontdarbus dazas klases, tostarp jusu, pirms macibu gada sakuma. Naciet, ludzu, mums ar jums japarruna sienu krasa, un ir vel citi sikumi. Jus ari kaut ko teicat par dazam iekartam un plauktiem. Tatad, kamer ir iespeja, mums tas viss ir jaatdzivina, preteja gadijuma, kad musu sponsori dak?is vairak. Tiekamies skola rit pulksten 10.
Skola, kura vina stradaja, celta pagaju?a gadsimta piecdesmitajos gados, un vinas birojs nebija renovets gandriz kop? skolas nodo?anas ekspluatacija. Reizem berniem no griestiem krita apmetums, krasa gabalos lidoja no sienam, un logu ramji bija tik sausi, ka no plaisam nepartraukti naca caurvej?. Neraugoties uz to, ka regionala pilseta, kura tagad dzivoja Kapitolija, atradas Krievijas dienvidu regiona, ziema joprojam bija diezgan auksts, un vinai un studentiem nacas ietities siltas drebes. Ja citas klases dazkart vismaz tika remontets, tad vinas krievu valodas un literaturas klasi, kas atradas gara gaitena pa?a gala, tada laime nez kapec apgajusi. Tapec Kapitolija bija sajusma, atri atvadijas no vecakiem, kur pavadija atvalinajumu, un steidzas uz autoostu.
Kad vina no rita ieradas skola, netalu no lievena vinu sagaidija skolas direktors un virietis, kur? izskatijas 35 gadus vecs, nedaudz virs videja auguma, tum?matains, izskatigs un parliecinats par sevi.
– Kapitolina Maksimovna, iepazistieties, tas ir Igors Nikolajevics, uznemuma direktors, kur? veiks remontu musu vieta. Es tevi pameti?u, un tu pats vienosies, ko darisi ar biroju. Es gribu teikt, ka ir nolemts veikt pilnigu jusu biroja remontu,” un Svetlana Vasiljevna aizbega.
Papildus remontdarbiem Kapitolina jau sen bija velejusies parveidot biroju, ko vina ieguva, kad ieguva darbu. Pirmkart, vina gribeja apgriezt rakstamgaldus, lai gaisma uz tiem kristu no pareizas puses. Vina ari velejas izveidot plauktu bloku, kas aptvertu visu sienu, jo tajos divos mazajos vecajos skapjos ar ciksto?am durvim, kas vienmer veras, nebija visas gramatas un rokasgramatas, kuras vina velejas ievietot biroja. Un es gribeju izveidot sev ertu darba vietu. Vina vairakkart domaja, ka iekartos savu biroju, un tagad vinas sapnis varetu piepildities.
Vina pastiepa roku Igoram Nikolajevicam.
"Sveiki, mani sauc Kapitolina Maksimovna," un vina nosarka.
Vina jau bija pieradusi, ka vinas vards visiem lika pasmaidit, bet virietis ar nopietnu seju uzmanigi satvera vinas roku saveja un viegli to pakratija.
– Esmu loti gandarits. Tagad tik neparasts un rets vards. "Man atgadina pavasari," vin? atbildeja, redzot vinas parsteigto skatienu. – Tas izskatas ka “piliens”, ka pavasari pilieni.
Vina vel vairak nosarka no vina vardiem un steidzas atnemt vinam roku.
– Ejam uz klasi, es tev paradi?u, ko velos mainit.
Tikai tagad virietis pasmaidija un pamaja vinai ar galvu.
– Ludzu, pagaidisim mazliet. Tagad ieradisies mani stradnieki, es gribeju, lai jus visas savas idejas izstastiet tie?i manam meistaram, kur? ?eit komandes.
Vin? paskatijas pulksteni.
– Viniem vajadzetu ierasties jebkura bridi. Maksimalais, apmeram piecu minu?u laika. Mans Arsenijs Fomics ir loti atbildigs,” vin? paskatijas apkart un pasmaidija. – Un tur vini nak.
Ap likumu paradijas neliels zils mikroautobuss ar uznemuma logotipu sanos un piebrauca pie skolas lievena. No tas iznaca se?i cilveki, gerbu?ies vienados darba apgerbos ar tadu pa?u uznemuma logotipu uz jakam. Viens no virie?iem piegaja pie Igora Nikolajevica, sasveicinajas, pec tam pastiepa roku Kapitolijai un loti uzmanigi to paspieda.
"Mes esam gatavi doties," vin? zinoja. "Paveli, saimniece," un piemiedza aci.
Kapitolija kopa ar brigadieru un diviem citiem stradniekiem iegaja sava kabineta. Igors Nikolajevics viniem sekoja un veroja, ka meitene ar entuziasmu stasta Arsenijam Fomicam par savam idejam. Vin? klausijas un pamaja, piekritot, un pat ieteica kaut ko, lai padaritu to vel labaku. Skolotajas seja taja bridi bija tik skaista un gariga, ka Igors nevareja atraut no tas acis. Pec izskata visparastaka meitene, ne vecaka par divdesmit, gai?mataina, ar parasto “skolotajas” frizuru “bulcina pakausi”, bet vinas tum?i zilas acis dzirkstija tik neparasta gai?uma un laipniba, ka neizprotami gara. -virie?a dvesele rosijas aizmirsta sajuta, kas atgadina maigumu, entuziasmu. Tad vin? pamanija, ka vinas seju, ?kiet, veidoja talantiga telnieka milo?a roka, glita, loti maiga, it ka no iek?puses mirdzo?a. Un vina loti jauki nosarka, kad pamanija vina skatienu uz sevi.
Vin? neiejaucas saruna starp skolotaju un vina meistaru, veroja vinus no malas, tacu vinam bija sajuta, ka ?is meitenes siltums vinu apnem, liekot vina sirdij pukstet straujak. Kad vina atvadijas no stradniekiem, vin? aizveda meiteni uz lieveni un piedavaja braukt majas. Vina atkal jauki nosarka un atteicas. Igors nolema neuzspiest notikumus, jo vinam joprojam bus laiks ar vinu runat un labak iepazit. Vin? stingri nolema pats, ka noteikti daris visu, lai ?i meitene klutu par vinu.
***
Kapitolija gaja majas un atcerejas Igoru. Vina redzeja vinu tur klase, kas vinu veroja. Vina fiziski juta uz sevi vina skatienu, kas lika vinas sirdij pukstet straujak, tacu vina centas to neizradit. Kapitolija diez vai piespieda sevi nereaget uz vina uzskatiem un speja vienoties ar brigadieru, kur? izradijas absoluti brini?kigs cilveks un pieredzejis specialists, un parrunat visu, ko vina veletos darit sava klase. Vini vienojas satikties pec divam nedelam un atvadijas.
"Nu, kapec vin? uz mani ta skatijas? – meitene nemitigi domaja. – Un kapec jus piedavajat to istenot? Vai es vinam patiku? Nu, tas nevar but, Vin? ir tik izskatigs, un es esmu tik… parasta. Ja vin? gribes, vinam bus tik daudz meitenu, ka vinam nebus kur likt.
Aizmigdama vina nemitigi redzeja vina acis, kas vinu cie?i veroja, ar skatienu ieklustot vinas dvesele.
Kad vina pec divam nedelam ieradas skola, lielaka dala darba klase bija pabeigta. Griesti bija mirdzo?i balti, nomainiti logi, sienas nokrasotas jauka gai?a persiku krasa, grida iztirita un svaigi lakota. Arsenijs Fomics smaidot klausijas vinas sajusminatajos vardos un apmierinati pamaja ar galvu. Tagad palika svarigakais – iekartot biroju pec vinas idejas.
Kamer vini runaja, atveras durvis un ienaca Igors Nikolajevics. Vin? sarokojas ar brigadieru un veltija vinai savu spozako smaidu, kas lika vinai atkal nosarkt lidz pa?am matu saknem.
"Kas ar mani notiek," Kapitolija sadusmojas, "kapec es ta nereageju uz ?o virieti? Un kapec vin? ta skatas uz mani?
Vina atkal saravas un paspeja pabeigt sarunu ar brigadieru, tad atvadijas lidz nakamajai tik?anas reizei pec nedelas un izgaja ara. Igors vinu panaca uz ielas.
"Kapitolina Maksimovna, pagaidi," vin? vinu sauca. – Es gribeju tev kaut ko uzdavinat.
Vina apstajas un ar izbrinu veroja, ka vin? no savas dargas ma?inas aizmugureja sedekla izvilka lielu baltu un roza rozu pu?ki. Vinai truka runas, kad vin? piegaja pie vinas un pastiepa ziedus.
– Kapitolina Maksimovna, tas ir jums.
Vin? staroja smaida un skatijas uz vinu ar savam tum?ajam acim ar tadu maigumu, ka vina vel vairak bija pazudusi savas jutas un nezinaja, ko darit.
***
Vinai netika atnemta virie?a uzmaniba, vinai vairakkart stastija, ka vina ir skaista, olimpiades tante, kas vinu uznema pec skolas, macija vinai “sievi?kas” gudribas, lai sava vienkar?aja kleita izskatitos pec damas, macija vinu verot. seju, lai izveidotu sev neuzkrito?u grimu, kas izcel vinas maigo adu un tum?i zilo acu spilgtumu. Vini daudz laika pavadija sarunas, kas vinai deva tik daudz dzives gudribas. Lai gan vinas un vinas mates attiecibas bija uzticamas, krustmate kluva par vinas draugu, tuvako cilveku.
Pec koledzas beig?anas vinai bija vairaki pieludzeji, tacu vina nebija pieradusi pie tik “pla?am” uzmanibas pazimem. Pec skolas, pareizak sakot, pat pec koledzas vina vairakas reizes meginaja atlauties komunicet ar virie?iem, tacu kaut kas liedza uzticeties ?im attiecibam. Katru reizi vina tos aptureja, pat nesakot skupstities. Katru reizi, kad vina iedomajas, ka vini varetu iet talak par skupsti?anu, vina jutas slikti. Vina nespeja piespiest sevi pat domat par to, ka varetu nonakt gulta ar kadu. Kada cita rokas uz vinas kermena, kada cita lupas glastija vinu – vina jutas nepatikami lidz trice?anai. Vina nejuta pat tuvu nekadu sajusmu, velmi pec tuvibas, mezonigu kaislibu, par ko vini raksta romantiskajos romanos.
Ne, bez milestibas vina pat neskupstos. Pat vinas dazu draugu un pazinu argumentacija, ka sekss ir labs sievietes veselibai, nevareja piespiest vinu parkapt savu principu. Un, kad vina to izteica saviem pieludzejiem, vini vienkar?i vinu pameta, dazi ar nicinajumu, citi grozija pirkstus pie deniniem, citi vienkar?i atbildeja, ka vini pat nav domaju?i par nekadam nopietnam attiecibam, tikai seksu un neko vairak un meiteni. ar tarakaniem galva viniem neinterese.
