Operācija Kupols
Operacija Kupols
Edgars Auzin?
Jauna talantiga zinatniece, dizainere, kosmosa staciju izstradataja, satiek noslepumaino profesoru Stockeru. Ne daudzi cilveki, kas musdienu pasaule nedzivo slikti, var domat ne tikai par savas eksistences galigumu, bet ari par visas civilizacijas iespejamo navi. Entuziastu grupa cen?as glabt pasauli no nenover?amas iznicibas, izver?ot virtualu globalu programmu "Kupols", kuras merkis ir apvienot cilveci. Bet vai globala meroga meli novedis pie glab?anas?
Edgars Auzin?
Operacija Kupols
Pirma nodala. Sensacionals pazinojums
Ta bija parasta pavasara diena. Saule jau augstu uzlekusi. Pa atverto logu skali civinaja putni. Es negribeju celties. Vini stradaja pie projekta visu nedelu. Termin? tika nokavets, un viniem draudeja finansejuma atcel?ana. Tapec vini daudz stradaja un maz guleja. Galu gala viss tika atrisinats un termini tika pagarinati, tacu ?im nolukam bija japieliek maksimalas pules, visa harizma un, protams, jasagatavo papla?inats pamatojums ar vissarezgitakajiem kvantu aprekiniem un grafisko noformejumu. Bet cik prasmigi tas tika izdarits! Ja pirms runas investoriem kads cits ?aubijas, vai satelitu Atlant 1 var uzbuvet tik ?auros terminos un ar niecigu finansejumu, tad pec Aleksa runas visa komanda noticeja saviem spekiem un pari savam iespejam.
Caur miegainibu atskaneja caururbjo?s telefona zvans. Jaunais virietis negribigi atvera vienu aci. Aizverto zaluziju del istaba valdija kresla un man negribejas mosties no varda: vispar… Telefons neparstaja zvanit, tapec nacas pacelt:
– Aleks, vai tu skaties televizoru? Iesledziet "Internacional"
– Kungs, Den, vai tu esi pie prata?! Es atnacu majas pulksten vienos, laujiet man gulet…
– Aleks, tu to vel neesi redzejis, nekavejoties iesledz!
Zvans tika atvienots. Alekss negribigi pastiepas pec talvadibas pults un nospieda paris pogas. Zaluzijas lenam slideja uz aug?u, atklajot visu maza bakalaura dzivokla nekartibu, ko dubultoja nedelas darbs uz "nepratiga profesora" robezas. Gulamistaba bija piepildita ar saules gaismu. Ekrans nolaidas erta augstuma un pie sienas paradijas raidijums.
"Starptautisks," Alekss paveleja. Attels parsledzas, un ekrana paradijas reklama par kaku baribu… "Un tapec es piecelos," vin? ironizeja.
Alekss negribigi piecelas, izstaipijas un devas uzvarit sev kafiju. Kopuma vin? bija pedantisks cilveks, un nemazgati trauki bija iznemums, nevis likums. "Visam ir vajadziga kartiba: dzivokli, domas, biznesa un attiecibas!" ?is moto vinam bija uz klepjdatora darbvirsmas. Un virtuve virs kafijas automata skaneja fraze no vina iecienitakas bernu gramatas: “Tu no rita piecelies, nomazgaji seju, sakarto sevi un nekavejoties sakarto savu planetu!” Nu, vin? izsvitroja vardu "planeta" un ierakstija "dzivoklis" vina ambicijas nebija tik talu, bet parejais ir pareizi.
"Sasodits, es guleju cetras stundas diena veselu nedelu, kada velna pec, Den," no vina krutim izlauzas pa?apzelas vaidi.
Kafijai vajadzetu palidzet. Vin? palidzeja sev dubulta un atgriezas ekrana.
"Valdiba ilgu laiku slepa draudus, kas karajas par planetu. Jau pusgadsimtu mes cen?amies situaciju atrisinat ar smalkakam un slepenakam metodem, tacu noslept to vairs nav iespejams. Ar katru dienu skaidrakas klust sve?as civilizacijas iebrukuma pedas. Desmitiem tuksto?u cilveku visa pasaule bezgaligi zino, ka ir redzeju?i NLO vai ir biju?i paklauti kontaktam ar citplanetie?iem…
– Kas pie!? – Alekss uzkaisija kafiju tie?i uz gultas, – kadas mulkibas, kapec, par ko vin? runa?! Un es sapratu, ka ?i programma ir palaidniba vai ari vini lasa fragmentu no Velsa vai ?eklija, vai kada cita jaunizveidota rakstnieka darba. Nu, labi, klausisimies, tad noteikti teiks, ka tas nav ists.
– Lai nesetu paniku, jau iepriek? teik?u, ka valdiba nesez dika, un pirms vairakiem gadiem tika izstradata aizsardzibas sistema, kas tiek buveta pec planotajiem grafikiem. Tas ir, tiek ieviesta tehnologija, kas paredzeta, lai cinitos pret gaidamajiem draudiem. Bet nakamaja posma bus nepiecie?ama koordinacija pasaules sabiedribas limeni, un ?ada globala projekta slep?ana no parastajiem pilsoniem vienkar?i nedarbosies. Amerikai jaklust par vienotibas kodolu pret planetas draudiem. Musu priek?a ir gruts uzdevums veikt starptautisko koordinaciju un atrisinat visu valstu parrunajamibas problemu. Programma, kas ?obrid tiek istenota, tika izstradata pagaju?a gadsimta se?desmitajos gados, tas kodetais nosaukums: “Operacija Dome”. Tomer finansejuma trukuma un realas situacijas izpratnes trukuma del tas tika ierobezots un atsakts pirms vairakiem gadiem ar butiskam modifikacijam, pamatojoties uz maksliga intelekta un 5G tehnologiju pieejamibu. ANO sanaksme, kas notiks 22.junija, mes esam iecereju?i aktualizet ?o jautajumu un lugt pasaules sabiedribu apvienoties, saskaroties ar kopejiem draudiem. Uzskatu, ka oficiala dala ir pabeigta. Visu informaciju par “Operation Dome” reklame?anu un visas zinas par citplanetie?u kontaktu temu var uzzinat oficialaja valsts kanala, un nav jamekle sensacijas par otr?kirigam privatajam kopienam.
Turpinajuma Operacijas Doms vaditajs Dr.Stokers otrdien rikos divu stundu preses konferenci, kura piedalisies zurnalisti un privatie noverotaji, lai detalizeti izceltu uzdevumus, terminus, paveikta darba grutibas un dotu virzienu nakotnei. Nakamo mene?u laika tiks izlaista programma, kura tiks prezenteti visi fakti un pieradijumi par kontaktiem ar arvalstniekiem. Planojam ari atvert artefaktu muzeju-laboratoriju, kura aicinam ikvienu, kam ir svarigi ne tikai skatities, bet ari darboties cilveces laba.
Paldies par jusu uzmanibu. Dievs sveti Ameriku un visu pasauli!
"Tatad, mes dzirdejam satrieco?u pazinojumu no Balta nama preses sekretara Martija Santosa. Tas ir vienkar?i neticami! Es vienmer zinaju, ka tie pastav, bet, kad tie tika oficiali pazinoti, man uznaca zosada. Ka tev iet Kriss?…
Alekss nespeja noticet savam acim un ausim un nevareja nakt pie prata:
– Ka?! Ka?! Tas nevar but, tas ir mani?ana, tas… Vini nevareja izdarit tik zverigus melus. Par ko?! Ka vini var parliecinat kadu citu, iznemot nepratigos TV zombijus, par ?o… Dr. Stokker, Dr. Stokker, kas tas ir? Loti pazistams uzvards. Dro?i vien kads kems, ists zinatnieks tam vienkar?i nespej noticet…
Alekss staigaja pa istabu, vicinadams rokas. Sapnis pazuda ka nejau?i. Vina skatiens paskatijas uz jaunako zurnala The Economist numuru, ko vin? vel nebija atveris, lai gan to bija iegadajies pirms nedelas. Vin? pakera zurnalu ar zinatnieku grupu uz vaka:
– Ja, ka gan lai aizmirstu, ?is ir ASV kosmosa programmas vaditajs, viens no tituletakajiem musdienu fizikiem. Tas nevar but, bet es vinu atmasko?u pec piecpadsmit minutem, es varu sniegt vismaz divdesmit argumentus pret "citplanetie?u iebrukumu", Alekss triceja no sa?utuma. – Sasodits, vin? ir fizikis, vinam jazina, ka tas nenotiek.
Vin? staigaja un runaja ar sevi, lidz kakis saka noklut zem kajam un prasit edienu. Man bija jaiet uz virtuvi un jaielej ediens bloda. Viena bridi uztaisiju sev vel vienu tasi kafijas, apsedos kresla un nedaudz nomierinajos.
– Ne, tas viss ir viltots, es piezvani?u Denam un vin? teiks, ka gribeja mani pakircinat, ka tas ir kaut kads jauns ekstremais ?ovs. Ja, tas ir tikai joks. Ha, es tie?am saku ticet, ka pasaule ir kluvusi traka.
Otra nodala. preses konference
Pec paris stundam Alekss piezvanija Denam. Uztverejs izklausijas vienmuli: "Abonents ir aiznemts, zvaniet velak vai atstajiet zinojumu pec pikstiena." Es negribeju runat ar automatisko atbildetaju, jo ipa?i tapec, ka Alekss tikai tagad atcerejas, ka vakar pusdienlaika bija edis pedejo reizi. Tapec vina rokas sniedzas pret ledusskapi, meklejot partiku.
?ai nedelas nogalei vajadzetu but fantastiskai. Tas tika planotas pirms mene?a, un Alekss slaveja debesis, ka avariju darba izdevies apturet bez zaudejumiem turpmakai atputai. Amatieru ?aha turnirs Vaiominga notika katru gadu, un vin? un vina universitates draugi taja piedalijas jau piecpadsmit gadus. ?oreiz uz titulu pretendeja vinu draugs, un vini uzstajas atbalsta grupa. Tacu paris speles viniem garantetas, un kopeja svetku atmosfera vienmer ir iespaidiga.
Alekss paskatijas pulksteni un saprata, ka vinam vairs nav laika uzkopt dzivokli. Atri salociju somu, parbaudiju, vai telefons ladejas, ieleju Inocentam baribu, nolasiju lekciju par uzvedibas noteikumiem saimnieka prombutnes laika, parbaudiju kaka smil?u kasti, parliecinajos, ka viss ir tirs, samiloju kaki ka vin? gaja un devas uz staciju.
Nedelas nogale bija patiesi fantastiska: mans draugs nekluva par cempionu, ienema godpilno otro vietu, bet katrs izbaudija savu milako speli. Tad bija isti svetki, daudz konkursu, izlozes, teatra izrades, ekstremas izklaides un edienu juras. Nakti vini pavadija kempinga Jeloustonas ezera krasta un lidz otras dienas pusdienlaikam bija gatavi taja peldeties. Paldies apsargam, kur? bija modrs un stingri ieteica to nedarit.
