Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes

Svetitais ledus. Nemirstigo velmes
Edgars Auzin?


Brini?kigi, kad ilgi gaiditais noslepuma atklajums nokrit tie?i tev klepi, lai gan Irisai bija jadodas uz akademiju kopa ar brali, bet vin? vinu pameta pirmaja diena un aizbrauca. Tacu vinai "paveicas" sastapt pukus, kuri kluva par potencialam durvim vinai un vinas draudzenei uz vinu slegto imperiju. Un varbut tas viss nebija nejau?iba? Un ?i iespeja kadam maksaja daudz pardomu, paris sakostus nagus un ticibu brinumiem? Bet ko darit, kad imperatora braladels, ieraugot raganu, vicina puka asti, bet vina tevocis uzvedas divaini un nover? princeses uzmanibu no vinas sakotneja merka, kuras nervus jau sen parbaudijusi vinas pazina?





Edgars Auzin?

Svetitais ledus. Nemirstigo velmes





1. nodala


Kuros krumos atrodami berni

–Kur tu mus aizvedi? – Es parsteigta palukojos uz apkartni un lemti paskatijos uz zveru.

“Portals bija pareizi konfigurets, tacu tie trauceja. Es neuzdro?inajos atteikties. ” – mana galva atskaneja mieriga grifa balss.

"Lai kur? iejauktos, man steidzami jadodas majas." Un mes nonacam Roila meza. Saksim burvest, mus nesis dzilak, ja kads zvers mus nesaplesis vel agrak. – es sudzejos. – Ko vini vispar prasija? PVO?

"Vienkar?i ejiet, celi pa?i mus tur vedis, dzivnieki mus neaiztiks." "Manam jautajo?am skatienam vin? tikai paskaidroja: "Kada cita noslepums." Vin? nenodara launumu, tikai ludz palidzibu. Vini mums atmaksas natura."

Kaut es zinatu, kur? vel. Grerds nerisketu, kas nozime, ka vin? par tiem ir parliecinats, atliek tikai vinam uzticeties. Samierinajusies ar savu neplanoto pargajienu un izlemusi kadu pusi, devos dzilak biezokni.

Mezs absorbeja magiju un nezeligi atriebas parkapejiem. Savaca un papildinaja tas iemitnieku spekus. Cinities ar viniem bija bezjedzigi, un bija parak gruti panakt vieno?anos.

Es nevareju atteikties apmeklet varda do?anas ceremoniju. Pat mana grutniece nevareja mani no ta izglabt. Es neteik?u, ka es negribeju tur but, es joprojam gribeju draudzeties ar pukiem, bet Ria bija svarigaka. Es negribeju vinu taja bridi atstat vienu.

Es staigaju, guleju un edu visu, ko atradu. Mezs. Visapkart vienlaidus mezs un neviena dziva nav. Paris dienas pagaja ?adi.

Kartejo reizi ejot cauri purvainam purvam un meklejot, kur pakapties un neatdot savu dveseli, izdzirdu cikste?anu, vai nu kakis, vai kada cita dziva radiba. Divainakais bija tas, ka lidz tam bridim neviens putns vai kukainis nebija dzirdets, tikai vej? staigaja starp kokiem, lenam tracinot.

– Vai mums jaatrod skanas avots? – Sapratis, ka tas nebija nejau?iba, vin? jautaja grifam.

"Atrast un palidzet." – Grerds paskaidroja.

Izkapusi uz sausas zemes, es atkal klausijos. Bija kluss. Greerds devas uz biezokni, es vinam sekoju.

Krumu ieramets kristaldzidrs ezers, it ka cen?oties to pasargat no visa dziva. Turklat tas ir speka avots.

Mans skatiens nokrita uz kastiti, bet, pieejot tuvak, sapratu, ka ta nav kaste – grozs… ar bernu. Vin? tik tikko speja elpot. Magiskais speks nevareja uzturet dzivibu muzigi.

No groza atskaneja ruciens. Sega, kas parklaja bernu, noslideja leja.

– Velns tevi panemtu! – klusi teicu, skatoties uz mazo dzivnieku. Vin? skatijas tie?i acis, nekur nenoversa skatienu un piespieda ausis pie galvas, sarinus, gatavojoties lekt.

– Vai lausi man palidzet? Kapec tu zvaniji, ja nelavi? Tu mirsi pec dazam dienam. – vin? runaja klusi, bet dzirdeja un, neskatoties uz savu mazo vecumu, visu saprata.

“Izmantojiet magiju. Abi." "Grifons nebija parsteigts, it ka vin? zinatu, kas mus sagaida."

Apgriezis bernu, vin? nesa to uz ezera pusi, un dzivnieks rik?oja vinai pakal.

"Udens jus sasaldes. Iemerciet bernu, nepieskaroties vinai. Pec tam vini mus aizvedis majas. – vin? teica, sekundi pirms es ieniru ezera. Nopietni?!