Pec tuvinieku nodevibas skola Kapitolija iesaldeja visas emocijas un jutas. Kad stajos filologijas nodala, nopriecajos, ka kursa bija tikai ducis pui?u, kuriem vina pat neintereseja, uzskatot, ka vina ir garlaiciga un peleka. Vinas kursa biedri pastavigi atradas aktivos meklejumos un pec tam lekciju laika energiski dalijas iespaidos ar draugiem. Kapitolija nevareja saprast, ka var tik brivi gulet ar vienu, pec tam ar otru un to visu saukt par “laimes meklejumiem”? Vai tie?am meitenes var tik brivi atdot savu kermeni bez savstarpejam jutam? Un es nesapratu tos pui?us, kuri bija tik gatavi izveleties sev “draudzeni” tada pa?a “laimes izslapu?a” serija, ?odien ar vienu, rit ar citu, un tas viss tika izskatits lietu kartiba. . Kur visa ?aja “partneru” mainu virkne var but patiesas jutas? Vina vienmer ignoreja savu “draugu” izsmieklu, kuri neticeja, ka vina netiecas pec “tik?anas” ar pui?iem, vini vinu sauca par “muzigo jaunavu”, “ledus krekinga”, “neaizskaramo”. Kapitolija bija nepatikama, tacu vina devas talak un ticeja, ka satiks savu virieti, kuru liktenis vinai bija lemis.
***
Tagad vina paskatijas uz pu?ki, ko Igors vinai pasniedza, un nezinaja, ko teikt. Virie?i vinai uzdavinaja ziedus, tacu tik milzigs pu?kis bija pirmo reizi. ?is pu?kis bija tik skaists, ka vina iekoda vaiga, lidz sapeja, lai neraudatu. Vina piespieda sevi panemt ziedus.
– Paldies, bet kapec? – Tas bija viss, ko vina speja pateikt, tik tikko izspiezot vardus caur sauso kaklu.
"Par to, ka satiku skaistako meiteni pasaule," smaidot atbildeja Igors, pasniedzot vinai pu?ki. – Es gribetu tev ieteikt aiziet uz kafejnicu. Mes varetu viens otru labak iepazit un aprunaties. Es negribu Tevi pazaudet.
"Bet es neesmu gerbusies, lai dotos uz kafejnicu," ar bailem atbildeja Kapitolija, drudzaini atceroties, ka ?odien bija gerbusies parastos gai?i pelekos lina svarkos un gai?i balta bluzite ar isam pu?amam piedurknem, kura vina vairak izskatijas pec augsta. skolnieks neka vina vecuma meitene.
"Tici man, tu esi skaista jebkura apgerba," virietis atkal atbildeja ar smaidu. – Ludzu, laujiet man jus uzaicinat. Es zinu netalu vienu loti jauku kafejnicu, kas pieder manam labam draugam. Mana komanda tur veica remontdarbus. Taja pa?a laika novertejiet musu darbu.
Vin? atkal plati pasmaidija, kas vinu padarija tik… izskatigu, ka Kapitolija saprata, ka vel mazliet un vina kritis, jo kajas atteicas vinu turet. Pek?ni vinas prata ie?avas prata doma – vai vina tie?am bija satikusi vinu, savu virieti, ar kuru vina veletos but laimiga, uzticeties vinam, justies mileta, vajadziga, vieniga?
Vinai loti patika kafejnica, bija loti jauka, kaut ka majiga. Un tie?am vareja just renovacijas kvalitati. Vina nekavejas pat ieskatities tualetes telpa, lai redzetu, ka tur viss ir visaugstakaja limeni, stingri, cienigi.
“?eit ir loti skaisti,” vina noverteja, kad Igors veica pasutijumu un vini gaidija, kad tas tiks pasniegts.
Pamazam vina atlaida savas bailes un sasprindzinajumu un saka runat ar virieti. Kad Igors ieteica pariet uz “tu”, vina atkal samulsa, bet pamaja ar galvu. Igors izradijas loti interesants sarunu biedrs, labi lasits, lasitprasmes (kas vinai bija svarigi), ar humora izjutu un taktu. Vin? neslepa informaciju par sevi, runaja vienkar?i un ar mazliet humora. Izradijas, ka vinam ir 35 gadi (“desmit gadus vecaks”, vina uzreiz aprekinaja), dzivo viens sava dzivokli, vina vecaki dzivo Talajos Austrumos un nedoma parvakties pie sava dela. Pec instituta beig?anas Igors un vina draugi izveidoja nelielu uznemumu, kas nodarbojas ar lauku maju un kotedzu celtniecibu. Vinu uznemums guva lielus panakumus, un vin? nopelnija labu naudu. Bija milota meitene, ar kuru vin? grasijas preceties. Bet, kad uznemumam negaiditi radas finansiali zaudejumi viena partnera “ekscentriskuma” del, nacas to pardot, lai atmaksatu sodus, meitene uzreiz atrada sev jaunu “miloto” un aizgaja kopa ar vinu. Igors ilgu laiku cieta no vinas nodevibas, pec kuras vin? ilgu laiku nevareja sazinaties ar meitenem un izturas pret visiem loti piesardzigi. Vini ?kiras ar draugiem no iepriek?eja biznesa. Virietis nolema izveidot savu nelielu renovacijas uznemumu. Dazi vinu biju?ie stradnieki piekrita sadarboties ar vinu, vini ari atrada izcilu dizaineru, un veiksme vinu atkal gaidija. Bet tagad Igors nevienam neuzticejas, vin? pilniba kontroleja darba izpildi un kvalitati. Slinkie un hack stradnieki nekavejoties tika atlaisti. Paliku?ie bija atbildigi stradnieki, par ko sanema labas algas. Tapec uznemums atri ieguva atpazistamibu un labus ienakumus. Bet vina dzive vairs nebija sievie?u. Uz tik?anos ar Kapitolinu.
Vina runaja ari par sevi un savu gimeni, bet nerunaja par personiskam lietam. Lidz ?im attiecibu tema vinai bija nepatikama, atminas joprojam bija sapigas.
Vinu tik?anas beigas Igors teica:
– Vai es varu tevi saukt par "pilienu"? Tas man atgadinas, ka satiku savu pavasari, kas lika manai dveselei atkal uzziedet. Un es loti velos doties pie taviem vecakiem un lugt vinu svetibu laulibai.
2. nodala.
Kapitolina Maksimovna Karpenko dzimusi neliela dienvidu pilsetina, 120 km attaluma no regiona centra, kur visi viens otru pazina un gandriz puse iedzivotaju bija viens ar otru radniecigi. Vina sanema savu vardu par godu vecvecmaminai no teva puses, lai gan mate velejas vinu nosaukt par Jelenu par godu matei. Vina meginaja parliecinat laimigo jauno tevu, ka vards Kapitolija tagad izraisis tikai izsmieklu un ka meitene visu muzu tiks kircinata, tacu vin? bija nelokams. Majas vinu sauca milaja varda “Kapenka”.
Kapenkas vecaki visu muzu dzivoju?i ?aja pilsetina. Mamma Anna Ivanovna stradaja vidusskola par krievu valodas un literaturas skolotaju, tevs Maksims Petrovics stradaja par galveno skolotaju vieteja skola un taja pa?a laika macija fiziku. Un meitai nekas cits neatlika ka sekot vecaku pedas un ari klut par skolotaju. Vina, tapat ka vinas mate, izvelejas krievu valodu un literaturu.
Kapenkas vecaki bija no tas cilveku ?kirnes, kurus sauca par “no veciem laikiem”, kur gimenes jedziens bija neaizskarams, vini dzivoja saskana ar Domostroja priek?rakstiem. Neskatoties uz vira skarbo raksturu, Anna Ivanovna dzivoja kopa ar vinu laimiga lauliba, piedodot vinam jaunibas kludas, upurejot savas velmes un sapnus par kaisligu milestibu, ka ari samierinajas ar faktu, ka vinas virs aprobezojas ar sausiem skupstiem. vaiga, kad vin? apsveica vinu kados svetkos. Maksims Petrovics nedzera, neballejas, ka saka, "vin? nebija iesaistits sakaros, kas vinu diskrediteja". Vinam nepatika izradit “telu” maigumu, tapec gimene viss bija stingrs un pec noteiktas kartibas, pat pie teva vecakiem, pareizak sakot, pat vecteva. Tapec Anna Ivanovna atrada izeju 19. gadsimta romantiskajos romanos, rupigi, lai vinas virs nepamanitu, vina raudaja par gramatu varonu likteni, sapnoja par tadu milestibu, kad sirds deg un dvesele lust.
Ka skolotajiem vinu maja bija liela biblioteka, kurai Maksims Petrovics liela istaba izgatavoja sienas garuma plauktu; Vini no vira vecakiem ieguva trisistabu dzivokli veca trisstavu maja. Lai gan telpas bija mazas, Anna Ivanovna speja vinu dzivokli radit majigu sajutu.
***
Kop? bernibas vecaki savai meitai macija, ka vinai jaizaug paklausigai, pieticigai, atbildigai meitenei un nevajadzetu teret laiku dikdienibai. Turklat mate ieaudzinaja meitina milestibu pret lasi?anu un ar lepnumu veroja, ka Kapitolija lasa gramatas, nevis bezmerkigi klist pa ielam. Vini biezi parrunaja lasitas gramatas ar meitu, un dazreiz Kapenkas uzskati par gramatu notikumiem parsteidza vinas mati. Vina pat vareja pamanit, ko Anna Ivanovna palaida garam, un vienmer atrada skaidrojumus varonu ricibai. Bet visvairak meitai patika romantiska literatura, ticeja Scarlet Sails un Princes, lasija Jesenina un Bairona milas tekstus, mileja Dz.Verna, V. Skota piedzivojumus un Dz.Simenona un A detektivromanus. Kristija. Tikai velak, kad vina devas studet uz regionalo pilsetu, vina saka lasit musdienu romantiskos romanus, briziem piesarkstot no kauna, bet dazreiz iedomajoties sevi ?o varonu vieta.
Reizem Anna Ivanovna pratoja, vai vini neiet parak talu, audzinot savu meitu, kura uzauga ar roza brillem. Vina tic godigumam un godam, skaistiem darbiem, muzigai un vienigajai milestibai un cer atrast cilveku, kur? miles tikai vinu vienu. Bet patiesiba dzive ir diezgan nezeliga, gandriz katra gimene saskaras ar nodevibu un nodevibu.
Vina nekad nestastis savai meitai, ka vinu pirmaja laulibas gada Maksims nolema vinu atstat citas sievietes del, kura ar visu speku centas atnemt viru no gimenes. Tikai vina vecteva Gavrila Pavlovica, speciga un briesmiga cilveka, iedzimta Kubas kazaka iejauk?anas, kur? lidz pat pedejam dienam savas rokas tureja visu savu radinieku un vinu pecnaceju dzivibas, izglaba vinu gimeni no sabrukuma. Pa?am vectevam bija divi brali un cetras masas, kuri ciltskoku papildinaja ar daudziem pecteciem, kuri izklida pa visu valsti, un ?aja dienvidu pilseta dzivoja paris tantes ar savam gimenem. Tikai pa?am Gavrilai Pavlovicam, kur? bija vecakais dels un pec vecaku naves parnema vinu pienakumus, bija tikai viens dels un viens mazdels. Tie?i vin? pasauca Maksimu pie sevis un paskaidroja, ka, ta ka par sievu izvelejies vienu sievieti, nav jegas vazaties ar citam sievietem. Iepriek? bija jadoma par to, vai vin? mil savu izveleto. Un, ja vin? saprata, ka nemil, tad laujiet vinam saspiest savu "arejo milestibu" dure un mest to suniem. Kad vin? ir uznemies saistibas pret gimeni, vin? neuzdro?inas tas lauzt. Pec kada laika Maksims zaudeja savaldibu un nomierinajas, un, uzzinot, ka Anna gaida bernu, vin? partrauca visus sakarus no saniem. Un kop? ta laika es neesmu skatijies ne uz vienu sievieti. Laika gaita vin? atzinas Annai, ka ir vinai un vectevam pateicigs par to, ka attureja vinu no neuzmaniga sola, un tagad ir laimigs, ka vinam ir speciga gimene.