Alekss visas nedelas nogales laika ne reizi neizgaja arpasaule ar interneta un televizijas tehnologiju palidzibu. Dens nekad neatsaucas. Tapec lidz svetdienas beigam vin? aizmirsa domat par valdibas “sensacionalo pazinojumu”, vin? vienkar?i izbaudija dzivi, mullajas un meginaja pilniba abstraheties no problemam darba. Nedelas nogale uz vinu attiecas Skarletas O’Haras princips: "Es par to padoma?u rit." Tapec nedelas nogale bija patie?am brini?kiga.
Pirmdien sakas jauna darba nedela. No rita, ka vienmer, ir operativa apskate, tad sanemam terpus, parrunajam vajas vietas un gaidamas grutibas. Pec tam komunikacija ar piegadatajiem un faktiski pats darbs projekte?anas biroja. Dens nebija pie operativa darbinieka, vini teica, ka vin? ir devies uz svarigu uzdevumu no informacijas biroja.
Lidz pulksten cetriem atputas zona izvertas dziva diskusija par iespeju Atlasu nogadat orbita, izmantojot eso?o aprikojumu: vai nu butu nepiecie?ams modernizet eso?os kosmosa kugus, vai ari no nulles uzbuvet kaut ko pilnigi jaunu. Gaisa virmoja uzmundrino?a kafijas smarza, un strids bija produktivs. Debatetaji kopa atrada vienigo pareizo un optimalo risinajumu ?ai problemai, un nakamaja domes sede, kurai bija janotiek pec desmit dienam, kad tiks piegadats gatavais satelits, Alekss jau zinaja, ka attaisnos jauno projektu un jauno finansejumu. .
Vienpratibas bridi Dens paradijas:
– Sveiki visiem! Apspriezam pirmo starpgalaktisko karu? Vai esat jau izdomajis iznicinataju-uzbrukuma lidma?inu, lai uzbruktu imperijas armijai? Vai ari, ka vienmer, mes kopesim no tiem, kas jau ir pieejami no Dzordza Lukasa? – Dens iesmejas, vinam neparprotami bija labs garastavoklis.
"Ne, es nespeleju kara speles, es labpratak dotos uz diplomatisko misiju un attistitu starpgalaktisko valodu," Lorencs vienmer ir bijis pacifists un "zalo" atbalstitajs. – Vai ari es nodibina?u kontaktu vides taupi?anas jautajumos.
– Es pat nesaprotu, kapec ?i “Operacija Dome” vajadziga? Galu gala mes varam vienkar?i vienoties un sadarboties ar citam civilizacijam tehnologiju apmainas joma,” Saimons visu muzu bija tirgotajs un prata vest sarunas ar jebkuru.
– Pui?i, jus nopietni, ta ir universala maldina?ana, kas tie par citplanetie?iem? – Alekss nevareja saprast, vai vina kolegi joko, vai ari vini patie?am uzskatija zinas par nopietnam. – Ja, ja citplanetie?i varetu lidot uz musu Zemi, viniem nebutu par ko ar mums runat, jo vinu tehnologija butu desmitiem reizu vesaka un vinu ieroci simts reizu jaudigaki. Mes vel neesam speju?i tikt talak par Ein?teina teoriju un parvaret gaismas atrumu…
"Bet ir tik daudz pieradijumu par vinu klatbutni uz Zemes, varbut vini nemaz nav launi, vini tikai peta mus ka tru?i," smejas Lorencs.
– Aleks, rit tev bus lieliska iespeja visus savus jautajumus uzdot pa?am Stokkeram. Jus un mani uz konferenci ir nosutiju?i izdevniecibas Space News redaktori. Esmu jau pabeidzis iepriek?eju registraciju. Tagad nosuti?u saiti uz konferences programmu, kur jau iepriek? varat noformulet jautajumus. Es jau biju vienojusies ar priek?niecibu, ta bija vinu ideja, tikai vajadzeja viniem iepazistinat ar kandidatiem komandejuma, es zinu, ka jus vienkar?i nevarat palaist garam ?adu notikumu!
Konferencu zale bija piepildita ar cilvekiem ar nozimitem, kas visi izskatijas lidzigi: balta aug?dala, melna apak?dala; un visi ir dazadi: melnie, baltie, kinie?i, arabi, virie?i, sievietes, friki – lai nu kur? te bija… Pa perimetru ir neticami daudz visu iespejamo kameru un visas ir fokusetas uz skalruni. Dens un Alekss ne ar ko neat?kiras no ?i pula: balta aug?dala, tum?s dibens un nozimite uz krekla. Kopa ar viniem bija Space News operators.
Noskaneja zvans, diktors ludza kluset un iepazistinaja ar runataju. Uz tribines iznaca kads gados vecs virietis, ap septindesmit, pilnigi peleks, bet ar izcilu, gandriz militaru izture?anos. Melnais uzvalks vinam lieliski piestaveja. Kadu iemeslu del Alekss atcerejas vecu filmu no pagaju?a gadsimta: “Virie?i melna”. Vin? domaja, ka tagad tas vectevs ar viniem runas, un tad vin? uzliks melnas brilles, iznems neirolizatoru, un visi aizmirsis visu un dzivos ka agrak, bez citplanetie?iem. Smiekligs salidzinajums. Stokkers bija videja auguma, plani sirmi mati gliti nogludinati, planas lupas saspiestas un grumbas liecinaja, ka, ja vin? kadreiz smaidija, tas nekada gadijuma nebija biezi. Visvairak pamanamas bija acis, nedaudz slipas, mongoloidas, tum?i brunas, gandriz melnas, loti dzilas, un, ja vin? pieversa skatienu kadam, likas, ka tas ir Kaa boa, kas skatas uz savu upuri. Skatiens ir dzil?, parliecinats, skene visu apkartejo. Kopuma nebija neka lidziga trakajam maniakam profesoram vai arpratigajam kemam, ko Alekss cereja ieraudzit.
Stokker atbildeja uz visiem jautajumiem parliecino?i, kompetenti un ar parsteidzo?u emocionalitates trukumu. Nekadas apsudzibas, nirga?anas vai joki nevareja vinu sadusmot. Un, ja konferences pirma stunda pagaja pasparne: “Kadas mulkibas tu mums te stasti?”, tad otra stunda kluva par istu cilveka prata transformaciju. Pasaule atzita praktiska fizika neapstridami parliecinatais tonis, faktu un zinatniskas terminologijas meistariba darija savu. Dedzigako teorijas piekriteju nostaja: “Mes esam vieni Visuma” ir mainijusies uz poziciju: “kapec ne, viss, kas var but, var but.” Un pat Alekss otras stundas beigas nodomaja: "Varbut neesmu pietiekami rupigi izpetijis visus jaunakos zinatniskos darbus un atklajumus, varbut esmu kaut ko palaidis garam?"
Un tomer vin? konference uzdeva savus jautajumus. Pirmais bija tiri zinatnisks, fizisks, balstits uz Ein?teina likumiem un Ciolkovska pienemumiem, kur? starpplanetu celo?ana saskatija “milzigu problemu”. Visas konferences laika nebija neviena zinatniska jautajuma, tapec Aleksam ?kita, ka Stokkeram bija nedaudz garlaicigi. Izdzirdot ieteikumu par “zem telpiska tunela”, profesors atdzivojas:
– Uz Zemes jautajums par kustibas atrumu kosmosa isti nav atrisinats. Un zemes fizikim tas ir izaicinajums, kads iepriek? nav bijis. Neatkarigi no ta, vai citplanetie?i problemu atrisinaja ar “tarpu cauruma” palidzibu, vai ari izdomaja kaut ko fantastisku musu zinatnei, jums un man ir janoskaidro, tapec mes esam zinatnieki. Atstajiet savus kontaktus moderatoriem, es pienemu darba fizikus ?is problemas izpetei.
Aleksu parsteidza ?i atbilde un visi vina meginajumi attelot starpzvaigznu lidojumus komiska gaisma un citplanetie?us ka “ietekmejamu cilveku izteles augli”, tika sagrauts piedavajuma piedalities masu mulko?ana.
Konference atstaja neizdze?amu iespaidu ari uz Denu, vin? no sarkastiskam diskusijam par Zvaigznu kariem parcelas uz citplanetie?u parstavju izpetes jautajumiem un tik loti aizravas ar to, ka ari sanema piedavajumu no Stokker, tikai par apmeklejumu un iespejamo darbu muzeja laboratorijas; citplanetie?u artefakti.
Tre?a nodala. Mes devamies uz muzeju un nonacam laboratorija
Kanala Internacional reitingi mene?a laika pieauga simts reizes. Programmas par citplanetie?iem sanema miljoniem skatijumu. Tie ir tulkoti lielakaja dala pasaules valodu. Paradijas daudz blogeru un visdazadako specialistu, kuri analizeja visus sniegtos faktus. Interneta paradiju?ies visu virzienu friki. Informacijas straume kluva neparvarama. Protams, starp ?o aizsprostu bija sapratigas domas, kompetentas analizes un pamatojumi, un pat pieradijumi dazu artefaktu nepatiesibai, tacu ?o dzivino?as patiesibas plusmu parpludinaja bezgaliga nekompetences un iedomibas putra.
Reizi nedela televizija saka paradities raidijums, kura cilveki ar dazadu zinatnes jomu zinatnieku pilnvaram petija kadu citplanetie?u civilizaciju darbibas aspektu. Pusstundu tika demonstreta “it ka zinatniska” dokumentala filma, kura tika runats par kosmosu, planetam, asteroidiem, dzivi arpus Zemes un Discovery formata tika veikta analize.
Alekss saka intereseties par cilvekiem, kas piedalijas filme?ana, un saka parbaudit vinu identitati, tacu vin? bija loti vilies: lielaka dala "zinatnieku" izradijas vienkar?i aktieri.
– Kas pie velna? "Kas notiek," jauneklis pratoja.
Kop? konferences ir pagaju?as divas nedelas. Alekss un Dens vienojas pavadit dazas dienas uz sava rekina pec satelita piegades un doties uz artefaktu muzeju. Dens ari nolema pieteikties meistarklasei viena no muzeja laboratorijam. Vina galvenais darbs bija vielu kimiskas ipa?ibas un to izmanto?ana, lai uzlabotu materialu fizikalo noturibu kosmosa, tas ir, pec specialitates vin? bija vairak kimikis neka fizikis, tapec vinu vairak intereseja jautajumi par eso?o kimisko sastavu. artefakti un vai ?is tehnologijas varetu nodot, lai raditu materialus nakotnes kosmosa stacijam. Aleksu intereseja jautajums par iespeju principa celot starp zvaigznem.
Jaunie?i neticeja citplanetie?u iebrukumam, tacu, ja Alekss devas uz muzeju ar merki atjaunot taisnigumu un atmaskot valdibas uznemtos melus kaut kadiem saviem merkiem, tad Danu sazverestibas teorijas principa neintereseja. , vin? devas apskatities, kas tas ir par paveikto un vai nakotne bus iespejams izmantot kadus jaunus kimiskos savienojumus. ?eit paradijas vina ambicijas. Vin? vienmer sapnoja izveidot kaut ko jaunu, pielikt savu vardu kadam patentam, sanemt balvu, klut par slavenibu, vadit lielu laboratoriju, un jautajuma morala puse vinu ipa?i netrauceja.
Alekss nez kapec ?o notikumu nema loti pie sirds. Vin? nesaprata, kas tie?i, bet kaut kas vinu nobiedeja par ?adu valdibas ricibu. Vin? nekad nav interesejies par politiku, nesekojis vele?anam un nepievienojas neviena kustiba vai partija. Pandemijas laika es neticeju draudo?ajiem draudiem, bet ka studentam man bija pienakums vakcineties. Tad jauniba vin? tam nepie?kira lielu nozimi un darija tikai to, kas deva vinam iespeju sasniegt savus merkus, proti: absolveja universitati, vareja parvietoties pa valsti un iegut darbu prestiza uznemuma. laboratorija. Tad viens pec otra izcelas militari konflikti, saka atklaties stasts par pandemiju, informativa telpa vienkar?i tika parnemta ar diametrali pretejiem faktiem un viedokliem. Un kaut kur patiesiba gaja boja cilveki un spraga caulas… Tad Alekss nodomaja: “Mums ir jaizpeta kosmoss pec iespejas atrak, lai visu Zemes negativo energiju varetu novirzit bezgaisa telpas bezdibeni. Acimredzot musu planeta ir kluvusi par mazu tik daudziem cilvekiem, mums jalido uz Marsu! Kadreiz berniba vin? to dzirdeja no sava teva, un tagad ?i ideja aiznema zinatnisko pasauli, tapec Aleksa zina?anas un energija atrada pielietojumu viena no loti prestizajam laboratorijam satelitu konstrue?anai un palai?anai uz Marsu.
Bija sestdiena. Vini ar atrvilcienu devas uz Sundance, kur noireja automa?inu un brauca uz muzeju. No attaluma vini redzeja slaveno Velna torni, ka ari milzigu sastregumu, kas stiepas vairakus kilometrus. Loti driz vini saprata, ka doma apmeklet muzeju ir, maigi izsakoties, nepardomata. No ieejas divu kilometru garuma stiepas vairaku simtu automa?inu rinda, un abas cela puses bija uzceltas simtiem tel?u, starp kuram skraidija dazadu tautibu cilveki. Jaunie?i bija satraukti. Dens saka googlet situaciju, devas uz muzeja vietni un izlasija sludinajumu: “Registracija muzejam un bile?u iegade ir pieejama DWA aplikacija, caur kuru var ari dalities ar informaciju, faktiem, artefaktiem, uzdot jautajumus un aizpildit veidlapu. pieteikties darba vietai muzeja vai laboratorija . Saite uz pieteikumu ir zemak. Varat ari lejupieladet lietojumprogrammu, izmantojot QR kodu. Alekss zvereja, jo vini to visu vareja darit majas un neteret tik daudz laika bezjedzigam celojumam.
Jaunie?i klejoja uz Torna pusi ar domu vismaz pieskarties divaina forma sastingu?ajai klintij, tacu pat ?eit vini bija vilu?ies, jo visas pieejas burtiski bija noklatas ar turistiem. Nebija ko darit, vini negribeja uzreiz doties prom, un vini apsedas uz liela akmens netalu no ieejas laboratorija.
Dens sava viedtalruni instaleja DWA lietotni un saka aizpildit veidlapu, lai apmekletu laboratoriju. Vin? norunaja tik?anos muzeja tre?dien pulksten 15.00.
Alekss, kam nebija ko darit, nospieda visas lietojumprogrammas pogas. Viena no apak?izvelnem vin? pat neatcerejas, kura, paradijas poga “Sazinaties ar Dr. Stokker”. Alekss noklik?kinaja, bet ta vieta, lai piezvanitu, tika atverta veidlapa, lai aizpilditu pieprasijumu, un vinam bija jauzraksta jautajo?as personas vards un uzvards, ka ari savienojuma problemas butiba.
– Nu ja, krapnieciba ir domata piesucekniem! Rakstam: ALEKSS RUBINSTEINS…GRIBU UZ LABORATORIJU,” smejas jaunie?i. Nolemam pusstundu izbaudit dabu un doties atpakal uz pilsetu.
Aleksa telefons iezvanijas:
– Sveiks, Aleks Rubin?tein?
– Ja, ar ko man tas ir?
– Dr Stokker, vai jus gribejat apmeklet laboratoriju? Kad jums bus erti ierasties?
Tas bija tik negaiditi, ka Alekss palika bez varda un Dens nokrita no akmens.
– Ale, vai tu mani dzirdi?
– Ja… ja, es… esam jau pie laboratorijas, gribejam apmeklet muzeju, bet pieraksts ir nedelu iepriek?. Piedod, es negribeju tevi apgrutinat par sikumiem,” Alekss nespeja atguties no ?oka. Uztvereja atskaneja klik?ki, tad atskaneja taustinu nospie?anas skana, it ka kaut kas tiktu parslegts, un klusums. Alekss domaja, ka Stokers ir nolicis klausuli, bet pek?ni atskaneja balss:
– Ja, es tevi redzu, ej uz sanu durvim ekas kreisaja puse. Vini tevi ielaidis un vedis pie manis. Jums ir paveicies, es apstajos burtiski uz stundu.
Ari Dens nevareja izrunat ne varda: uz cela bija vairaki simti automa?inu, cilveki dzivoja teltis netalu no muzeja, un kaut kada brinumaina karta vini tagad noklus svetaja vieta. Neticedams ?adai veiksmei, vini traucas uz sanu durvim. Tur vinus sagaidija meitene balta halata:
– Alekss Rubin?teins?
– Ja, un Dens Lencs, mes esam kopa.
– Ja, vini man teica, seko man.
Vini gaja pa gaiteni lidz liftam, kas apmekletajus nedaudz parsteidza, jo pec izskata eka bija knapi divus stavus augsta. Tad vini saprata, ka lifts brauc leja. Meitene ieveda vinus biroja, kur Stokker sedeja pie galda ar daudzam megenem.
– Paldies, Helena, ?odien keries klat savam lietam. Kas attiecas uz 2. un 5. eksperimenta rezultatiem, zvaniet man, centrs loti gaida rezultatus, un es loti ceru, ka jusu minejumi izradijas pareizi, un mes beidzot varesim mainit nepareizo ?unu dali?anos, un tad mes paleninasim noveco?anas procesu.
– Sveiki, jaunie?i! Jums ir paveicies, ka ?odien piestaju, lai parbauditu eksperimentu gaitu, un man ir maz laika, lai sazinatos ar cilvekiem, kuriem zinatne nav sve?a. Jusu raksti par “muziga” pavadona izstrades problemu, ka ari meteorologiskie noverojumi par klimata izmainam uz Marsa nebut nav slikti. Zinu, ka tikko pabeidzat jauna universala Marsa pavadona buvniecibu, ta palai?ana, ja nemaldos, paredzeta septembri. Es loti veletos apmeklet tas atkla?anu. Izrakstit ielugumu?
Jaunie?i piekrito?i pamaja ar galvu.
– Es zinu, Den, ka jus stradajat pie materialu izturibas problemam. Jus, tapat ka alkimikis, meklejat noslepumu, ka vienkar?us kimiskos elementus parveidot par idealu vielu, kas ir slavejama. Kad atradisi formulu, dari zinu, es palidze?u tev klut bagatam un slavenam,” Stokers pasmaidija.
Jaunie?i paskatijas uz profesoru un atvera muti ka zivs, bet nezinaja, ko teikt. Acimredzot Stokkers bija apmierinats ar iespaidu, ko vin? atstaja. Vin? atkal pasmaidija un turpinaja:
– Seko man. Muzejs ir loti liels, lai apskatitu visus eksponatus, un pat menesi ir par maz, lai noklausitos visus pieradijumus. Bet muzejs ir skatitajiem, iespaidojamiem cilvekiem, ar vai bez videjas izglitibas… Es redzu sev priek?a zinatnu kandidatus, vai ne? Piedavaju nelielu ekskursiju pa laboratoriju. ?is centrs nodarbojas ar kosmosa objektu izpeti no to kimiska sastava un izcelsmes viedokla. ?eit strada biologi, geologi, kimiki, fiziki un astronomi. Ir ari atsevi?ka observatorija, tacu ?i ir paredzeta neatlaidigakajiem. Starp citu, ?eit ir daudz loti interesantu paraugu no Marsa,” Stokers veroja Aleksa reakciju, tacu vin? tikai nobolija acis un sekoja profesoram ka nokaujamam upurim. Dens beidzot naca pie prata un pagrieza galvu uz visam pusem, lai neko nepalaistu garam. Vini ar liftu uzkapa uz otro stavu, izgaja liela zale, kuras centra atradas liels stends ar kameram un lielu skaitu pogu. Ik pa laikam darbinieki piegaja pie vina, nospieda kadas pogas, kaut ko ielika vai panema no kameram. Pa zales perimetru atradas stikla kastes ar dazadiem merinstrumentiem un divainam iericem. Katra kaste atradas cilveki, kas stradaja ar kadiem priek?metiem vai vielam. Stokkers ari pienaca pie stenda, nospieda pogu un kaut ko teica. Pec paris minutem pie viniem piegaja apmeram piecdesmit gadus vecs virietis ar brillem un paspieda profesoram roku:
– Sveiki! Man likas, ka tu ?odien stradaji ar Helenu, vina bija loti pacilata noskanojuma, ?kiet, ka vinai izdevas paveikt brinumu!
– Nesteigsimies, Ricard. Ta bus liela uzvara mums visiem, gaidisim. Es atvedu jums jaunus piekritejus apstradei, pui?i ir loti perspektivi, meginiet vinus pieverst musu ticibai.
– Ja, Obi Van!
– Kad esat pabeidzis ekskursiju, laujiet viniem pastaigaties pa muzeju pa jusu ieeju. Es iesaku jums izmantot kompleksu “Mars Attacks”, jus to nenozelosit. Ja pui?i piekrit stazeties jebkura iestade, uzrakstiet viniem caurlaidi un pastastiet man, kada specializacija vinus interese. Atcerieties, ka, stradajot pie mums, varesiet apmeklet muzeju bez maksas un bez iepriek?eja pieraksta," Stokers smejas, "Es ie?u, Ricard." Darbibas ka vienmer pirmdienas, izmantojot talummainu. Es ?odien lidoju uz Zenevu. Nu, ceru, uz drizu tik?anos,” profesors uzsita pui?iem pa plecu, paspieda Ricarda roku un aizgaja.