Vin? redzeja, ka vina “kaisliga milestiba” uzvedas histeriski, pazinojot, ka ?kiras ar vinu, cik daudz sudu vina izleja, izplatot neglitas baumas par Maksimu un Annu, ka ari parstaja slept savus merkantilos nodomus, kuru del vina velejas atnem vinu no gimenes. Maksima gimene pec regiona standartiem bija diezgan turiga, tapec vini gribeja Annu izspiest, ienemt vinas vietu un baudit gimenes labumus, cerot nestradat, pienemt davanas un noligt stradniekus, kas visu daris ap maju. Bet vina pat nenojauta, ka Karpenko gimene sievietes necie? no dikdienam, visi stradaja un saimniekoja patstavigi, bez paligiem.
***
Kad Kapitolija iegaja parejas vecuma no meitenes uz meiteni, vinas vecakiem bija nopietna izglitojo?a saruna ar vinu par pui?u un meitenu attiecibu jautajumu, kuras laika tevs vinai populari skaidroja, ka pirms laulibam tikai tas sievietes, kuram ir kauns, iesaistas. tas” attiecibas runa. Un pirms skolas beig?anas un pec tam mana mate meitai pastavigi ieaudzinaja, ka vinai jadod sava nevainiba tikai savam milotajam viram lauliba. Vina mineja daudzus piemerus par zeniem, kuri sanema “to pa?u” no meitenem un pec tam vinus pameta. Un pati Kapitolija zinaja visus ?os gadijumus. Pilsetina bija parak maza un ?adas zinas izplatijas zibenigi. Meitenes, kuras saka zvanit uz katra stura, vienkar?i bija spiestas pamest pilsetu, jo ?eit vinas diez vai vares atrast viru. Un sarunas aiz muguras nekad neapstasies. Vecmaminu tenkas vajas vienmer un visur. Un ari mana kaiminiene uz kapnes, tante Marfa, kura stradaja vieteja tirgu, pastavigi naca ciemos pie mammas un nesa mammai jaunakas tenkas. Lai gan mate teica, ka vinai nepatik tenkas, vina vienmer uzklausija Marfu un loti dedzigi tas parrunaja ar savu kaiminieni.
***
Marfa Fedorovna dzivoja viena ar savu meitu Viktoriju, kas bija se?us gadus jaunaka par Kapitolinu. Vinas virs stradaja par celtnieku un pilnigi absurdi nomira darba, iekritot buvejamas majas kapnu linija, kad vinu meitai Viktorijai bija divi gadi. Tad mamma atbalstija savu kaiminieni bedas, palidzeja, ka vareja, un tad vini sadraudzejas, un kop? ta laika tante Marfa biezi paradijas vinu dzivokli. Sievietes iegaja virtuve, kur pie tejas apsprieda jaunakas zinas, up un aah. Taja pa?a laika Kapitolinai tika lugts pieskatit tantes Marfas meitu, kura auga ka diezgan kapriza un izlutinata meitene. Vina nekautrejas iet cauri Kapitolijas lietam, vareja kaut ko panemt, neprasot un neatdot, vina nemaz nesaprata, ka ?ada uzvediba ir nepienemama. Biezi man bija jadod Vikai kaut kas, ko vina bija panemusi, lai vina neuznaktu dusmu lekme. Vina bija aizvainota, kad Kapitolija vinai izteica komentarus, un ar asaram acis devas pie mates sudzeties. Kad kaimini devas majas, mate meitai lika but uzmanigakai pret Viktoriju, kura jau auga bez teva un kurai bija nepiecie?ama uzmaniba. Biezi Kapitolina bija spiesta panemt Viku no bernudarza vai doties pastaiga ar meiteni uz ielas, kur vina pilniba nepaklausija un meginaja aizbegt no savas "auklites". Vina biezi darija sikus netirus trikus un vienmer "parcela" savu vainu uz Kapitolinu. Mamma pat negribeja klausities meitas paskaidrojumus, vina tikai aizradija vinu un pieprasija, lai vina to vairs nedaritu. Ar laiku Kapitolija saprata, ka atteikties no nekaunigas kaiminmeitenes pieskati?anas, atrada nodarbes pulcinu zime?anas, dejo?anas veida, kas aiznema visu vinas brivo laiku un majas atgriezas velu, tapec Vikas dienas aprupe vinai tika nonemta. . Bet tomer, kad tante Marfa ieradas pie viniem nedelas nogales, meitene tika nosutita uz Kapitolijas istabu, lai vina netraucetu sarunam.
***
Kapitolijai patika macities, vinai patika visi skolas priek?meti, un vina pati nolema, ka skolotaju meitai nav tiesibu macities slikti. Vina vienmer bija noraizejusies, kad vina sanema “labu” atzimi un meginaja to labot. Klase vini skatijas uz vinu ta, it ka vina butu stulbi un skolotajas meita, un vini nesteidzas draudzeties. Meitenem pedejas klases attistijas loti specifiskas intereses – zeni, par kuriem vini visur un loti labprat apsprieda. Biezi vien diskusiju objekts bija ne tik daudz pa?i pui?i, bet gan vinu gimenu bagatiba, kas lautu jaunajai sievai dzivot bez darba. ?adas sarunas Kapitolijai bija sve?as, vina uzskatija, ka milestibai jabut gai?ai un sirsnigai, un meklet kadu labumu no ?adas saiknes bija vienkar?i briesmigi. Ka var gribet preceties ar bagatu virieti, bet nemiletu? Tas ir ka sevis nodeviba, faktiski sava kermena pardo?ana par naudu. Ja milestibas nav, tad no kurienes ta naks? Vai nav labak atrast savu cilveku un tad stradat ar vinu gimenes laba, lai vinu majas butu pilna un majiga bloda, pilna ar berniem.
Ari pedejo kla?u zeni saka intereseties par meitenem. Dazu starpa radas savstarpejas simpatijas, un vini saka celot pa pariem. Kapitolinai nesekoja neviens, iznemot skolas direktora delu Glebu Pereverzevu, kur? bija vispopularakais zens ?aja rajona. Gandriz visas meitenes sapnoja par draudzibu ar vinu, bet no devitas klases vin? saka izradit uzmanibu Kapitolijai. Kad Anna Ivanovna par to uzzinaja, vina atkal aicinaja meitu uz izglitojo?u sarunu.
– Mana meitene, es ludzu, atcerieties vienu lietu: ja jus pielaujat vienu kludu, jus saprotat, par ko es runaju, jus jau esat pietiekami vecs, un par jums tulit saksies sliktas sarunas. Noslepums vienmer klust skaidrs, un musu pilseta neko nevar noslept. Pat ja Glebs tagad saka, ka vin? tevi mil, kas zina, ka vin? izturesies velak, kad sasniegs savstarpigumu no jums? Tapec laujiet pirmo reizi but kopa ar savu miloto viru un likumiga lauliba. Un butu labi, ja starp jums valditu patiesa milestiba, ciena un sapratne. Atdot sevi bez milestibas nav jegas. Jus nespesiet saskatit visu ?o attiecibu skaistumu, maigumu un sirsnibu. Tad tu sapratisi, ka man ir taisniba. Tagad laiki ir mainiju?ies, un “tas pa?as” attiecibas pirms laulibam vairs netiek uzskatitas par kaut ko tik apkaunojo?u, ka tas bija musu laikos. Bet tomer, ka teica musu senci, rupejieties par savu godu jau no mazotnes. Ja jauneklis, kas jums patik, gaida lidz jusu kazam un lidz tam rupejas par jums, tad vin? ir cienigs virs, un tas nozime, ka vin? jus mil. Un tikai jus abi noteiksiet, ka izvertisies jusu gimenes dzive. Bet es velreiz ludzu, parupejies par sevi lidz kazam.
"Labi, mammu," Kapitolija samulsusi atbildeja.
– Meitin, saki, vai tev patik Glebs? Vai vin? jums neko tadu nepiedavaja? – mamma jautaja.
"Man tas loti patik," vina neskaidri paraustija plecus. – Bet vinam seko daudzas meitenes. Es nesaprotu, kapec vin? nevar atstat mani vienu. Vin? neko nepiedavaja, tikai vienmer staiga man blakus.
Divus gadus Gleba attieksme pret Kapitolinu nav mainijusies. Vin? vienmer bija blakus, sniedza vinai mazas davanas, staigaja majas, aicinaja pastaigaties, sargaja, palidzeja. Kad vini iestajas vecakaja kursa, vin? pirmo reizi atzinas sava simpatijas pret vinu un saka runat par to, ka pec skolas velas appreceties ar Kapitolinu. Vina klausijas vina vardos un izmisigi nosarka. Vina nezinaja, ko atbildet puisim, kur? uzstajigi pieprasija no vinas atbildi, vai vina piekrit klut par vina sievu.
Meitene ilgu laiku slepa savas jutas pret Glebu, baididamas, ka, izdzirdejis no vinas atzi?anas vardus, vin? par vinu pasmiesies un visi par to uzzinas. Bet lidz studiju beigam vina draudze?anas kluva parak neatlaidiga, un pat Gleba mate Vera Ivanovna, skolas direktore, runaja ar Annu Ivanovnu par nakotnes kazam starp vinu berniem. Kad Kapitolija uzzinaja, ka vinas vecaki nav pret vinas laulibam ar Glebu, vina atlavas atzit, ka mil vinu. Glebs bija priecigs un to neslepa, centas pietuvoties Kapitolinai, bet vina nelavas pat vienkar?iem apskavieniem, par skupstiem nemaz nerunajot. Vina izvirzija Glebam nosacijumus, ka tas viss notiks tikai pec kazam. Vin? piekrita, un visi klase zinaja, ka, tiklidz vini sanems sertifikatus, Glebs un Kapitolina iesniegs pieteikumu dzimtsarakstu nodala. Meitenes, kuras vel nesen cereja savos tiklos dabut for?ako puisi, nemitigi cuksteja aiz muguras, izplatot visadas tenkas, tacu topo?ajiem laulatajiem bija vienalga. Vini zinaja, ka mil viens otru un nekas nevar apturet vinu milestibu.
Kapitolijas skolas draudzene Nina Ko?eleva meginaja atrunat meiteni no apprece?anas ar "?o narcistisko titaru, kura gulta ir bijis vairak meitenu, neka vina spej iedomaties". Tacu Kapitolija ticeja Glebam, ka vin? vinu mil, un meginaja nomierinat savu draugu, kur? bija nopietni satraukts, kad zina par vinu drizajam kazam pec skolas beig?anas izplatijas klase. Nina aizradija draudzeni, meginaja atvert acis, saucot vinas vardos un izveloties Glebam visnievajo?akos epitetus. Bet Kapitolija bija laimiga un negrasijas klausities draudzene. Vina nevareja saprast savu uzvedibu, kapec vinu tik loti aizvainoja fakts, ka vina un Glebs driz apprecesies, jo tas ir saprotams, jo abi mil viens otru.
Tikai izlaiduma ballite Kapitolina saprata Ninas patiesos iemeslus, kapec ta runaja par Glebu, un viena bridi zaudeja savu draugu un milako. Un, pateicoties ?iem notikumiem, vina nolema doties uz regionalo pilsetu, lai iestatos filologijas nodala.
3. nodala.