Dens un Alekss bija parliecinati, ka atrodas zinatniskaja Disnejlenda, vini nekad nebija tik lieliski pavadiju?i laiku. Vini redzeja tik daudz interesantu eksperimentu un petijumu, ka viniem griezas galva. Galu gala vini vienojas rit padomat un pierakstit, kura virziena vini veletos macities.
Ari muzejs izradijas bumba. Ta bija Disnejlendas tik?anas ar Holivudu. Komplekss bija milzigs, daudzas vietas joprojam bija tuk?as, tacu darbs tur norisinajas, un tas skaidri paradija attistibas perspektivas. Kinoteatris deva iespeju justies bezsvara stavokli un virtuali kontakteties ar citplanetie?iem. Kopuma menesis, apmeklejot ?adus izklaides pasakumus, un jus busiet stingri parliecinats, ka citplanetie?i ir musu vidu un gatavojas kolonizet Zemi.
Tomer Aleksu vajaja doma: vai ?eit ir kadi isti zinatnieki? Vai varbut tas viss ir tikai Holivudas produkts…
Ceturta nodala. Dzive nebus tada pati
Dens izvelejas sev laboratoriju, kas nodarbojas ar dazadu nezemes izcelsmes materialu izpeti. Faktiski ?eit vini parbaudija dazadu objektu vraku, kas bija paklauti skabem, augstai un zemai temperaturai, spiedienam un starojumam. Ka izpetes objekti tika izmantoti gan meteoritu fragmenti, gan atluzas no dazadu katastrofu un avariju vietam. Faktiski tika sastadits detalizets ietekmes apraksts un izsecinatas jauno materialu ipa?ibas, kas veidojas vides ietekme. Laboratorija bija dala no loti ienesiga komercuznemuma, kas sanema pasutijumus, lai izveidotu materialus ar noteiktam ipa?ibam. Kimiki darija savu iecienito lietu, sajaucot sava starpa dazadas vielas, paklaujot tas vajadzigajai ietekmei, un beigas vini sanema velamo vielu un “zelta du?u”. Denam tas bija tikai sapnis. Un vienigais, kam ?eit bija kads sakars ar kosmosu, bija laboratorijas nosaukums.
Alekss koncentrejas uz akmenu un atmosferas izpeti, kas ieradas no Marsa. Loti atri vin? saprata, ka vinam ir dari?ana ar istiem zinatniekiem, un tas vinu trauceja visvairak.
Jaunie?i praktiski nesatikas no vinu izveles briza. Vinu retie kolegi stradaja sava pamatdarba, tacu gan viens, gan otrs zaudeja lielu interesi par to. Un vinu saruna sava starpa nevedas.
Dens bija pilniba iegrimis jaunu materialu izpete un izstrade un gatavojas ?eit rakstit atkap?anas vestuli, tiklidz vinam tika saskanota vakance laboratorija.
Alekss nespeja atslabinaties no izpetes kompleksa divainibas, kur katra varda bija kaut kas kosmisks, bet patiesiba visi nodarbojas tikai ar zemes komercpasutijumiem, kuri, lai ari bija saistiti ar zinatni, acimredzami nebija nepasauligi.
Alekss iedzilinajas Marsa petijumos un taja pa?a laika parlasija visus jaunakos rakstus par starpplanetu lidojumu temu, atrada visus pieejamos darbus ?aja joma, ka ari parlasija visus Stokker darbus un beidzot parliecinajas ka nav sve?u draudu, ja vien uz zemes nokritis cits meteorits. Vinu loti ieintereseja doktora Stokera “marsie?u” raksti, kur? ari uzskatija, ka ?i planeta ir piemerota dzivo?anai, vismaz rupnieciskai razo?anai Zemei. Alekss nevareja koncentreties tikai uz zinatnisko darbu. Vinu vajaja kads noslepums, kas bija paslepts aiz visa ?i “Operacijas kupola”. Vin? redzeja, ka tur ir vesels stavs slepenu laboratoriju, kuram vienkar?iem cilvekiem nebija piekluves. Tur stradaja meitene, kura vinus satika pirmo reizi. Vinam ?kita, ka vina strada pie kaut ka patiesi svariga cilvecei, nevis tada komerciala projekta ka Dens, bet kaut kas, kas palidzetu cilvekiem kopuma. Alekss vairakas reizes meginaja ieklut ?aja ekas dala, tacu katru reizi, kad vin? piedzivoja fiasko, visur bija kodetas sledzenes, pirkstu nospiedumu autentifikacija vai noteiktas atslegas. Vin? paris reizes tikas ar Helenu un meginaja uzsakt sarunu par vinas petijumu, tacu vin? nekur netika.
Alekss kluva apsests ar Stokkeru. Vin? mekleja visus ar vinu saistitos materialus, petija to organizaciju darbibu, kuras vin? bija biedrs, un bridi, kad vinam skaidri ?kita, ka Stokkers ir “visparejs launums”, vin? neizbegami saskaras ar faktiem, kas neatbilst. kopeja attela.
Otrs Aleksa hobijs bija emuars “Universal Deception”, kura vin? debateja ar “partijas liniju” par citplanetie?u iebrukumu. Ja pirms gada kads vinam butu teicis, ka nodarbosies ar tadam mulkibam, vin? butu iesplavis vinam seja. Tagad vin? nopietni apspriez, kada forma ir citplanetie?u kugim un ka tie izskatas. Vina emuars atri pacelas uz aug?u, tema bija loti populara, un fakts, ka vin? bija doktora grads un praktizejo?s fizikis, kas tie?i saistits ar kosmosa tehnologijam, padarija vina materialus ipa?i lasamus. Aleksu saka uzaicinat uz dazadiem sarunu ?oviem par ?o temu. Reiz vinu pat interveja Daily Mail korespondenti. Pamatdarbs gaja uz leju, vin? tika nonemts no projekta vaditaja un tagad tika uzskaitits ka parasts dizainers, tacu darba paradijas arkartigi reti un vinam tika piedavats atkapties pec pa?a vele?anas. Emuars un televizija ienesa pietiekami daudz ienakumu, lai vispar nebutu jastrada. Tacu nauda Aleksu ipa?i neintereseja, emuara merkis bija atmaskot “Operation Dome”, pieradit, ka tas viss ir meli, tacu katru dienu ?i ceriba izgaisa, jo pat ieverojami zinatnieki agrak vai velak apklusa, vai , kas nav skaidraks, pargaja uz iestazu oficialo nostaju.
Alekss izsekoja visam Stokker kustibam un apmekleja visus pasakumus, kuros vin? paradijas. Vin? meginaja publiski atmaskot profesoru ka melus vai vienkar?i radit skandalu. Taja pa?a laika vin? rakstija rakstus visos zinatniskajos zurnalos.
Aleksa popularitate pieauga. Ja, vin? nebija viens, bija ari citas ?okejo?as personibas, tacu tas bija tik neadekvatas, ka noteikti nebija verts ar vinam apvienoties cina “pret universalo launumu”. Laika gaita Alekss saka pamanit, ka vinam un Stokeru ir daudz kopiga: no gerb?anas veida lidz ieradumam "bombardet pretinieku ar zinatniskiem terminiem". Vinu zinatniska darbibas joma bija saistita ar kosmosu, un vini abi uzskatija Marsu par loti daudzsolo?u planetu. Citos apstaklos Alekss noteikti butu kluvis par tik izcila profesora atdevigako studentu, tacu, nemot vera informaciju par vina darbibu, tas nebija iedomajams.
Ja Aleksam jautatu: "Kapec jus dzenat ?o cilveku pa visu pasauli?" – Vin? nebutu atradis, ko atbildet. Bet ar katru dveseles ?kiedru vin? juta, ka ?eit ir kada superietekmiga organizacija, piemeram, jaunie "murnieki", kas veido jaunu pasaules kartibu, un nez kapec loti gribeja to apturet, jo vina personigas ambicijas. velejas "padarit pasauli labaku", nevis izsist to no sliedem ar citplanetie?u tvaika veltni.
Piekta nodala. Popularitate var but likteniga
Popularitate Aleksam nenaca vienam, vin? laiku pa laikam saka sanemt draudus. Vin? vairakas reizes sanema zvanus, pieprasot slegt savu emuaru. Vina automa?inai stikli izsisti divas reizes un dzivoklim vienu reizi. Iespejams, tam jaunekli vajadzeja nobiedet, tacu ta vieta, lai baiditos, vin? kluva parliecinats, ka patie?am var kaut ko mainit.
Pec karteja draudu zvana vin? atgriezas majas no sarunu ?ova un dzivokla durvju priek?a ieraudzija Ke?ai loti lidziga kaka liki, pareizak sakot, nolema, ka tas ir vina Nevainigais. Mans kakls bija sauss, rokas bija nosvidu?as, un mans kermenis saka tricet. Durvis nebija cie?i aizvertas. Gruti pateikt, cik ilgi vin? staveja ?ada stavokli. Kad emocijas norima un paradijas saprata mirdzumi, vin? iznema telefonu un izsauca policiju. Vin? apsedas uz kapnem, salika galvu rokas un sedeja tur, lidz ieradas policisti. Kad visi kopa iegaja dzivokli, vinus dzivus un neskartus, acimredzot tikko pamodu?os, sagaidija Inokentijs, un uz galda guleja zimite: "?is bija pedejais bridinajums!" Uzraksts bija salimets no burtiem, kas izgriezti no avizes, un, protams, taja nebija nekadu pirkstu nospiedumu.
Kop? neveiksmigas konferences ir pagaju?i vairaki mene?i, un Aleksa dzive ir apgriezusies kajam gaisa. Vin? zaudeja savu iecienito darbu, parstaja intereseties par zinatni un pilniba iegrima politika. Un pec pedejiem draudiem vina morale pilniba pasliktinajas. Uz galda bija sakrautas viskija pudeles, dzivoklis nebija tirits, uz rakstamma?inas staveja kaudze ar neizmazgatu velu, izsalku?ais kakis skumjam acim skatijas uz savu saimnieku un ik pa laikam zeli naudeja. Tris nedelas pagaja ar devizi “Apak?a”. Retajas stundas, kad alkohols no organisma bija daleji iztvaikojis, Alekss devas uz veikalu, lai ar pedejo naudu nopirktu partiku sev un Ke?ai. Tad vin? ar kaki sedeja kopa pie galda un debateja par zinatniskam temam, pareizak sakot, Alekss meginaja kaki par kaut ko parliecinat, un vin? uzmanigi klausijas, eda un ik pa laikam naudeja. Tas viss turpinajas lidz bridim, kad alkohola koncentracija kluva loti augsta un Alekss atkal ienira sapnu pasaule.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70628026?lfrom=390579938) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
Edgars Auzin?
Jauna talantiga zinatniece, dizainere, kosmosa staciju izstradataja, satiek noslepumaino profesoru Stockeru. Ne daudzi cilveki, kas musdienu pasaule nedzivo slikti, var domat ne tikai par savas eksistences galigumu, bet ari par visas civilizacijas iespejamo navi. Entuziastu grupa cen?as glabt pasauli no nenover?amas iznicibas, izver?ot virtualu globalu programmu "Kupols", kuras merkis ir apvienot cilveci. Bet vai globala meroga meli novedis pie glab?anas?
Edgars Auzin?
Operacija Kupols
Pirma nodala. Sensacionals pazinojums
Ta bija parasta pavasara diena. Saule jau augstu uzlekusi. Pa atverto logu skali civinaja putni. Es negribeju celties. Vini stradaja pie projekta visu nedelu. Termin? tika nokavets, un viniem draudeja finansejuma atcel?ana. Tapec vini daudz stradaja un maz guleja. Galu gala viss tika atrisinats un termini tika pagarinati, tacu ?im nolukam bija japieliek maksimalas pules, visa harizma un, protams, jasagatavo papla?inats pamatojums ar vissarezgitakajiem kvantu aprekiniem un grafisko noformejumu. Bet cik prasmigi tas tika izdarits! Ja pirms runas investoriem kads cits ?aubijas, vai satelitu Atlant 1 var uzbuvet tik ?auros terminos un ar niecigu finansejumu, tad pec Aleksa runas visa komanda noticeja saviem spekiem un pari savam iespejam.
Caur miegainibu atskaneja caururbjo?s telefona zvans. Jaunais virietis negribigi atvera vienu aci. Aizverto zaluziju del istaba valdija kresla un man negribejas mosties no varda: vispar… Telefons neparstaja zvanit, tapec nacas pacelt:
– Aleks, vai tu skaties televizoru? Iesledziet "Internacional"
– Kungs, Den, vai tu esi pie prata?! Es atnacu majas pulksten vienos, laujiet man gulet…
– Aleks, tu to vel neesi redzejis, nekavejoties iesledz!
Zvans tika atvienots. Alekss negribigi pastiepas pec talvadibas pults un nospieda paris pogas. Zaluzijas lenam slideja uz aug?u, atklajot visu maza bakalaura dzivokla nekartibu, ko dubultoja nedelas darbs uz "nepratiga profesora" robezas. Gulamistaba bija piepildita ar saules gaismu. Ekrans nolaidas erta augstuma un pie sienas paradijas raidijums.
"Starptautisks," Alekss paveleja. Attels parsledzas, un ekrana paradijas reklama par kaku baribu… "Un tapec es piecelos," vin? ironizeja.
Alekss negribigi piecelas, izstaipijas un devas uzvarit sev kafiju. Kopuma vin? bija pedantisks cilveks, un nemazgati trauki bija iznemums, nevis likums. "Visam ir vajadziga kartiba: dzivokli, domas, biznesa un attiecibas!" ?is moto vinam bija uz klepjdatora darbvirsmas. Un virtuve virs kafijas automata skaneja fraze no vina iecienitakas bernu gramatas: “Tu no rita piecelies, nomazgaji seju, sakarto sevi un nekavejoties sakarto savu planetu!” Nu, vin? izsvitroja vardu "planeta" un ierakstija "dzivoklis" vina ambicijas nebija tik talu, bet parejais ir pareizi.
"Sasodits, es guleju cetras stundas diena veselu nedelu, kada velna pec, Den," no vina krutim izlauzas pa?apzelas vaidi.
Kafijai vajadzetu palidzet. Vin? palidzeja sev dubulta un atgriezas ekrana.
"Valdiba ilgu laiku slepa draudus, kas karajas par planetu. Jau pusgadsimtu mes cen?amies situaciju atrisinat ar smalkakam un slepenakam metodem, tacu noslept to vairs nav iespejams. Ar katru dienu skaidrakas klust sve?as civilizacijas iebrukuma pedas. Desmitiem tuksto?u cilveku visa pasaule bezgaligi zino, ka ir redzeju?i NLO vai ir biju?i paklauti kontaktam ar citplanetie?iem…
– Kas pie!? – Alekss uzkaisija kafiju tie?i uz gultas, – kadas mulkibas, kapec, par ko vin? runa?! Un es sapratu, ka ?i programma ir palaidniba vai ari vini lasa fragmentu no Velsa vai ?eklija, vai kada cita jaunizveidota rakstnieka darba. Nu, labi, klausisimies, tad noteikti teiks, ka tas nav ists.
– Lai nesetu paniku, jau iepriek? teik?u, ka valdiba nesez dika, un pirms vairakiem gadiem tika izstradata aizsardzibas sistema, kas tiek buveta pec planotajiem grafikiem. Tas ir, tiek ieviesta tehnologija, kas paredzeta, lai cinitos pret gaidamajiem draudiem. Bet nakamaja posma bus nepiecie?ama koordinacija pasaules sabiedribas limeni, un ?ada globala projekta slep?ana no parastajiem pilsoniem vienkar?i nedarbosies. Amerikai jaklust par vienotibas kodolu pret planetas draudiem. Musu priek?a ir gruts uzdevums veikt starptautisko koordinaciju un atrisinat visu valstu parrunajamibas problemu. Programma, kas ?obrid tiek istenota, tika izstradata pagaju?a gadsimta se?desmitajos gados, tas kodetais nosaukums: “Operacija Dome”. Tomer finansejuma trukuma un realas situacijas izpratnes trukuma del tas tika ierobezots un atsakts pirms vairakiem gadiem ar butiskam modifikacijam, pamatojoties uz maksliga intelekta un 5G tehnologiju pieejamibu. ANO sanaksme, kas notiks 22.junija, mes esam iecereju?i aktualizet ?o jautajumu un lugt pasaules sabiedribu apvienoties, saskaroties ar kopejiem draudiem. Uzskatu, ka oficiala dala ir pabeigta. Visu informaciju par “Operation Dome” reklame?anu un visas zinas par citplanetie?u kontaktu temu var uzzinat oficialaja valsts kanala, un nav jamekle sensacijas par otr?kirigam privatajam kopienam.
Turpinajuma Operacijas Doms vaditajs Dr.Stokers otrdien rikos divu stundu preses konferenci, kura piedalisies zurnalisti un privatie noverotaji, lai detalizeti izceltu uzdevumus, terminus, paveikta darba grutibas un dotu virzienu nakotnei. Nakamo mene?u laika tiks izlaista programma, kura tiks prezenteti visi fakti un pieradijumi par kontaktiem ar arvalstniekiem. Planojam ari atvert artefaktu muzeju-laboratoriju, kura aicinam ikvienu, kam ir svarigi ne tikai skatities, bet ari darboties cilveces laba.
Paldies par jusu uzmanibu. Dievs sveti Ameriku un visu pasauli!
"Tatad, mes dzirdejam satrieco?u pazinojumu no Balta nama preses sekretara Martija Santosa. Tas ir vienkar?i neticami! Es vienmer zinaju, ka tie pastav, bet, kad tie tika oficiali pazinoti, man uznaca zosada. Ka tev iet Kriss?…
Alekss nespeja noticet savam acim un ausim un nevareja nakt pie prata:
– Ka?! Ka?! Tas nevar but, tas ir mani?ana, tas… Vini nevareja izdarit tik zverigus melus. Par ko?! Ka vini var parliecinat kadu citu, iznemot nepratigos TV zombijus, par ?o… Dr. Stokker, Dr. Stokker, kas tas ir? Loti pazistams uzvards. Dro?i vien kads kems, ists zinatnieks tam vienkar?i nespej noticet…
Alekss staigaja pa istabu, vicinadams rokas. Sapnis pazuda ka nejau?i. Vina skatiens paskatijas uz jaunako zurnala The Economist numuru, ko vin? vel nebija atveris, lai gan to bija iegadajies pirms nedelas. Vin? pakera zurnalu ar zinatnieku grupu uz vaka:
– Ja, ka gan lai aizmirstu, ?is ir ASV kosmosa programmas vaditajs, viens no tituletakajiem musdienu fizikiem. Tas nevar but, bet es vinu atmasko?u pec piecpadsmit minutem, es varu sniegt vismaz divdesmit argumentus pret "citplanetie?u iebrukumu", Alekss triceja no sa?utuma. – Sasodits, vin? ir fizikis, vinam jazina, ka tas nenotiek.
Vin? staigaja un runaja ar sevi, lidz kakis saka noklut zem kajam un prasit edienu. Man bija jaiet uz virtuvi un jaielej ediens bloda. Viena bridi uztaisiju sev vel vienu tasi kafijas, apsedos kresla un nedaudz nomierinajos.
– Ne, tas viss ir viltots, es piezvani?u Denam un vin? teiks, ka gribeja mani pakircinat, ka tas ir kaut kads jauns ekstremais ?ovs. Ja, tas ir tikai joks. Ha, es tie?am saku ticet, ka pasaule ir kluvusi traka.
Otra nodala. preses konference
Pec paris stundam Alekss piezvanija Denam. Uztverejs izklausijas vienmuli: "Abonents ir aiznemts, zvaniet velak vai atstajiet zinojumu pec pikstiena." Es negribeju runat ar automatisko atbildetaju, jo ipa?i tapec, ka Alekss tikai tagad atcerejas, ka vakar pusdienlaika bija edis pedejo reizi. Tapec vina rokas sniedzas pret ledusskapi, meklejot partiku.
?ai nedelas nogalei vajadzetu but fantastiskai. Tas tika planotas pirms mene?a, un Alekss slaveja debesis, ka avariju darba izdevies apturet bez zaudejumiem turpmakai atputai. Amatieru ?aha turnirs Vaiominga notika katru gadu, un vin? un vina universitates draugi taja piedalijas jau piecpadsmit gadus. ?oreiz uz titulu pretendeja vinu draugs, un vini uzstajas atbalsta grupa. Tacu paris speles viniem garantetas, un kopeja svetku atmosfera vienmer ir iespaidiga.
Alekss paskatijas pulksteni un saprata, ka vinam vairs nav laika uzkopt dzivokli. Atri salociju somu, parbaudiju, vai telefons ladejas, ieleju Inocentam baribu, nolasiju lekciju par uzvedibas noteikumiem saimnieka prombutnes laika, parbaudiju kaka smil?u kasti, parliecinajos, ka viss ir tirs, samiloju kaki ka vin? gaja un devas uz staciju.
Nedelas nogale bija patiesi fantastiska: mans draugs nekluva par cempionu, ienema godpilno otro vietu, bet katrs izbaudija savu milako speli. Tad bija isti svetki, daudz konkursu, izlozes, teatra izrades, ekstremas izklaides un edienu juras. Nakti vini pavadija kempinga Jeloustonas ezera krasta un lidz otras dienas pusdienlaikam bija gatavi taja peldeties. Paldies apsargam, kur? bija modrs un stingri ieteica to nedarit.
Alekss visas nedelas nogales laika ne reizi neizgaja arpasaule ar interneta un televizijas tehnologiju palidzibu. Dens nekad neatsaucas. Tapec lidz svetdienas beigam vin? aizmirsa domat par valdibas “sensacionalo pazinojumu”, vin? vienkar?i izbaudija dzivi, mullajas un meginaja pilniba abstraheties no problemam darba. Nedelas nogale uz vinu attiecas Skarletas O’Haras princips: "Es par to padoma?u rit." Tapec nedelas nogale bija patie?am brini?kiga.