Nedelu pec tam, kad Igors bildinaja Kapitolinu, vini devas pie laimigas ligavas vecakiem. Lidz vinu pilsetai no regiona centra ar autobusu bija jabrauc apmeram cetras stundas, bet ar Igora automa?inu vini nokluva nedaudz mazak ka divas. Piektdien pec darba vin? panema Kapitolinu, un astonos vakara vini jau zvanija pie vecaku dzivokla durvim.
Mamma un tevs vispirms piesardzigi sveicinaja Igoru, nopetot vinu ar skolotaju un milo?o vecaku bargajam, rupigajam acim. Vini joprojam sagremoja faktu, ka ligavainis bija desmit gadus vecaks par vinu meitu.
– Vai vin? nav parak vecs? “Mate klusi jautaja meitai virtuve, atstajot virie?us lielaja istaba pie galda.
– Nu, par ko tu runa, mammu? Igors ir brini?kigs, driz tu vinu iepazisi tuvak un iemilesi. Un kapec man ir vajadzigi ?ie jaunie?i? Un vin? jau ir paveikts cilveks, nobriedis gimenes dzivei.
– Vai tu vinu pat mili?
"Loti," meitene atbildeja, uzliekot aukstas plaukstas uz saviem moko?ajiem vaigiem.
Kapitolija jau bija pa telefonu izstastijusi matei abu attiecibu stastu un jau iepriek? pateikusi, ka vini ieradisies satikties. Visi bija sajusma par ?o tik?anos. Bet viss izvertas labi. Pat tevs, kad Igors izgaja ara uzpipet, sievai un meitai teica, ka vinam Igors patik un priecajas par meitu, ka vinai izdevies atrast tik nopietnu virieti, kuram jedziens “gimene” nav tuk?a fraze. Vin? to apstiprinaja, un Kapitolija nomierinajas un atslaba. Lidz tam bridim vina bija saspringta ka stiga, jo visvairak uztraucas par to, ka vinas vecaki satiks Igoru. Vini ilgu laiku sedeja pie galda, jautaja Igoram par vinu un vina gimeni, un pec pulksten vienpadsmitiem devas gulet. “Jaunajiem” tika ieraditas atsevi?kas gultas – Kapitolina sava istaba un Igors lielaja.
Kapitolina planoja palikt kopa ar gimeni lidz pirmdienai, aizbraucot agri no rita, “aukstuma”, jo taja diena vinai bija tikai sesta stunda astotaja klase. Vina gribeja paradit Igoram savu dzimto pilsetu, iecienitakas vietas. Ari vinu tuvinieki loti velejas vinu satikt, tapec sestdien visi tika aicinati uz svetku vakarinam. Kapitolija jau sen bija parstajusi saprast gimenes saites, vinu bija parak daudz, tapec vina vienkar?i pienema visus ka vienotu organismu.
No rita sievietes saka ierasto virtuves burzmu, tevs un Igors brauca uz veikaliem ar vina automa?inu un nopirka visu nepiecie?amo. Ap pulksten diviem saka ierasties neskaitami radinieki, ieradas ari Marfa un Vika, kuri pagaju?aja gada absolveja skolu un palika pilseta, iekartojas darba par viesmili kafejnica Ararat pie vieteja uznemeja Armena.
Kad Kapitolija ieraudzija Viktoriju, vina pat nepazina vinu uzreiz. Meitene pedejo septinu gadu laika ir izaugusi no sturainas meitenes par garu, slaidu, blondu meiteni ar valigam lokam lidz viduklim, garam skaistam kajam un stingram krutim. Bija skaidrs, ka vina daudz laika velta savam izskatam, ka ari nekautrejas no saviem ?ortiem, kas ir sagriezti tik isi, ka ir redzama puse no sezamvietas, un caurspidigu T-kreklu, kas valkats uz vinas kailajam krutim.
Dzivokla virie?i uzreiz saka ?kibi raudzities uz vinas ieverojamo ?armu, pat Igors vairakas reizes nopetija meiteni no galvas lidz kajam, kamer vina civinaja Kapitolijai apsveikumus.
Vakarinas pagaja diezgan mierigi un jautri, pirmo minu?u spriedze izklida un saruna riteja uz gara vilna. Visi noveleja “jaunajiem” nakotnes laimi un no sirds priecajas par savu “Kapenku”. Vienigi pie galda sedo?a Viktorija nenolaida skatienu no Igora, intensivi par kaut ko domajot.
Ap pulksten se?iem viesi saka doties prom, Kapitolija saka lenam tirit galdu un mazgat traukus. Tevs un Igors klusi turpinaja savu viri?kigo sarunu, un mate ar Marfu un atliku?o tanti saka apspriest jaunakas zinas. Igors neklausijas vinu plapa?ana, bet ar maigumu veroja Kapitolinu, kas periodiski atgriezas istaba, lai savaktu traukus, un atgriezas virtuve.
Kada bridi tante, kuras vardu Igors neatcerejas, saka stastit, ka vina tur satikusi kadu draugu, kur? teicis, ka rit naks Glebs. ?aja laika Kapitolija atradas istaba un savaca galda piederumus. Izdzirdot vardu “Glebs”, vina nodrebeja, it ka kads vinai butu smagi iesitis, nobalejis, saravies bumbina un pat izmetis dak?inu no rokam. Bet tad vina saravas un steidzas atkal salikt dak?inas un nazus un izgaja no istabas. Anna Ivanovna parmeto?i paskatijas uz savu tanti un noraido?i pakratija galvu. Vina bailes aizsedza muti ar roku, steidzas atvadities un doties majas.
Igors saprata, ka Kapitolijai ar ?o “Glebu” nebija loti labas atminas. Meitene vairs neatgriezas vinu istaba, Anna Ivanovna, izbraukusi savu radinieku, pati saka tirit galdu, tevs ar kadu ieganstu teica, ka dosies pie vina. Igors, Viktorija un vinas mate palika istaba, kura meginaja vest meitu majas, tacu vina, ?kiet, nedzirdeja vinas vardus. ?ie divi Igoram nemaz nepatika. Marfa, kas izskatijas pec habalkas, un vinas meita, kas izskatijas pec vieglas tikumibas meitenem, nekadi neiederejas viesu aura. Mamma bija ieverojama tirgus tirgotaju parstave, kas bija gatava izplatit visas tenkas, nedomajot par sekam. Vin? pat bija parsteigts, ka ar ?o kaiminu spej savienot inteligentu sievieti. Turklat vin? nemitigi juta uz sevi meitenes skatienu, kas izsutija nepatikamus drebulus cauri vina kermenim.
Igors iegaja virtuve, bet Kapitolijas tur nebija. Vin? devas uz meitenes istabu, bet durvis bija aizvertas. Igors saprata, ka vina tagad nevelas, lai vinu trauce, un nolema iziet ara uzpipet. Es gribetu zinat, kas ir Glebs un kas vinu saistija ar Kapitolinu.
Vin? aizgaja uz rotalu laukumu, apsedas uz ciksto?a solina un aizdedzinaja cigareti. Vinam par parsteigumu vietne nebija neviena cilveka. Vietne, tapat ka ap to stavo?as majas, bija tikpat sena un nesakartota, iznemot smil?u kaudzi, kas kaut ka norobezota ar sapuvu?iem deliem, kas atteloja sanus, vecas ?upoles un solinu, tur neka cita nebija. Vienigais, kas rotaja pagalmu un apkartni, bija cerinu krumi un ziedo?i auglu koki, no kuriem jau bija saku?as birt ziedlapinas ar baltu sniegu, aizsedzot valdo?o nozelojamibu.
Vecaku dzivokla logi versti uz otru majas pusi. Igors apsedas uz solina ar skatu pret ieeju, lai redzetu, kur? aiziet, un aizdedzinaja cigareti. Pec minutes vina priek?a paradijas Viktorija un ludza atlauju vinam pievienoties. Vin? paraustija plecus, paradot, ka vinam ir vienalga. Tad vina apsedas vinam priek?a smil?u kastes zemaja mala, pabaza zem celgaliem saliektas kajas un apskava tas ar rokam ta, ka vinas sezamvietu praktiski neaizsedza ?ortu luzni.
"Priecajos, ka tika atrasts vismaz kads, kur? izkauseja musu lastekas sirdi," sacija Vika. – Vini domaja, ka pec notiku?a vina nekad neprecesies.
– Un kas notika? – Igors ieinteresets jautaja, taja pa?a laika cen?oties neizradit savu interesi.
– PAR! To zina visi. Vai vina tev neteica? – meitene kikinaja un uzmeta jautajo?u seju, vienlaikus ienemot pavedino?u pozu, izstiepjot kajas, no kuram Igors redzeja vinas roza mezginu biksites un to, ko tam vajadzeja slept no ?ortu apak?malas. Vina ari noliecas ar abam rokam uz smil?u kastes saniem, izstiepjot krutis.
– Ne, es tev neteicu. Vika, saki, kas ir Glebs? – Es nolemu panemt sarunu savas rokas un uzzinat no ?is meitenes visu, ko vina zina. Vin? redzeja, ka vina megina flirtet, flirtet ar vinu, bet virietim tas izskatijas smiekligi un nepatikami.
– Glebs? ?is ir vinas topo?ais ligavainis. Tur skola viniem bija tadi milestibas burkani,” vina kaut ka launi iesmejas. "Vina del vina nelauj virie?iem tuvoties."
– Ligavainis? – Igors jautaja, veledamies dzirdet detalas un noskaidrot, kapec Kapitolija reageja uz zinu, ka vin? nak.
"Ja," vina pamaja ar galvu. – Vin? skreja vinai pec skolas. Es toreiz biju mazs un nezinaju visu. Bet varu teikt, ka, macoties pedeja klase, visi teica, ka pec skolas precesies, gatavojas kazam. Musu skolas direktores dels Glebs bija vispopularakais puisis, izskatigs puisis, visas meitenes skreja vinam pakal, un vin? ravas par Kapku. Es vinu biezi redzeju, kad vin? ieradas vinu maja un nesa vinai cerinu pu?kus. Es nezinu, kas notika vinu izlaiduma, bet Capka no ta atgriezas viens un ar asaram. Divas dienas vina neizgaja no savas istabas, vini pat gribeja vinu izsaukt uz psihiatrisko slimnicu, un Glebs klauveja pie vinu dzivokla sliek?na, lidz tevocis Makss vinu izsita no ieejas. Es redzeju, ka vin? satvera vinu aiz apkakles un izvilka uz ielas, izmetot uz asfalta. Vin? skali kliedza, ?ausmigi zvereja, es domaju, ka vin? mani nogalinas. Un Glebs ari uzrakstija uz asfalta ar krasu: “Milais, piedod man. Es milu Tevi". ?is uzraksts ?eit ir bijis ilgu laiku. – Vina pamaja uz ietves pusi ieejas priek?a. – Pec tam Kapka aizgaja.
– Un Glebs?
– Ka ar Glebu? Vina tevs gribeja vinu sutit uz militaro skolu, bet vin? iestajas juras dienesta, es domaju, ka kaut kur Kerca, es precizi nezinu. Vin? nav atgriezies majas, tagad dodas uz arzemem un laiku pa laikam apciemo savus vecakus. Tante Sveta teica, ka janak rit. Vin? ?eit neparadas biezi; pedejo tris gadu laika esmu vinu redzejis tikai vienu reizi. Vin? kluva tik skaists, visas musu meitenes skreja vinam pakal un joprojam nav pret vinu. Un vin? joprojam ilgojas pec Kapkas. Ja, es redzu, ka Kapka par vinu vel nav aizmirsis. Paskaties, ka vinas rokas tric tikai no vina varda.