Pirmdien sakas jauna darba nedela. No rita, ka vienmer, ir operativa apskate, tad sanemam terpus, parrunajam vajas vietas un gaidamas grutibas. Pec tam komunikacija ar piegadatajiem un faktiski pats darbs projekte?anas biroja. Dens nebija pie operativa darbinieka, vini teica, ka vin? ir devies uz svarigu uzdevumu no informacijas biroja.
Lidz pulksten cetriem atputas zona izvertas dziva diskusija par iespeju Atlasu nogadat orbita, izmantojot eso?o aprikojumu: vai nu butu nepiecie?ams modernizet eso?os kosmosa kugus, vai ari no nulles uzbuvet kaut ko pilnigi jaunu. Gaisa virmoja uzmundrino?a kafijas smarza, un strids bija produktivs. Debatetaji kopa atrada vienigo pareizo un optimalo risinajumu ?ai problemai, un nakamaja domes sede, kurai bija janotiek pec desmit dienam, kad tiks piegadats gatavais satelits, Alekss jau zinaja, ka attaisnos jauno projektu un jauno finansejumu. .
Vienpratibas bridi Dens paradijas:
– Sveiki visiem! Apspriezam pirmo starpgalaktisko karu? Vai esat jau izdomajis iznicinataju-uzbrukuma lidma?inu, lai uzbruktu imperijas armijai? Vai ari, ka vienmer, mes kopesim no tiem, kas jau ir pieejami no Dzordza Lukasa? – Dens iesmejas, vinam neparprotami bija labs garastavoklis.
"Ne, es nespeleju kara speles, es labpratak dotos uz diplomatisko misiju un attistitu starpgalaktisko valodu," Lorencs vienmer ir bijis pacifists un "zalo" atbalstitajs. – Vai ari es nodibina?u kontaktu vides taupi?anas jautajumos.
– Es pat nesaprotu, kapec ?i “Operacija Dome” vajadziga? Galu gala mes varam vienkar?i vienoties un sadarboties ar citam civilizacijam tehnologiju apmainas joma,” Saimons visu muzu bija tirgotajs un prata vest sarunas ar jebkuru.
– Pui?i, jus nopietni, ta ir universala maldina?ana, kas tie par citplanetie?iem? – Alekss nevareja saprast, vai vina kolegi joko, vai ari vini patie?am uzskatija zinas par nopietnam. – Ja, ja citplanetie?i varetu lidot uz musu Zemi, viniem nebutu par ko ar mums runat, jo vinu tehnologija butu desmitiem reizu vesaka un vinu ieroci simts reizu jaudigaki. Mes vel neesam speju?i tikt talak par Ein?teina teoriju un parvaret gaismas atrumu…
"Bet ir tik daudz pieradijumu par vinu klatbutni uz Zemes, varbut vini nemaz nav launi, vini tikai peta mus ka tru?i," smejas Lorencs.
– Aleks, rit tev bus lieliska iespeja visus savus jautajumus uzdot pa?am Stokkeram. Jus un mani uz konferenci ir nosutiju?i izdevniecibas Space News redaktori. Esmu jau pabeidzis iepriek?eju registraciju. Tagad nosuti?u saiti uz konferences programmu, kur jau iepriek? varat noformulet jautajumus. Es jau biju vienojusies ar priek?niecibu, ta bija vinu ideja, tikai vajadzeja viniem iepazistinat ar kandidatiem komandejuma, es zinu, ka jus vienkar?i nevarat palaist garam ?adu notikumu!
Konferencu zale bija piepildita ar cilvekiem ar nozimitem, kas visi izskatijas lidzigi: balta aug?dala, melna apak?dala; un visi ir dazadi: melnie, baltie, kinie?i, arabi, virie?i, sievietes, friki – lai nu kur? te bija… Pa perimetru ir neticami daudz visu iespejamo kameru un visas ir fokusetas uz skalruni. Dens un Alekss ne ar ko neat?kiras no ?i pula: balta aug?dala, tum?s dibens un nozimite uz krekla. Kopa ar viniem bija Space News operators.
Noskaneja zvans, diktors ludza kluset un iepazistinaja ar runataju. Uz tribines iznaca kads gados vecs virietis, ap septindesmit, pilnigi peleks, bet ar izcilu, gandriz militaru izture?anos. Melnais uzvalks vinam lieliski piestaveja. Kadu iemeslu del Alekss atcerejas vecu filmu no pagaju?a gadsimta: “Virie?i melna”. Vin? domaja, ka tagad tas vectevs ar viniem runas, un tad vin? uzliks melnas brilles, iznems neirolizatoru, un visi aizmirsis visu un dzivos ka agrak, bez citplanetie?iem. Smiekligs salidzinajums. Stokkers bija videja auguma, plani sirmi mati gliti nogludinati, planas lupas saspiestas un grumbas liecinaja, ka, ja vin? kadreiz smaidija, tas nekada gadijuma nebija biezi. Visvairak pamanamas bija acis, nedaudz slipas, mongoloidas, tum?i brunas, gandriz melnas, loti dzilas, un, ja vin? pieversa skatienu kadam, likas, ka tas ir Kaa boa, kas skatas uz savu upuri. Skatiens ir dzil?, parliecinats, skene visu apkartejo. Kopuma nebija neka lidziga trakajam maniakam profesoram vai arpratigajam kemam, ko Alekss cereja ieraudzit.
Stokker atbildeja uz visiem jautajumiem parliecino?i, kompetenti un ar parsteidzo?u emocionalitates trukumu. Nekadas apsudzibas, nirga?anas vai joki nevareja vinu sadusmot. Un, ja konferences pirma stunda pagaja pasparne: “Kadas mulkibas tu mums te stasti?”, tad otra stunda kluva par istu cilveka prata transformaciju. Pasaule atzita praktiska fizika neapstridami parliecinatais tonis, faktu un zinatniskas terminologijas meistariba darija savu. Dedzigako teorijas piekriteju nostaja: “Mes esam vieni Visuma” ir mainijusies uz poziciju: “kapec ne, viss, kas var but, var but.” Un pat Alekss otras stundas beigas nodomaja: "Varbut neesmu pietiekami rupigi izpetijis visus jaunakos zinatniskos darbus un atklajumus, varbut esmu kaut ko palaidis garam?"
Un tomer vin? konference uzdeva savus jautajumus. Pirmais bija tiri zinatnisks, fizisks, balstits uz Ein?teina likumiem un Ciolkovska pienemumiem, kur? starpplanetu celo?ana saskatija “milzigu problemu”. Visas konferences laika nebija neviena zinatniska jautajuma, tapec Aleksam ?kita, ka Stokkeram bija nedaudz garlaicigi. Izdzirdot ieteikumu par “zem telpiska tunela”, profesors atdzivojas:
– Uz Zemes jautajums par kustibas atrumu kosmosa isti nav atrisinats. Un zemes fizikim tas ir izaicinajums, kads iepriek? nav bijis. Neatkarigi no ta, vai citplanetie?i problemu atrisinaja ar “tarpu cauruma” palidzibu, vai ari izdomaja kaut ko fantastisku musu zinatnei, jums un man ir janoskaidro, tapec mes esam zinatnieki. Atstajiet savus kontaktus moderatoriem, es pienemu darba fizikus ?is problemas izpetei.
Aleksu parsteidza ?i atbilde un visi vina meginajumi attelot starpzvaigznu lidojumus komiska gaisma un citplanetie?us ka “ietekmejamu cilveku izteles augli”, tika sagrauts piedavajuma piedalities masu mulko?ana.
Konference atstaja neizdze?amu iespaidu ari uz Denu, vin? no sarkastiskam diskusijam par Zvaigznu kariem parcelas uz citplanetie?u parstavju izpetes jautajumiem un tik loti aizravas ar to, ka ari sanema piedavajumu no Stokker, tikai par apmeklejumu un iespejamo darbu muzeja laboratorijas; citplanetie?u artefakti.
Tre?a nodala. Mes devamies uz muzeju un nonacam laboratorija
Kanala Internacional reitingi mene?a laika pieauga simts reizes. Programmas par citplanetie?iem sanema miljoniem skatijumu. Tie ir tulkoti lielakaja dala pasaules valodu. Paradijas daudz blogeru un visdazadako specialistu, kuri analizeja visus sniegtos faktus. Interneta paradiju?ies visu virzienu friki. Informacijas straume kluva neparvarama. Protams, starp ?o aizsprostu bija sapratigas domas, kompetentas analizes un pamatojumi, un pat pieradijumi dazu artefaktu nepatiesibai, tacu ?o dzivino?as patiesibas plusmu parpludinaja bezgaliga nekompetences un iedomibas putra.
Reizi nedela televizija saka paradities raidijums, kura cilveki ar dazadu zinatnes jomu zinatnieku pilnvaram petija kadu citplanetie?u civilizaciju darbibas aspektu. Pusstundu tika demonstreta “it ka zinatniska” dokumentala filma, kura tika runats par kosmosu, planetam, asteroidiem, dzivi arpus Zemes un Discovery formata tika veikta analize.
Alekss saka intereseties par cilvekiem, kas piedalijas filme?ana, un saka parbaudit vinu identitati, tacu vin? bija loti vilies: lielaka dala "zinatnieku" izradijas vienkar?i aktieri.
– Kas pie velna? "Kas notiek," jauneklis pratoja.
Kop? konferences ir pagaju?as divas nedelas. Alekss un Dens vienojas pavadit dazas dienas uz sava rekina pec satelita piegades un doties uz artefaktu muzeju. Dens ari nolema pieteikties meistarklasei viena no muzeja laboratorijam. Vina galvenais darbs bija vielu kimiskas ipa?ibas un to izmanto?ana, lai uzlabotu materialu fizikalo noturibu kosmosa, tas ir, pec specialitates vin? bija vairak kimikis neka fizikis, tapec vinu vairak intereseja jautajumi par eso?o kimisko sastavu. artefakti un vai ?is tehnologijas varetu nodot, lai raditu materialus nakotnes kosmosa stacijam. Aleksu intereseja jautajums par iespeju principa celot starp zvaigznem.
Jaunie?i neticeja citplanetie?u iebrukumam, tacu, ja Alekss devas uz muzeju ar merki atjaunot taisnigumu un atmaskot valdibas uznemtos melus kaut kadiem saviem merkiem, tad Danu sazverestibas teorijas principa neintereseja. , vin? devas apskatities, kas tas ir par paveikto un vai nakotne bus iespejams izmantot kadus jaunus kimiskos savienojumus. ?eit paradijas vina ambicijas. Vin? vienmer sapnoja izveidot kaut ko jaunu, pielikt savu vardu kadam patentam, sanemt balvu, klut par slavenibu, vadit lielu laboratoriju, un jautajuma morala puse vinu ipa?i netrauceja.