– Ka jus zinat, kas zust? – Igors pasmineja, parsteigts par Vikinas zina?anam par kada cita personigo dzivi.
– Ja, musu pilseta visi zina par visiem. Un mana mate joprojam strada tirgu, un tas parasti ir for?aks neka internets.
– Un tomer, kas notika starp viniem?
– Es nezinu, bet vini teica, ka vin?, ?kiet, vinu krapj izlaiduma balle ar vinas labako draugu. Kop? ta laika Glebka ir juras, un Kapka nevienu sev klat nelaida. Bet, redzu, vina tevi ielaida, pat piekrita preceties. – Vina iesmejas, it ka nosoditu, bet es nesapratu, kur? no viniem.
Igors redzeja Vikijas neslepto interesi par vinu ka virieti, vina visos iespejamos veidos meginaja demonstret visus savus vilino?akos izspiedumus, bet vin? tikai pie sevis pasmaidija, lai gan bija uz ko skatities.
– Un tas draugs? Un ka ar Glebu? – Igors velreiz jautaja, veledamies noskaidrot ?o jautajumu lidz galam.
– Ka ar tavu draugu? Sasodits, es aizmirsu, kads ir vinas uzvards,” atceredamies meitene sarauca pieri. – PAR! Nina Ko?eleva! Kas vina ir? Vinas vecaki gribeja appreceties maza meita, – pie ?i varda Vika uzmeta smiekligu seju, – un Glebs, bet tas nesaauga. Mums ir apjukums. Mate stasta, ka vini tomer meginaju?i, un tada veida pati Ninka vajaja Glebu, bet vin? vinu sutija.
Tad Vika pieversa sarunu vinam, meginot atklati noskaidrot vina bagatibu un socialo statusu.
"Nu, tu nesanem daudz," vina pasmaidija un pamaja ar plaukstu, kad vin? nosauca savu ienakumu summu. – Tava ma?ina ir for?a, pulkstenis Kina nav lets, apgerbs, ko tu valka, maksa ka divas no manas mates algam.
– Labak saki, ko tu darisi? Tu tikko pabeidzi skolu, vai ne?
– Ja, pagaju?aja gada. Tagad es stradaju kafejnica,” meitene atkal ienema vel vienu vilino?u pozu, saliekot vienu kaju zem otras, no kuras vinas “visiek?ejais” bija Igora priek?a, pilna redzesloka, un izbaza krutis ta, ka vina izskatijas. tie?i vinam seja ka ierocis, gatavs kaujai.
Vina Igoram neteica, ka papildus viesmiles darbam vina ir Armena saimniece, kura vinai dasni maksaja “par sikam palaidnibam”, un vina nevelejas domat par iesta?anas kartibu, lai izniekotu piecus savas dzives gadus. Kad vina ?kirsies ar Armenu, vina atradis citu virieti. Ne velti, kad vina saprata, ka klust par skaistu meiteni, dabisku blondini ar lielisku figuru, vina saka daudz laika veltit savam izskatam. Majas pie spogula vina biezi iemacijas “uztaisit nevainigas acis” un vilino?i smaidit. Vika ticeja, ka noteikti atradis sev cienigu bagatu virieti un vinai nekad nebus jastrada.
– Kur, tavuprat, vajadzetu doties?
"Es vel nezinu," vina piebalsoja vajumu sava balsi. – Musu pilseta nav kur macities, tapec es neie?u macities par automehaniki vai skolotaju? Mums jadodas uz regionu. Bet es nevelos dzivot kopmitne.
Vina vel gribeja aprunaties ar Igoru, tacu vin? piecelas, izsvieda izsmeki un atgriezas dzivokli. Kapitolija vinu gaidija sava istaba.
– Igor, ludzu, ?odien izbrauksim? – Vina paskatijas uz vinu tadam acim, ka vina sirds nevilus saznaudzas.
– Protams, ka tu saki. Cik ilgs laiks tev vajadzigs, lai sagatavotos?
"Es jau esmu sagatavojies, atliek tikai atvadities no saviem vecakiem."
Kad Kapitolija teica matei, ka vini dodas prom, vina bija satraukta, bet devas vinus pavadit lidz automa?inai. Vika vel bija rotalu laukuma, vina jau bija parcelusies uz ?upolem un klusi ?upojas. Kamer Kapitolija un Igors iekapa ma?ina, vin? pastavigi juta uz sevi meitenes intensivo skatienu, kas lika vinam justies neomuligi.
4. nodala.
Kapitolija bija laimiga, kad vinas vecaki pienema Igoru par savu ligavaini. Kad vini bija vieni virtuve, tevs vinu pirmo reizi muza apskava un noglastija galvu.
– Jus jau esat kluvis pilngadigs. Priecajos, ka atradi Igoru. Vin? ir labs cilveks. Esi laimigs, Kapenka.
Meitene nespeja novaldit asaras un kadu laiku klusi raudaja uz teva pleca.
Nakamaja diena ieradas ciemini, kuriem mamma sarikoja Igoram apskati. Tad visas “tantes un onkuli” pienaca pie vinas un izteica savu prieku un veleja laimi. Vakarinas izdevas labi, vienigi Vika, kuru vina tagad negribetu redzet pie galda, vinu satracinaja. Un ari Marfu neviens neaicinaja, vina vienkar?i ieradas pie viniem ar savu meitu, it ka uz savu maju. Meitene pilnigi nekaunigi nopetija savu Igoru ar vertejo?u skatienu un taja pa?a laika uzmeta vinai divainus skatienus. Tad Kapitolija nolema nepieverst uzmanibu Vikai, pamanot, ka Igors vispar nereageja uz meiteni.
Kad gandriz visi viesi bija devu?ies prom, palika tikai tante Sveta, vina saka tirit galdu, negribedama klausities ierastas sapulcem tenkas. Bet, kad es kartejo reizi iegaju istaba, lai savaktu dak?inas, es dzirdeju, ka mana tante teica, ka rit naks Glebs. Vinai vina vards bija ka sitiens pa sirdi, vina nobaleja un nometa dak?inas uz galda. Lidz ?im vina nav spejusi vinam piedot vina nodevibu. Kapitolija atrada speku, atkal savaca dak?inas, aiznesa tas uz virtuvi un tad devas uz savu istabu, aizvera durvis, lai butu viena. Vina nezina, ko atbildetu Igoram, ja vin? vinai jautatu par Glebu. Galu gala vin? redzeja, ka vina reageja uz ?o vardu.
***
Glebs. Vinas pirma milestiba. Vinas pirmas sapes. Reiz vinai ?kita, ka vina ir vislaimigaka, kad vin? sauca vinu par savu milako meiteni un vinam nebija vajadzigs neviens, iznemot vinu. Pats tie?i pateica, ka pec izlaiduma tulit dosies uz dzimtsarakstu nodalu, iesniegs iesniegumu un kopa dosies uz regionalo centru iestaties. Vin? bija pirmais izskatigais virietis, gar?, melnas cirtas, acis melnas ka nakts, tum?s, parliecinats, ar nekaunigu skatienu, bet ar vinu vienmer bija uzmanigs un maigs. Gandriz visas meitenes gribeja ar vinu draudzeties, bet vin? vinai sekoja. Vina neticeja, ka vinai varetu patikt tik populars puisis, vina domaja, ka vin? uz vinu dereja, tacu pagaja laiks un Glebs nelika vinu miera, arvien biezak saka stastit par savam jutam. Un pedeja klase vin? atzinas milestiba un teica, ka loti velas klut par vinas viru. Vin? pienema faktu, ka vina nelava vinam vinu apskaut un skupstit, un piekrita pagaidit lidz kazam.
Galu gala Kapitolija padevas savam jutam. Ari meitenei vin? ilgu laiku patika. Vina pienema vina panakumus, lai gan vinas draudzene Nina pastavigi ?naca uz Glebu, meginaja vinu no?kirt no Kapitolijas, stastot vinai dazas garas pasakas par vina seksualajiem varondarbiem, jo vin? pastavigi atradas vinai blakus un darit visu, ko vinas draugs zinoja, vienkar?i nebija iespejams. .
Vina devas uz savu izlaiduma balli visrozaka noskanojuma, blakus bija vinas milotais puisis, kur? bija gatavs vinas laba darit visu un kur? klus par vinas viru. Vin? pat nepieversa uzmanibu, kad vini par viniem atklati smejas, saucot vinus par "ligavu un ligavaini" un izdarot citus aizvainojo?akus jokus. Glebs tikai pasmaidija par ?iem vardiem un atbildeja: "Lai vini apskauz, ka man ir visskaistaka sieva." Vina vardi lika Kapitolijai atkal nosarkt.
Pec apliecibu pasnieg?anas notika koncerts, un tad sakas balle. Mamma apmekleja koncertu, pec tam devas majas, atstajot meitu ligavaina uzraudziba. Vina vairs neuztvera Glebu savadak. Apmeram pusi vakara Glebs nelava Kapitolinai pamest savu pusi, vin? dejoja tikai ar vinu, dejojot maigi apskava vinu. Tad draugi vinu kaut kur sauca. Vin? atvainojas un aizgaja no meitenes. Kad vin? atgriezas apmeram pec pusstundas, Kapitolija saprata, ka vin? ir dzeris. Vin? mainijas, kluva asaks, saka piespiest vinu sev tuvak deja. Kapitolija bija parsteigta, vin? nekad nebija atlavies to darit. Un tad vin? panema vinu mala, apskava, cie?i piespieda un meginaja noskupstit.
– Gleb, ko tu dari? Vienojamies, ka pec kazam mums viss bus! – Kapitolija klusi sa?utusi, lai nepiesaistitu viniem uzmanibu.
Vina meginaja atbrivoties no vina rokam, tacu vinas speki bija nevienlidzigi. Vina pagrieza seju no vina, nelaujot vinam skupstities, jo smarzoja pec leta alkohola, kas vairak atgadinaja fuzeli. Bet vin? turpinaja vinu spiest, nekad nepametot meginajumu skupstit vinu “pieaugu?a veida”, ka vin? vinai stastija, pec tam specigi pakratija vinu aiz pleciem, kas lika vinai pat noklik?kinat zokli.
Vina izpluda asaras un tikai tad Glebs nedaudz nomierinajas un atlaida meiteni no rokam.
– Nu kapec tu raudi? Esam ligavainis un ligavainis, rit dosimies uz dzimtsarakstu nodalu iesniegt pieteikumu. Vai es nevaru noskupstit savu nakamo sievu?
Vina negativi pakratija galvu, cen?oties skali neraudat.
– Drop, labi, es tevi milu, es esmu vienkar?i traka, ka es gribu tevi noskupstit. Nu, vai mes varam vismaz vienu reizi?
– Ne, Gleb, tu zini manus nosacijumus. Viss pec dzimtsarakstu nodalas.
– Dievs! Kapec tu esi tik spitigs? Es nevaru dzivot bez tevis, es driz parsprag?u, cik loti es tevi gribu. Visi jau par mani smejas, jo tu un es nekad neesam pat skupstiju?ies. Parejie tur, – vin? kaut kur pamaja ar galvu, – draz uz savu labako pusi, un tu pat nelausi sevi apskaut.