Alekss nez kapec ?o notikumu nema loti pie sirds. Vin? nesaprata, kas tie?i, bet kaut kas vinu nobiedeja par ?adu valdibas ricibu. Vin? nekad nav interesejies par politiku, nesekojis vele?anam un nepievienojas neviena kustiba vai partija. Pandemijas laika es neticeju draudo?ajiem draudiem, bet ka studentam man bija pienakums vakcineties. Tad jauniba vin? tam nepie?kira lielu nozimi un darija tikai to, kas deva vinam iespeju sasniegt savus merkus, proti: absolveja universitati, vareja parvietoties pa valsti un iegut darbu prestiza uznemuma. laboratorija. Tad viens pec otra izcelas militari konflikti, saka atklaties stasts par pandemiju, informativa telpa vienkar?i tika parnemta ar diametrali pretejiem faktiem un viedokliem. Un kaut kur patiesiba gaja boja cilveki un spraga caulas… Tad Alekss nodomaja: “Mums ir jaizpeta kosmoss pec iespejas atrak, lai visu Zemes negativo energiju varetu novirzit bezgaisa telpas bezdibeni. Acimredzot musu planeta ir kluvusi par mazu tik daudziem cilvekiem, mums jalido uz Marsu! Kadreiz berniba vin? to dzirdeja no sava teva, un tagad ?i ideja aiznema zinatnisko pasauli, tapec Aleksa zina?anas un energija atrada pielietojumu viena no loti prestizajam laboratorijam satelitu konstrue?anai un palai?anai uz Marsu.
Bija sestdiena. Vini ar atrvilcienu devas uz Sundance, kur noireja automa?inu un brauca uz muzeju. No attaluma vini redzeja slaveno Velna torni, ka ari milzigu sastregumu, kas stiepas vairakus kilometrus. Loti driz vini saprata, ka doma apmeklet muzeju ir, maigi izsakoties, nepardomata. No ieejas divu kilometru garuma stiepas vairaku simtu automa?inu rinda, un abas cela puses bija uzceltas simtiem tel?u, starp kuram skraidija dazadu tautibu cilveki. Jaunie?i bija satraukti. Dens saka googlet situaciju, devas uz muzeja vietni un izlasija sludinajumu: “Registracija muzejam un bile?u iegade ir pieejama DWA aplikacija, caur kuru var ari dalities ar informaciju, faktiem, artefaktiem, uzdot jautajumus un aizpildit veidlapu. pieteikties darba vietai muzeja vai laboratorija . Saite uz pieteikumu ir zemak. Varat ari lejupieladet lietojumprogrammu, izmantojot QR kodu. Alekss zvereja, jo vini to visu vareja darit majas un neteret tik daudz laika bezjedzigam celojumam.
Jaunie?i klejoja uz Torna pusi ar domu vismaz pieskarties divaina forma sastingu?ajai klintij, tacu pat ?eit vini bija vilu?ies, jo visas pieejas burtiski bija noklatas ar turistiem. Nebija ko darit, vini negribeja uzreiz doties prom, un vini apsedas uz liela akmens netalu no ieejas laboratorija.
Dens sava viedtalruni instaleja DWA lietotni un saka aizpildit veidlapu, lai apmekletu laboratoriju. Vin? norunaja tik?anos muzeja tre?dien pulksten 15.00.
Alekss, kam nebija ko darit, nospieda visas lietojumprogrammas pogas. Viena no apak?izvelnem vin? pat neatcerejas, kura, paradijas poga “Sazinaties ar Dr. Stokker”. Alekss noklik?kinaja, bet ta vieta, lai piezvanitu, tika atverta veidlapa, lai aizpilditu pieprasijumu, un vinam bija jauzraksta jautajo?as personas vards un uzvards, ka ari savienojuma problemas butiba.
– Nu ja, krapnieciba ir domata piesucekniem! Rakstam: ALEKSS RUBINSTEINS…GRIBU UZ LABORATORIJU,” smejas jaunie?i. Nolemam pusstundu izbaudit dabu un doties atpakal uz pilsetu.
Aleksa telefons iezvanijas:
– Sveiks, Aleks Rubin?tein?
– Ja, ar ko man tas ir?
– Dr Stokker, vai jus gribejat apmeklet laboratoriju? Kad jums bus erti ierasties?
Tas bija tik negaiditi, ka Alekss palika bez varda un Dens nokrita no akmens.
– Ale, vai tu mani dzirdi?
– Ja… ja, es… esam jau pie laboratorijas, gribejam apmeklet muzeju, bet pieraksts ir nedelu iepriek?. Piedod, es negribeju tevi apgrutinat par sikumiem,” Alekss nespeja atguties no ?oka. Uztvereja atskaneja klik?ki, tad atskaneja taustinu nospie?anas skana, it ka kaut kas tiktu parslegts, un klusums. Alekss domaja, ka Stokers ir nolicis klausuli, bet pek?ni atskaneja balss:
– Ja, es tevi redzu, ej uz sanu durvim ekas kreisaja puse. Vini tevi ielaidis un vedis pie manis. Jums ir paveicies, es apstajos burtiski uz stundu.
Ari Dens nevareja izrunat ne varda: uz cela bija vairaki simti automa?inu, cilveki dzivoja teltis netalu no muzeja, un kaut kada brinumaina karta vini tagad noklus svetaja vieta. Neticedams ?adai veiksmei, vini traucas uz sanu durvim. Tur vinus sagaidija meitene balta halata:
– Alekss Rubin?teins?
– Ja, un Dens Lencs, mes esam kopa.
– Ja, vini man teica, seko man.
Vini gaja pa gaiteni lidz liftam, kas apmekletajus nedaudz parsteidza, jo pec izskata eka bija knapi divus stavus augsta. Tad vini saprata, ka lifts brauc leja. Meitene ieveda vinus biroja, kur Stokker sedeja pie galda ar daudzam megenem.
– Paldies, Helena, ?odien keries klat savam lietam. Kas attiecas uz 2. un 5. eksperimenta rezultatiem, zvaniet man, centrs loti gaida rezultatus, un es loti ceru, ka jusu minejumi izradijas pareizi, un mes beidzot varesim mainit nepareizo ?unu dali?anos, un tad mes paleninasim noveco?anas procesu.
– Sveiki, jaunie?i! Jums ir paveicies, ka ?odien piestaju, lai parbauditu eksperimentu gaitu, un man ir maz laika, lai sazinatos ar cilvekiem, kuriem zinatne nav sve?a. Jusu raksti par “muziga” pavadona izstrades problemu, ka ari meteorologiskie noverojumi par klimata izmainam uz Marsa nebut nav slikti. Zinu, ka tikko pabeidzat jauna universala Marsa pavadona buvniecibu, ta palai?ana, ja nemaldos, paredzeta septembri. Es loti veletos apmeklet tas atkla?anu. Izrakstit ielugumu?
Jaunie?i piekrito?i pamaja ar galvu.
– Es zinu, Den, ka jus stradajat pie materialu izturibas problemam. Jus, tapat ka alkimikis, meklejat noslepumu, ka vienkar?us kimiskos elementus parveidot par idealu vielu, kas ir slavejama. Kad atradisi formulu, dari zinu, es palidze?u tev klut bagatam un slavenam,” Stokers pasmaidija.
Jaunie?i paskatijas uz profesoru un atvera muti ka zivs, bet nezinaja, ko teikt. Acimredzot Stokkers bija apmierinats ar iespaidu, ko vin? atstaja. Vin? atkal pasmaidija un turpinaja:
– Seko man. Muzejs ir loti liels, lai apskatitu visus eksponatus, un pat menesi ir par maz, lai noklausitos visus pieradijumus. Bet muzejs ir skatitajiem, iespaidojamiem cilvekiem, ar vai bez videjas izglitibas… Es redzu sev priek?a zinatnu kandidatus, vai ne? Piedavaju nelielu ekskursiju pa laboratoriju. ?is centrs nodarbojas ar kosmosa objektu izpeti no to kimiska sastava un izcelsmes viedokla. ?eit strada biologi, geologi, kimiki, fiziki un astronomi. Ir ari atsevi?ka observatorija, tacu ?i ir paredzeta neatlaidigakajiem. Starp citu, ?eit ir daudz loti interesantu paraugu no Marsa,” Stokers veroja Aleksa reakciju, tacu vin? tikai nobolija acis un sekoja profesoram ka nokaujamam upurim. Dens beidzot naca pie prata un pagrieza galvu uz visam pusem, lai neko nepalaistu garam. Vini ar liftu uzkapa uz otro stavu, izgaja liela zale, kuras centra atradas liels stends ar kameram un lielu skaitu pogu. Ik pa laikam darbinieki piegaja pie vina, nospieda kadas pogas, kaut ko ielika vai panema no kameram. Pa zales perimetru atradas stikla kastes ar dazadiem merinstrumentiem un divainam iericem. Katra kaste atradas cilveki, kas stradaja ar kadiem priek?metiem vai vielam. Stokkers ari pienaca pie stenda, nospieda pogu un kaut ko teica. Pec paris minutem pie viniem piegaja apmeram piecdesmit gadus vecs virietis ar brillem un paspieda profesoram roku:
– Sveiki! Man likas, ka tu ?odien stradaji ar Helenu, vina bija loti pacilata noskanojuma, ?kiet, ka vinai izdevas paveikt brinumu!
– Nesteigsimies, Ricard. Ta bus liela uzvara mums visiem, gaidisim. Es atvedu jums jaunus piekritejus apstradei, pui?i ir loti perspektivi, meginiet vinus pieverst musu ticibai.
– Ja, Obi Van!
– Kad esat pabeidzis ekskursiju, laujiet viniem pastaigaties pa muzeju pa jusu ieeju. Es iesaku jums izmantot kompleksu “Mars Attacks”, jus to nenozelosit. Ja pui?i piekrit stazeties jebkura iestade, uzrakstiet viniem caurlaidi un pastastiet man, kada specializacija vinus interese. Atcerieties, ka, stradajot pie mums, varesiet apmeklet muzeju bez maksas un bez iepriek?eja pieraksta," Stokers smejas, "Es ie?u, Ricard." Darbibas ka vienmer pirmdienas, izmantojot talummainu. Es ?odien lidoju uz Zenevu. Nu, ceru, uz drizu tik?anos,” profesors uzsita pui?iem pa plecu, paspieda Ricarda roku un aizgaja.
Dens un Alekss bija parliecinati, ka atrodas zinatniskaja Disnejlenda, vini nekad nebija tik lieliski pavadiju?i laiku. Vini redzeja tik daudz interesantu eksperimentu un petijumu, ka viniem griezas galva. Galu gala vini vienojas rit padomat un pierakstit, kura virziena vini veletos macities.