Meitene ar bailem klausijas vina vardos. Tikai par to, ka vin? vinu velas, un ne varda par to, ka vin? vinu mil. Vai tie?am gribejat tikai vienu? Vin? nekad neatlavas to darit. Kur pazuda tas uzmanigais, gadigais Glebs, kur? bija gatavs gaidit lidz bridim, kad vini klus par viru un sievu? Kur vin? bija to pusstundu, kapec vin? dzera, kas vinam ko teica? Un ja nu vin? pec tam dzer un uzvedas ?adi? Vinai vina uzvediba nemaz nepatika. Pat radas doma, vai vini nesteidzas preceties.
– Gleb, parunasim ar tevi rit. Nac pie manis, kad pamosties, un mes par visu parunasim,” vina meginaja vinu nomierinat.
– Kapka, es palieku traks, ka es tevi gribu. Nu, vismaz iedod man bucu.
Vin? atkal pavilka rokas pret vinu, Kapitolina sita tas ar plaukstu. Glebs nobijas.
"Es aizie?u paelpot," vin? ar zinamam dusmam sacija, pagriezas un izgaja no aktu zales.
Kapitolija palika stavam sturi, cen?oties skali neraudat. Labi, ka ?eit bija tik tum?s, ka neviens neredzeja vinas seju, preteja gadijuma meitenes, kuras jau ?naca vinai mugura Gleba del, atklati saktu par vinu priecaties un smieties. Vina nolema, ka tagad vin? iztiris galvu un atgriezisies. Vina nevareja saprast, kapec vin? ta uzvedas. Galu gala vin? saka, ka mil vinu, tad kapec vin? atlaujas vinu aizvainot ar ?adu uzvedibu? Vina atdos sevi vinam, bet tikai pec kazam un starp viniem nebus nekadu aizliegumu. Vai tie?am vinam ir tik gruti gaidit? Aizvainojums un neizpratne vinu nelaida vala un atbildi negribeja rast.
Vina nostaveja apmeram pusstundu, tad nolema doties uz tualeti, lai atdzesetu savus dego?os vaigus un savestu sevi kartiba. Tualetes atradas ekas otra gala no auditorijas, tapec vinai bija jaiet pa garu gaiteni garam personala telpai, bibliotekai un nelielai sporta zalei. Gaiteni nedegas virsgaismas gaisma, tikai telpu tualetes priek?a apgaismoja ne parak spoza spuldze, un kaut kur pa vidu dega blava avarijas gaisma. Kapitolina paatrinaja gaitu, jo vinai ?kita, ka vina dzirdeja kaut kadas baismigas skanas, lidzigas kaut kadiem vaidiem. Kad vina sasniedza durvis, kas veda uz sporta zali, tas bija atvertas, no turienes naca skanas. Ar grimsto?u sirdi vina piegaja pie pa?am durvim un ieskatijas gaiteni. Preti lielajiem sporta zales logiem uz ielas atradas laterna, no kuras gaisma krita uz sakrautajiem paklajiniem. Tie?i uz tiem vina redzeja kaut ko nesaprotamu un dzirdeja skanas, vaidus, sek?anu, dazus cukstus. Kapitolija nolema, ka kads jutas slikti, vina apnemigi iegaja zale un paspera paris solus, lidz saprata redzeto. Tas, ko vina ieraudzija, lika vinai apstaties un elpot. Vinas draudzene Nina un Glebs guleja uz paklajiniem. Vin? bija gerbies tikai krekla, bikses guleja uz gridas pie paklajiniem. No zem Glebas kermena ka balts plankums paveras ara Ninas pilnigi kailais kermenis. Par to, kas notika starp viniem, nebija ?aubu. Vini bija prieka virsotne, Glebs noruca, iegulies meitenes pleca, un vina pilna balsi teica:
– Glebu?ka, es tev teicu, ka esmu labaks par ?o Kapku. Jus saprotat, vai ne? Ja? Sapratu? Es tevi milu jau ilgu laiku, es tevi tik loti gribu, vai tu paliksi ar mani?
Un vin? vinai atbildeja:
"Ja, ja, ja, jums ir labak," un atkal noruca.
Kapitolija nekliedza un neradija skandalu. Likas, ka visa lieta pek?ni tika atri iesaldeta. Vina pagriezas stivam kajam un aizgaja, pat nepuloties atgriezties aktu zale pec mantas. Vinai vairs nebija vienalga, kas notiks talak. Sakuma vina gaja lenam, pamazam uznemot atrumu, un, iznakusi uz lievena, kur druzmejas absolventi, vina skreja. Vina dzirdeja svilpo?anu un dum?anu aizmugure, vina skreja, neizcelot celu, neredzot neko sev priek?a asaru del, kas aizmigloja vinas acis. Vina neko nedzirdeja par sirds pukste?anu galva. Kad vina pieskreja pie ieejas, aiz muguras vina dzirdeja Gleba balsi, kas vinu sauca. Vina paatrinaja skrejienu, uzlidoja uz gridas un atvera durvis. Mamma jau guleja, un tetis vel nebija atgriezies no savas skolas, kur ari ?odien notika izlaidums. Kapitolija tikko bija paspejusi aizslegt durvis ar visam sledzenem, kad atskaneja klauve?ana un Gleba balss ludza tas atvert. Vina aizgaja uz savu istabu, tur iesledzas, bet pec paris minutem, no trok?na pamodinata, ienaca halata ietita mamma, kura neko nesaprata, kas notiek.
– Kapenka, kas noticis, kapec tu raudi? Vai jums bija cina ar Glebu? Un kapec vin? klauve pie musu durvim un ludz tas atvert? Kas notiek?
Sakuma meitene nevelejas neko atbildet, bet tad vina paskatijas uz mati un ledus mierigi atbildeja:
– Glebs mani piekrapa ar Ninu, manu draugu. Musu starpa viss ir beidzies.
Mamma noelsas un iegrima kresla blakus rakstamgaldam.
– Ka tu mainiji? “Vina neticeja tam, ko tikko dzirdeja no savas meitas.
– Ka virietis krapj ar sievieti. Es redzeju vinus sporta zale uz paklajiniem. Vini bija tik loti aizravu?ies ar to, ko vini darija, ka pat nepamanija, ka es ienaku. Kaut kas tamlidzigs.
Kapitolina gribeja kliegt, iziet gaiteni, atvert durvis, sist Glebam, bet vina pati bija parsteigta, cik gludi un mierigi skan vinas balss. Ledus, tikai ledus ap vinu, vinas dvesele, vinas sirdi. Ciets iepakojuma ledus.
– Tapec, mamin, nevar but kazu. Tagad, ludzu, es gribu atpusties.
Nenovilkusi eleganto kleitu, vina apgulas gulta, pagrieza seju pret sienu, saritinajas un apklusa.
Anna Ivanovna sedeja uz kresla un nespeja noticet tam, ko tikko bija dzirdejusi no savas meitas. Vai Glebs to varetu izdarit? Vai vin? neatzina, ka mil vinu meitu un ludza vinu piekri?anu appreceties pec skolas? Un Nina? Ka vina vareja to nodarit savam draugam? Kapitolija vinai tik loti uzticejas, un vina vinu nodeva? Mamma aizsedza muti ar roku, lai nekliedz. Vina kadu laiku pasedeja meitas istaba, tad izgaja koridora. Atkal pieklauveja pie durvim. Vina to atvera, Glebs staveja aiz sliek?na. Vina izskats bija nedaudz nomakts, nobruzats, vin? zemu nolieca galvu ta, ka vina seja pat nebija redzama.
– Ko tu gribi? – Anna Ivanovna bargi jautaja.
"Es gribu runat ar Kapitolinu," vina balss izklausijas blavi.
–Par ko tu gribi ar vinu runat?
– Es jutos loti vainigs pret vinu. "Es ludzu, laujiet man runat ar Kapenku, es gribu vinai lugt piedo?anu," vina balsi bija dzirdamas ?nukstas.
– Kapec tev to vajag? “Mamma staveja un ar graujo?u skatienu skatijas uz puisi, kuru vina lidz tai dienai cienija, mileja ka topo?o znotu un ticeja, ka meita ar vinu bus laimiga.
– Es milu Kapenku, es nevaru dzivot bez vinas. Es vienkar?i zaudeju savaldibu… Es nezinu, ka izskaidrot, tas bija ta, it ka aptumsums butu par mani…
"Un tapec jus izdrazijat vinas labako draudzeni?" – Anna Ivanovna vinu partrauca ledaina toni. – Vai tu doma, ka mana meita tev pec ?i piedos? Labak aizej un nelauj man tevi vairs ?eit redzet.
Vina aizvera durvis vina priek?a un atgriezas no istabas pie meitas.
– Vin? naca? – Neapgriezusies, jautaja Kapitolija.
– Ja. "Es gribeju ar jums runat, lugt piedo?anu," mana mate atbildeja klusi, bet stingri.
"Es dzirdeju," atkal atskaneja bezjutiga balss. – Es negribu vinu redzet. Nelaidiet vinu iek?a, ja vin? naks velreiz.
"Es ari bridina?u savu tevu, lai vin? nelaiz vinu iek?a."
"Labi," it ka izelpotu.
– Varbut vajag kaut ko, uzvarit teju?
– Ne, tev neko nevajag. Es vienkar?i gribu but viena. Piedod, atstaj mani.
Mamma pamaja ar galvu, sapratusi, ka meita joprojam neredz, pagriezas un aizgaja.
Kad mans tevs atgriezas majas un Anna Ivanovna vinam visu izstastija, vin? gribeja doties majas uz Glebu, bet mate vinu attureja.
– Nevajag, Maksim. Nejaucieties ar vinu. Tikai nelaujiet vinam nakt pie mums, ja vin? atnaks.
5. nodala.
Kapitolija divas dienas necelas no gultas un guleja sava elegantaja kleita, negriezoties. Glebs atkal meginaja ar vinu runat. Vina dzirdeja vinu no ielas kliedzam, lai vina vinam piedod, ka vin? vinu mil vairak neka pati dzive.
"Vairak par dzivi," vina rugti pasmaidija, "un vin? devas izdrat manu draugu."
Kadu dienu vina tevs neiztureja, iznaca pie savas ieejas, iesita vinam pa seju un tad novilka leja no kapnem, izmeta uz ielas, uzmeta uz ietves, uz kuras Glebs paspeja. uzrakstiet, ka vin? ludza piedo?anu un mileja vinu.
?is zinas milziga atruma izplatijas pa visu pilsetu. Tas tika parstastits, izdomats, sagrozits, izpu?kots un izplatits arvien talak. Gleba vecaki ieradas vinu maja, lai panaktu mieru, bet Maksims Petrovics viniem pat neatvera durvis.
Tre?aja diena vinu majas ieradas Maksima Petrovica masica Olimpiada Afanasjevna, kura dzivoja regionala pilseta. Vina reti ieradas dzimtaja pilseta, jo attiecibas ar radiniekiem bija diezgan saspringtas vinas nesamierinama rakstura del. Lidz ar vinas paradi?anos dzive dzivokli kluva nedaudz dzivaka. Vina klausijas Annu un Maksimu un pec tam devas uz Kapitolinu.
– Tatad, skaistule, beidz te plest asaru juru. Atcerieties, ka neviens virietis nav musu asaru verts. Esiet pateicigs, ka vin? paradija ?o savu pusi tagad, nevis tad, kad jus jau butu dzivoju?i kopa un dzemdeju?i bernus.
Vina piespieda Kapitolinu savilkties, ieiet du?a un normali est. Vina nepienema nekadus iebildumus un pieprasija, lai Kapitolija tiek atgriezta normala stavokli. Tante palika pa nakti vinu dzivokli, lai gan grasijas doties pie masas. Viniem bija diezgan sarezgitas attiecibas ar Maksimu, tacu ?is notikums vinus satuvinaja. Dienu velak, kad saruna tika slegtas visas nepatikamas temas, Olimpiade ieteica:
– Mani dargie, es ierosinu aizvest musu Kapocku uz manu pilsetu. Tur vina ieies sava filologijas nodala un bus mana uzraudziba, prom no ?i morala briesmona. Un vina netiks spiesta ?ajas netirajas kopmitnes, kur vinai netiks dotas macibu gramatas, ko mierigi lasit. ?eit nav jegas but skabam, vini tik un ta nedos vinai garam, vini apspriedis vinu visos sturos. Un iedomajieties, ka musu meitenei ar ?o padauzito draugu naksies tikties biezi. Es tam nepiekristu.
Pec desmit minu?u diskusijam tika pienemts vienbalsigs lemums, ka olimpiade bija pareiza. Vecaki saka vakt Kapitolinu. Mamma slepus raudaja, tevs staigaja drumi. Tikai viena meitene bija ka ledus gabals. Seja nav nevienas emocijas, neviena skala varda.
Jau sezot autobusa, kas veda Kapitolinu un vinas tanti uz regionalo pilsetu, vina atlavas atpusties, visu pardomat, pienemt ar vinu notiku?o, atvadities no roza brillem, meginat aizmirst par nodevibu.
“Neuzdro?inies tagad raudat,” tante vinai sacija, kad vini izgaja izstiept kajas starpstacija. – Nevienam nevajadzetu redzet tavas asaras. Mes naksim majas, un jus tur raudat. Bet ne vairak ka vienu dienu. Es saprotu, ka jums ir jaizsauc savas sapes. Es uzskatu, ka jusu skaistaka sajuta – jusu pirma milestiba – tika netira midita smalkos puteklos. Tas ir tikai pirmais trieciens tava dzive, bus ari citi. Tapec esi tam visam pari, esi stipraks, nevienam neradi, kas notiek tava dvesele un ka tev sap sirds un plist gabalos. Pirmkart, tas nevienu neinterese, otrkart, dazi vienkar?i gaidis, kad jus saluzisit, un, tre?kart, tas vienkar?i nav estetiski patikami. Nu, iedomajies, tu tur sedi ar sarkanu pietuku?u degunu, tev ari acis ir sarkanas, ka vampiram, un tu ari skrien punki, uhh, bez estetikas. Ta vieta paradiet viniem visu savu skaisto seju, aukstu, piemeram, Sniega karaliene. Lai vini griez zobus naida un skaudiba.
Un Kapitolija uz visiem laikiem atcerejas vinas vardus. Cik manai tantei bija taisniba.
***
Olympiada Afanasyevna dzivoja viena divistabu dzivokli. Vinas virs nomira pirms divpadsmit gadiem. Vienigais dels Ignats, divus gadus vecaks par Kapitolinu, mati pameta ar skandalu, tiklidz bija beidzis skolu. Vin? uzauga ka gribo?s puisis, “briva personiba”, kur? uzskatija, ka visi vinam ir parada, ka vini vinu nesaprot un nelava realizet sevi. Cik daudz Olimpiade meginaja spriest ar savu delu, bet bez virie?a rokas vin? vienkar?i parvertas par pardro?u, kaprizu cilveku, ar grutibam pabeidza skolu un atteicas turpinat iestaties universitate.
Gada, kad mans dels pabeidza skolu, Olimpiadei veselibas apsverumu del bija japamet un jaiet pensija, sanemot invaliditati. Ignats to nenema vera, pieprasot, lai vin? turpina vinu atbalstit, pirkt modernas lietas, jaunus sikrikus. Katru reizi vina lugumi beidzas ar skandaliem un draudiem pamest majas. Apmeram pec gada vin? velu vakara parnaca majas un teica matei, ka rit ar draugiem dosies uz darbu. Kad Olimpija saka vinam jautat sikaku informaciju, vin? vienkar?i kliedza uz savu mati un teica, ka vina dzivei nevajadzetu vinu uztraukties, tapec vin? negrasijas vinai stastit, kurp dodas.
Veselu gadu no vina nebija nekadu zinu, vin? neatbildeja uz vinas zvaniem un zinam. Bet tad vin? vinai nosutija zinu, ka viss ir kartiba, un ludza vinu netraucet. Un menesi velak vin? atbildeja uz vinas daudzajam zinam, ka negrasas atgriezties majas, vinu nemaz neinterese mates lietas un vinas veseliba. Tapec, kad vina ieradas dzimtaja pilseta un uzzinaja par Kapitolijas nepatik?anam, vina nolema uzaicinat vinu parcelties pie vinas.
***
Kamer vini brauca autobusa, vina skatijas uz meiteni un brinijas, ka tadu meiteni var apkrapt. Ka vina velejas, lai vinai butu tada meita, nevis tads cilveks ka Ignats, kur? nemaz nenoverteja to, ko vecaki vina laba izdarija. Visticamak, vini ir vainigi, ka vini vinu izlutinaja, cen?oties dot savam delam labako un neiemacija vinam vienkar?u cienu pret vecakiem. Vina centisies palidzet Kapitolijai, kamer vinai bus speks. Olimpiade lieliski saprata, ka ar savu veselibu vina neiztures ilgi, arsti solija ne vairak ka cetrus lidz piecus gadus. Kamer vinai bus laiks, vina atbalstis meiteni.
Vina redzeja, ka Kapitolija knapi aiztur asaras, tapec nakamaja pietura vina vienkar?i pateica, kas vinai sirdi, un meitene vinu saprata. Vina redzeja, ka Kapitolija savelk kopa un kaut ko izlemj pati. Kad vini parkapa vinas dzivokla slieksni, Kapitolija areji bija pilnigi mieriga, pat atrada speku smaidit. Jau vakara pie tejas meitene, neko neslepdama, izstastija tantei visu, kas ar vinu noticis. Olimpija redzeja, ka vina pardzivo ?os notikumus, bet tas bija tikai par labu, to visu izrunajot skali, vina tika atbrivota no sapem, kas vinu plosija. Vina bija parsteigta par ?o meiteni, pec izskata tik trauslu, bet ar tadu dzives kodolu, ko varetu apskaust.
Vini iemileja ?o veidu, ka vakaros pie tejas nesteidzigi sarunaties, daloties savas domas, bazas un bailes. Pateicoties ?adam atbalstam, Kapitolija atri speja savest kopa, bez iznicino?am sapem atcerejas savus skolas gadus un uzklausija jaunakas zinas no mates, kura vinai biezi zvanija. Vina uzzinaja no savas mates, ka Gleba vecaki vairakas reizes meginaja nodibinat ar viniem attiecibas, biezi sauca mati uz savu biroju, lai aprunatos. Pats Glebs ari ieradas pie vinas vecakiem un ludza piedo?anu, bet tevs ar vinu pat nerunaja. Tad Gleba vecaki nosutija vinu macities par jurnieku prom no savas pilsetas. Nina centas pieverst Gleba uzmanibu, darija visu iespejamo, tostarp ?antazu, lai vinu apprecetu ar sevi. Bet vin? nekad nepaklavas vinas provokacijam. Tagad Nina staiga pa pilsetu un izplata tenkas par Glebu un Kapitolinu.
Meitene klausijas visas ?is zinas un brinijas, kapec vinas draugs, ar kuru vina bija tuvi kop? pirmas klases, to izdarija ar vinu. Galu gala vini nekad nav strideju?ies viens ar otru, vina nekad nav izdarijusi neko sliktu Ninai. Draudzene pat nekad nav pielavusi, ka vinai patik Glebs. Ja vina to butu kaut reizi pieminejusi, vina nekad nebutu atbildejusi uz pui?a sasniegumiem. Kapec vina to dara ar vinu? Tik loti sap dabut nazi mugura no tuvakajiem cilvekiem.
Tante to skaidroja ar parastu skaudibu, melnu un launu, ka Kapitolijai ta paveicas, ka redzamakais puisis vinu miles, bet nepieversa draudzenei uzmanibu. Tapec vina bija dusmiga, meginot vinus no?kirt, ne velti vina pastavigi apmeloja Glebu. Bet, kad tas neizdevas, vina izmantoja situaciju izlaiduma un ievilka puisi sava tikla. Bet tomer tas vinai nenesa laimi, Glebs nekluva par vinas viru.
Kapitolija labi atcerejas Olimpijas tantes vardus.
– Zini, Kapocka, viss, kas notika ar tevi un Glebu, nav noticis velti. Pats liktenis tevi atnema ?im virietim, paradot, uz ko vin? ir spejigs pat tad, kad vinam nebija tiesibu uz tevi. Iedomajieties, ja jus apprecejaties, vin? paveleja un pek?ni kaut kas vinam neatbilst vai vin? vienkar?i zaudeja interesi par jums? Vin? nolema, ka jau ir panacis savu celu un tu nekur nebrauksi, tu visu izturesi. Un vai jus domajat, ka vin? varetu apstaties un atteikties no do?anas "pa kreisi"? Nekad. Vin? kopa ar jums nemekletu veidus, ka atrisinat problemu, bet gan izietu ara, lai apmierinatu savas vajadzibas. Jums japateicas liktenim, ka tas notika ?ada veida. Ticiet man, katrs no viniem sanems savu. Un nevajag aizvert sirdi, tu atradisi savu virieti, kur? tevi sasildis, kur? miles tevi vienu, kuram tu busi visa pasaule. Un pat ja jus stridaties, vina neskries meklet mierinajumu pie kadas citas sievietes. Vin? daris visu, lai jus varetu runat un izdomat visas savas problemas, vin? nekad nepardos un nenodos.
Tante daudz stastija par savas lielas gimenes vesturi, kur gimenes vertibas vienmer bija pirmaja vieta. Ar lielu cienu vina atcerejas savu viru, kuram, tapat ka Kapitolijas tevam, nepatika jutu izradi?ana, tacu vina zinaja, ka vin? vinu mil, aiz vina bija ka aiz akmens sienas.
Un dazreiz vinu sarunas skara “to pa?u” temu. Un atkal tante parsteidza Kapitolinu ar saviem uzskatiem un notieko?a vertejumu.
– Tagad laiks ir tads, ka visi mekle savu laimi gulta, mainot nejau?us partnerus ka cimdus, un tad lepojas ar to, ka izdrazija nakamo kandidatu. Dazi pat liek likmes uz to, kuram bus vairak milako. Neviens pat nedoma par dveseli, vienkar?am cilveku attiecibam. Un saukt ?adus cilvekus par “milotajiem” ir kaut ka nepareizi. “Milakais” celies no varda “milestiba”, tacu viniem tas pat nav tuvu tam. Vairak ka parasts suds.
Musu laika bija nepienemami, ka intima dzive bija pla?i atverta. Svetais vakars starp viru un sievu notika aiz slegtam durvim un nebija ierasts apspriest intimas detalas. Tas ir atkarigs no viniem, ka vini velas but kopa, kam vini dod priek?roku. Lai vini vismaz kaili uz galvas stav, ja viniem ta patik. Un tagad viss ir skaidri redzams, daudzi ievieto savus intimos selfijus interneta un uzskata to gandriz par sasniegumu, lieloties, ka gandriz viss planetas virie?u vai sievie?u populacija ir bijusi vinu gulta. Tada dzive vairak atgadina parastu atkritumu izgaztuvi, kur vini izlej visus savus netikumus un lepojas ar to, ja kadam patik vinu video.