Ari muzejs izradijas bumba. Ta bija Disnejlendas tik?anas ar Holivudu. Komplekss bija milzigs, daudzas vietas joprojam bija tuk?as, tacu darbs tur norisinajas, un tas skaidri paradija attistibas perspektivas. Kinoteatris deva iespeju justies bezsvara stavokli un virtuali kontakteties ar citplanetie?iem. Kopuma menesis, apmeklejot ?adus izklaides pasakumus, un jus busiet stingri parliecinats, ka citplanetie?i ir musu vidu un gatavojas kolonizet Zemi.
Tomer Aleksu vajaja doma: vai ?eit ir kadi isti zinatnieki? Vai varbut tas viss ir tikai Holivudas produkts…
Ceturta nodala. Dzive nebus tada pati
Dens izvelejas sev laboratoriju, kas nodarbojas ar dazadu nezemes izcelsmes materialu izpeti. Faktiski ?eit vini parbaudija dazadu objektu vraku, kas bija paklauti skabem, augstai un zemai temperaturai, spiedienam un starojumam. Ka izpetes objekti tika izmantoti gan meteoritu fragmenti, gan atluzas no dazadu katastrofu un avariju vietam. Faktiski tika sastadits detalizets ietekmes apraksts un izsecinatas jauno materialu ipa?ibas, kas veidojas vides ietekme. Laboratorija bija dala no loti ienesiga komercuznemuma, kas sanema pasutijumus, lai izveidotu materialus ar noteiktam ipa?ibam. Kimiki darija savu iecienito lietu, sajaucot sava starpa dazadas vielas, paklaujot tas vajadzigajai ietekmei, un beigas vini sanema velamo vielu un “zelta du?u”. Denam tas bija tikai sapnis. Un vienigais, kam ?eit bija kads sakars ar kosmosu, bija laboratorijas nosaukums.
Alekss koncentrejas uz akmenu un atmosferas izpeti, kas ieradas no Marsa. Loti atri vin? saprata, ka vinam ir dari?ana ar istiem zinatniekiem, un tas vinu trauceja visvairak.
Jaunie?i praktiski nesatikas no vinu izveles briza. Vinu retie kolegi stradaja sava pamatdarba, tacu gan viens, gan otrs zaudeja lielu interesi par to. Un vinu saruna sava starpa nevedas.
Dens bija pilniba iegrimis jaunu materialu izpete un izstrade un gatavojas ?eit rakstit atkap?anas vestuli, tiklidz vinam tika saskanota vakance laboratorija.
Alekss nespeja atslabinaties no izpetes kompleksa divainibas, kur katra varda bija kaut kas kosmisks, bet patiesiba visi nodarbojas tikai ar zemes komercpasutijumiem, kuri, lai ari bija saistiti ar zinatni, acimredzami nebija nepasauligi.
Alekss iedzilinajas Marsa petijumos un taja pa?a laika parlasija visus jaunakos rakstus par starpplanetu lidojumu temu, atrada visus pieejamos darbus ?aja joma, ka ari parlasija visus Stokker darbus un beidzot parliecinajas ka nav sve?u draudu, ja vien uz zemes nokritis cits meteorits. Vinu loti ieintereseja doktora Stokera “marsie?u” raksti, kur? ari uzskatija, ka ?i planeta ir piemerota dzivo?anai, vismaz rupnieciskai razo?anai Zemei. Alekss nevareja koncentreties tikai uz zinatnisko darbu. Vinu vajaja kads noslepums, kas bija paslepts aiz visa ?i “Operacijas kupola”. Vin? redzeja, ka tur ir vesels stavs slepenu laboratoriju, kuram vienkar?iem cilvekiem nebija piekluves. Tur stradaja meitene, kura vinus satika pirmo reizi. Vinam ?kita, ka vina strada pie kaut ka patiesi svariga cilvecei, nevis tada komerciala projekta ka Dens, bet kaut kas, kas palidzetu cilvekiem kopuma. Alekss vairakas reizes meginaja ieklut ?aja ekas dala, tacu katru reizi, kad vin? piedzivoja fiasko, visur bija kodetas sledzenes, pirkstu nospiedumu autentifikacija vai noteiktas atslegas. Vin? paris reizes tikas ar Helenu un meginaja uzsakt sarunu par vinas petijumu, tacu vin? nekur netika.
Alekss kluva apsests ar Stokkeru. Vin? mekleja visus ar vinu saistitos materialus, petija to organizaciju darbibu, kuras vin? bija biedrs, un bridi, kad vinam skaidri ?kita, ka Stokkers ir “visparejs launums”, vin? neizbegami saskaras ar faktiem, kas neatbilst. kopeja attela.
Otrs Aleksa hobijs bija emuars “Universal Deception”, kura vin? debateja ar “partijas liniju” par citplanetie?u iebrukumu. Ja pirms gada kads vinam butu teicis, ka nodarbosies ar tadam mulkibam, vin? butu iesplavis vinam seja. Tagad vin? nopietni apspriez, kada forma ir citplanetie?u kugim un ka tie izskatas. Vina emuars atri pacelas uz aug?u, tema bija loti populara, un fakts, ka vin? bija doktora grads un praktizejo?s fizikis, kas tie?i saistits ar kosmosa tehnologijam, padarija vina materialus ipa?i lasamus. Aleksu saka uzaicinat uz dazadiem sarunu ?oviem par ?o temu. Reiz vinu pat interveja Daily Mail korespondenti. Pamatdarbs gaja uz leju, vin? tika nonemts no projekta vaditaja un tagad tika uzskaitits ka parasts dizainers, tacu darba paradijas arkartigi reti un vinam tika piedavats atkapties pec pa?a vele?anas. Emuars un televizija ienesa pietiekami daudz ienakumu, lai vispar nebutu jastrada. Tacu nauda Aleksu ipa?i neintereseja, emuara merkis bija atmaskot “Operation Dome”, pieradit, ka tas viss ir meli, tacu katru dienu ?i ceriba izgaisa, jo pat ieverojami zinatnieki agrak vai velak apklusa, vai , kas nav skaidraks, pargaja uz iestazu oficialo nostaju.
Alekss izsekoja visam Stokker kustibam un apmekleja visus pasakumus, kuros vin? paradijas. Vin? meginaja publiski atmaskot profesoru ka melus vai vienkar?i radit skandalu. Taja pa?a laika vin? rakstija rakstus visos zinatniskajos zurnalos.
Aleksa popularitate pieauga. Ja, vin? nebija viens, bija ari citas ?okejo?as personibas, tacu tas bija tik neadekvatas, ka noteikti nebija verts ar vinam apvienoties cina “pret universalo launumu”. Laika gaita Alekss saka pamanit, ka vinam un Stokeru ir daudz kopiga: no gerb?anas veida lidz ieradumam "bombardet pretinieku ar zinatniskiem terminiem". Vinu zinatniska darbibas joma bija saistita ar kosmosu, un vini abi uzskatija Marsu par loti daudzsolo?u planetu. Citos apstaklos Alekss noteikti butu kluvis par tik izcila profesora atdevigako studentu, tacu, nemot vera informaciju par vina darbibu, tas nebija iedomajams.
Ja Aleksam jautatu: "Kapec jus dzenat ?o cilveku pa visu pasauli?" – Vin? nebutu atradis, ko atbildet. Bet ar katru dveseles ?kiedru vin? juta, ka ?eit ir kada superietekmiga organizacija, piemeram, jaunie "murnieki", kas veido jaunu pasaules kartibu, un nez kapec loti gribeja to apturet, jo vina personigas ambicijas. velejas "padarit pasauli labaku", nevis izsist to no sliedem ar citplanetie?u tvaika veltni.
Piekta nodala. Popularitate var but likteniga
Popularitate Aleksam nenaca vienam, vin? laiku pa laikam saka sanemt draudus. Vin? vairakas reizes sanema zvanus, pieprasot slegt savu emuaru. Vina automa?inai stikli izsisti divas reizes un dzivoklim vienu reizi. Iespejams, tam jaunekli vajadzeja nobiedet, tacu ta vieta, lai baiditos, vin? kluva parliecinats, ka patie?am var kaut ko mainit.
Pec karteja draudu zvana vin? atgriezas majas no sarunu ?ova un dzivokla durvju priek?a ieraudzija Ke?ai loti lidziga kaka liki, pareizak sakot, nolema, ka tas ir vina Nevainigais. Mans kakls bija sauss, rokas bija nosvidu?as, un mans kermenis saka tricet. Durvis nebija cie?i aizvertas. Gruti pateikt, cik ilgi vin? staveja ?ada stavokli. Kad emocijas norima un paradijas saprata mirdzumi, vin? iznema telefonu un izsauca policiju. Vin? apsedas uz kapnem, salika galvu rokas un sedeja tur, lidz ieradas policisti. Kad visi kopa iegaja dzivokli, vinus dzivus un neskartus, acimredzot tikko pamodu?os, sagaidija Inokentijs, un uz galda guleja zimite: "?is bija pedejais bridinajums!" Uzraksts bija salimets no burtiem, kas izgriezti no avizes, un, protams, taja nebija nekadu pirkstu nospiedumu.
Kop? neveiksmigas konferences ir pagaju?i vairaki mene?i, un Aleksa dzive ir apgriezusies kajam gaisa. Vin? zaudeja savu iecienito darbu, parstaja intereseties par zinatni un pilniba iegrima politika. Un pec pedejiem draudiem vina morale pilniba pasliktinajas. Uz galda bija sakrautas viskija pudeles, dzivoklis nebija tirits, uz rakstamma?inas staveja kaudze ar neizmazgatu velu, izsalku?ais kakis skumjam acim skatijas uz savu saimnieku un ik pa laikam zeli naudeja. Tris nedelas pagaja ar devizi “Apak?a”. Retajas stundas, kad alkohols no organisma bija daleji iztvaikojis, Alekss devas uz veikalu, lai ar pedejo naudu nopirktu partiku sev un Ke?ai. Tad vin? ar kaki sedeja kopa pie galda un debateja par zinatniskam temam, pareizak sakot, Alekss meginaja kaki par kaut ko parliecinat, un vin? uzmanigi klausijas, eda un ik pa laikam naudeja. Tas viss turpinajas lidz bridim, kad alkohola koncentracija kluva loti augsta un Alekss atkal ienira sapnu pasaule.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70628026?lfrom=390579938) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
Edgars Auziņš
Тип: электронная книга
Жанр: Космическая фантастика
Язык: на русском языке
Издательство: Автор
Дата публикации: 11.05.2024
Отзывы: Пока нет Добавить отзыв
О книге: Jauna talantīga zinātniece, dizainere, kosmosa staciju izstrādātāja, satiek noslēpumaino profesoru Stockeru. Ne daudzi cilvēki, kas mūsdienu pasaulē nedzīvo slikti, var domāt ne tikai par savas eksistences galīgumu, bet arī par visas civilizācijas iespējamo nāvi. Entuziastu grupa cenšas glābt pasauli no nenovēršamas iznīcības, izvēršot virtuālu globālu programmu "Kupols", kuras mērķis ir apvienot cilvēci. Bet vai globāla mēroga meli novedīs pie glābšanas?