Un es nesaprotu virie?us, kuri, atlasot kandidatus savam dzimumloceklim, mekle sev uzticamu draudzeni, piemeram, pielaikojot jaunu jaku – ne, ?i man neder un ?i, pienemsim nakamo. Tacu sievietes ar to ir apmierinatas, vinas ar prieku piekrit islaicigam attiecibam, rekinoties ar kaut ko vairak, nesaprot, ka, atdodot sevi pirmajam satiktajam, sanems atbilsto?as attiecibas ar sevi. Man ?is sievietes ir ka konfektes, ko bars suc, un dazas pat atgadina publisku atkritumu izgaztuvi, kur visiem un visiem ir slinkums izgazt spermu. Sakiet man, par kadu lojalitati vini var runat musu laikos? Un nez kapec visi virie?i velas dabut par sievu tiru, nevainigu meiteni, bet draz visu, kas kustas. Un, ja viniem nepatik ta, kura savas jaunibas un naivuma del, kura uzskatija, ka ir kadam kluvusi par vienigo un miloto, pirms kazam atdeva savu nevainibu, vini vinu nezeligi izmet ka lietotu prezervativu. ? Ka vinai dzivot talak, vai vina tices kaut kam gai?am vai saluzis?
– Varbut nemaz nav tik slikti? Ir vientulas sievietes, piemeram, atraitnes, kuras velas vienkar?us priekus un kuram nav ceribu appreceties, tapec piekrit ?adam islaicigam tik?anas reizem? – Es meginaju saprast tantes Kapitolijas vardus.
"Es nezinu, Kapitolina," tante noputas. – Kad nomira mans virs un es paliku viena ar mazo delinu, es nesteidzos meklet virieti, atrast “vienkar?us” priekus, ka tu saki, vai atrast bernam tevu. Es nekad nevareju redzet sevi blakus citam virietim. Es nevareju iedomaties kada cita rokas uz mana kermena. Es mileju un joprojam milu savu viru. Un man nevajag nevienu citu. Un ari atbildiet uz ?o vienkar?o jautajumu. Iedomajieties, ka ?ada sieviete satiek virieti, meklejot islaicigu laimi. Vina zina, ka vin? ir precejies un netaisas ?kirties, ka vin? ar vinu nodod gimeni un joprojam ir gatavs ar vinu melot? Vai vinai nekas netrauce? Iegut dalu savas laimes uz cita asaru rekina? Un ka tad ?ie virie?i atgriezas majas pie savas gimenes un apskauj savu sievu, budami kopa ar citu, un saka, cik loti vini vinu mil? Vai ta nav nodeviba? Ja sieva to uzzina? Iedomajieties, ka vina jutisies. Ta ir kaut kada morala deformacija, netiriba.
Un par priekiem es gribu jautat, kapec tagad visi doma, ka sekss ir vissvarigakais cilveka dzive? Nemsim, piemeram, parus, kur kads no laulatajiem kadu iemeslu del nevar izpildit laulibas pienakumu. Ja, pat nem tos pa?us vecos cilvekus. Bet vini mil viens otru, rupejas par gimeni, lolo katru kopa ar miloto pavadito minuti, ir gatavi sniegt prieku un ir laimigi. Vai vini ir mazak laimigi bez seksa? Vai ari ?eit ir jautajums: vai nav iespejams gut pozitivas emocijas, darot to, kas jums patik? Nu, piemeram, glezno bildes, iz?uj, ?uj, celo, raksti dzeju, gatavo gardus edienus, komunice ar draugiem, iemacies ko jaunu. Ja cilveks atrod kaut ko tadu, kas vinam sagada prieku, tad vin? sanem tadu pa?u ekstazi, kas ir lidzvertiga seksam.
***
Olimpiade loti lepojas ar Kapitolinu, kura pati iestajas filologijas nodala un lieliski macijas. Vina jau bija atguvusies no nodevibas un tagad tante vareja redzet vinas smaido?o seju.
– Nu, mila, tu smaidi! – teica tante. – Es esmu tik priecigs par tevi. Es ticu, ka tev viss bus labi. Nepieversiet uzmanibu visam meitenem, kas runa jums aiz muguras. Tie?i sava vajprata un personigas dzives trukuma del vini priecajas, ka viniem ir kads attaisnojums, lai iebaztu savu netiro degunu kada cita likteni. Ejiet savu celu, rikojieties saskana ar savu ticibu.
Tanti satrauca tikai viena lieta, ka vinai bija atlicis tik maz laika dzivot un nebutu laika redzet savu miluli kazu kleita.
6. nodala.
Kapitolija loti velejas brivdienas doties pie vecakiem, tacu katru reizi celojumu atlika.
– Ja es satik?u Ninu vai Glebu? – vina jautaja tantei. – Ka es varu skatities viniem acis? Man ir kauns.
– Mana meitene, viniem butu jakaunas par savu ricibu, par savu nodevibu. Jus zinat, ka bus loti labi, ja jus vinus satiksit. Tu nevaresi dzivot talak, kamer neatlaidisi ?os notikumus no sevis uz visiem laikiem, tapec tev bez bailem jaskatas tiem acis, jaredz, ka tev bija taisniba un jadodas savas gaitas. Jauna dzive netiek buveta uz veciem pamatiem.
Pec tre?a gada Kapitolija nolema doties pie saviem vecakiem. Vini vinu sagaidija autoosta ar priecigiem smaidiem. Majas mamma klaja svetku galdu. Pat vienmer bargais tevs smaidija ar siltu, lepnu smaidu savai meitai, kad vina stastija par saviem panakumiem macibas.
Vakara pie viniem ieradas Marta, kura sveicinaja Kapitolinu ar izliektu prieku un tudal saka izladet tirgu dzirdetas jaunakas zinas un ari lielities ar savu meitu. Bet tevs vinu vienkar?i aptureja, sakot, ka ?odien viniem ir vel viens iemesls pulceties pie galda.
Marta kluva nomakta un atri devas majas. Un ka vina vel gribeja izradities ?ai majigajai neprecetajai Capai, kura sava stulbuma del palaida garam tadu viru, par savu Viktoriju, kura izaugusi par tik skaistuli, ka pat tagad nevar beigt meklet puikas un pieaugusi. virie?i, un, kad vina pabeigs skolu, vina uzreiz atradis sev cienigu viru, nevis tadu ka dazi.
***
Marta visu laiku greizsirdigi veroja Karpenko gimeni, kas dzivo parak labi, particiba, miera un klusuma. Un vinu meita ir izcila studente, un pirmais skaistais puisis ?aja rajona un apskauzams ligavainis vaja vinu. Un vinai bija jastrada ?aja noladetaja tirgu, lai kaut ka izdzivotu. Ka butu, ja Anna vinai palidzetu, kad vinas virs nomira, ka Kapka pieskatija meitu, kad vina aizbega uz citu randinu, lai atrastu sev viru. Tatad, ja vina varetu aiznemties naudu no Ankas un neatdot, ko vina biezi izmantoja. Un ?i laipna dvesele nekad pat nejautaja, kad Marta atmaksas paradu.
Reizem vina savu pazinu vidu izplatija kadas baumas par ?o gimeni, bet lai Anna neuzzinatu, ka ta ir vina, kas izdomajusi fabulu.
Sieviete redzeja, ka Maksims bija pret vinas sazinu ar sievu, tacu kluseja. Anna, laipna dvesele, vinai ticeja un bija gatava ticet visam, ko vina vinai stastija. Nezinot, kapec, vina gribeja sastridet Annas un Maksima gimeni ar saviem radiniekiem, uzsakot dazadas baumas, tacu tas viss bija bez rezultatiem. Vini joprojam dzivoja draudzigi, satikas, ciemojas viens pie otra. Kad vina ?adas dienas ieradas pie Annas, vina ar skaudibu veroja, ka radinieki komunice, atbalsta un palidz viens otram, kamer vinai nebija pie ka versties. Vina un vinas meita nevienam nav vajadzigas.
Kad vina uzzinaja, ka pats Glebs Pereverzevs, direktores dels, ir pec Kapkas, vinu atkal parnema briesmiga skaudiba – kapec tas viss viniem, bet vinai un vinas meitai ir vienalga? Un, kad Anna vinai lielijas, ka pec skolas beig?anas vinas meita un ?is izskatigais puisis apprecesies, vina kluva pavisam bediga, pat kadu laiku parstaja iet uz vinu maju, kur vienmer ar prieku eda Annas piedavatas vakarinas. Bet negaiditi vina uzzinaja, ka Kapka un Glebs ir sastrideju?ies. Tad vina uzzinaja, ka ?is izskatigais puisis krapis Kapku ar draugu, un vinas dvesele bija tik laimiga, ka vina atkal paris dienas neapmekleja vinus, lai vini neredzetu vinas apmierinato seju.
Vina priecajas, kad Maksims nolaida Glebu leja pa kapnem un Capka kaut kur devas prom. Kazu nebus, vina nolema, un vinas skaudiba par ?o jautajumu nedaudz mazinajas. Lai gan es nesapratu puisi, kur? nepartraukti klauveja pie Karpenko dzivokla sliek?na, cen?oties atrast Kapku. Vai tie?am tur bija tada milestiba? Tad vina uzzinaja, ka ?is Kapkas draugs, ar kuru vin? krapas, meginaja puisi apprecet ar sevi, tacu vinai nekas neizdevas. Pats Glebs tevs sutija macities talu, bet, kad vin? ieradas atvalinajuma pie vecakiem, vin? pastavigi staigaja ap vinu maju.
Anna vinai stastija par pa?u Kapku, ka meita devusies macities, lepojoties ar izcilajam macibam, kas atkal izraisija klusu skaudibu Marfas dvesele. Tikai tagad, kad Kapka pec trim gadiem ieradas pie vecakiem, uzzinaju, ka vina macas filologijas nodala un iet pec diploma. Vina sedeja kopa ar viniem pie galda un atkal nesaprata, kapec ?ai vienkar?ajai, neinteresantajai meitenei ta paveicas. Un vina tik loti gribeja vinai uzsist pa degunu, sakot stastit, cik skaista aug vinas meita un ka vinai ir lieliska nakotne, tacu Maksims vinu partrauca un ludza aiziet. Lai gan vin? to tie?i neteica, Marfa saprata, ka vina ir izdzita no dzivokla. Viss kartiba, vina nelepojas, vina aizies. Vina atradis citu iespeju kaitinat ?os augstpratigos cilvekus.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70727203?lfrom=390579938) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
Edgars Auziņš
Тип: электронная книга
Жанр: Короткие любовные романы
Язык: на русском языке
Издательство: Автор
Дата публикации: 27.05.2024
Отзывы: Пока нет Добавить отзыв
О книге: Pirmā mīlestība – tā ir tik gaiša, godbijīga, iekārojama, un to var sagraut viens neuzmanīgs pārkāpums. Kā pārdzīvot nodevību un noticēt, ka ar to dzīve nebeidzas? Kā palikt dzīvam, kad sirds ir saplēsta? Otrā mīlestība kā likteņa dāvana, kas palīdzēs sadziedēt brūces uz sirds un liks noticēt, ka laime vēl var būt. Taču atkal viens neuzmanīgs pārpratums iznīcina visu, ko mūsu varone tik rūpīgi glabāja savā atdzimušajā sirdī. Un kā pārdzīvot jaunu nodevību? Un kā noticēt, ka pēc kārtējās nodevības dzīve nav beigusies?