?i pelke var mani sasaldet, un ta ir mazula speka vieta? Slikti. Ja kads par to uzzinas, tad nekadu problemu nebus. Tas nozime, ka vina ievieto?ana audzugimene nav risinajums. Ria mani nogalinas…

???

Vai ir iespejams runat par savu miloto viru: dzivs un vesels?

– Jusu augstiba, vai esat parliecinata, ka mums nevajadzetu turpinat meklejumus? “Padomnieki mani verdzigi, bet neatlaidigi mocija paris dienas.

– Pec jusu atskaites par to, cik tas mums izmaksas, kopa ar gramatveziem bija jaizpumpe kasieri. – Briesmigi cilveki, es nebrinitos, ja vini iegrabs visus ienakumus no profesionala ubaga, un vin? ari bus laimigs. Paveicas, vismaz manas bikses joprojam ir savas vietas. "Tas Kungs ir dzivs un vesels, ar vinu viss ir kartiba, ja mekle?anas burvestibas atgriezas bez neka, tad vin? ir ?aja noladetaja meza, un to ir bezjedzigi kemmet." Vai ir kadi citi ieteikumi naudas tere?anai? – Vini jau ir atraisiju?i jostas. Vel nav pagajis menesis, negods jau ir sacies. Iedalisim ?eit naudu. Mums tas ir jaatbalsta. Vai ?kita, ka ir vieglak stumt sievieti apkart? Nevaru sagaidit! – Man ?kiet, ka tev ir daudz darama. Tapec, ludzu, nenoversiet mani. Es pabeidzu recepti. Starp citu, vai jus veletos dot savu ieguldijumu zinatne? – sarkastiski jautaju.

Mums ir jaapspriez jautajums par paris ministru atlai?anu un ?aja jautajuma jaiesaista galvenais kasieris. Vin? griez ar prieku un var palidzet ar kajam atkariba no situacijas. Mes peldejam – mes zinam.

Lai ka es mierinaju citus, es pati biju noraizejusies. Es vel neesmu atguvusies no ta, kas notika dzemdibas, un tad Des pazuda.

???

"Ja jus turpinasit sedet ?eit tik uzmanigi, jums pietruks, ka musu dels aug." – Apskavieni bija gaiditi, ciksto?as durvis atdeva apmekletaju.

Uzvelkot smaidu, es vinam teicu, ka, ja vin? turpinas klist nezinama vieta, vin? nepamanis, ka man ir milaka. Velejos padalities ari ar zinam par savu mammu, kura nolema palikt pie mums ilgak. Es ceru, ka vinam aiz muguras ir sastavdalas, kapec vin? tik ilgi staigaja ?aja meza? Vai tie?am nebija iespejams nolasit paris zales stiebrus savai milotajai sievai?

"Es butu loti priecigs, ja varetu pavadit dazas dienas kopa ar vinu." – vin? atbildeja. Tomer, kad es pagriezos, es neredzeju laimi miru?a cilveka acis.

– Ja, it ipa?i no talienes un attela. Kas ir aiz tevis, Desmond? Nemiet vera, man ir lielas ceribas. – Sastavdalas, vismaz sastavdalas!

– Tu apsedies. – Skaidrs. Kur ir mana inde? – Tas ir berns. – Grozs tika nolikts uz galda. Es izdzeru pirmo pudeli, ko atradu. – Nomierinies, mila! Es visu paskaidro?u.

– Tulit noskaidrosim. Vai jums izdevas meza atrast kadu sievieti, un vina steidzami dzemdeja, vai jusu milaka sede?ana ir kaiminvalsti? Jus parbaudat ar viniem abiem par beru bridi. Miru?a pedeja griba ir sveta lieta. "Mes ?eit nevaram iztikt ar indi, kur ir manas senes?"

– Ria! Kadas sievietes? – vina acis pazibeja parsteigums. – Grerd, paskaidro vinai! – vin? izmisuma ludza grifu.

Luk, vel viens truksto?ais. Uz vinu bija lielas ceribas, tacu doma noplukt paris ziedus, visticamak, vinam neienaca prata. Cik apdomigi cilveki doma par citiem cilvekiem.

"Sveicinati, jusu Majestate. Man prasija. Desmonds viniem palidzeja, vini palidz jums. Dzive par dzivi. Parads ir samaksats." – Ja tie ir skaidrojumi, tad gramatas ir pietiekami daudz anotaciju. Es uzmanigi paskatijos uz savu viru, meklejot vina acis vismaz epilogu.

– Apmaksats? Bet nekas nenotika. Desmonds sarauca pieri.

“Tie?i ta. Jusu dels ir dzivs – parads ir nomaksats." – grifs paskaidroja, liekot manam viram nobalet, kamer es nodrebeju no atminam par pagatnes notikumiem.

– Dzemdibas negaja loti gludi. – es saku vinam skaidrot, skali izelpojot. – Ariss neelpoja, mamma meginaja palidzet, bet nekas nelidzeja. Vina joprojam nav atguvusies no notiku?a. Vinas speka nepietika, un es esmu parliecinats, ka butu pieticis pat jusu. Vin? neelpoja. Tiesa, vin? neelpoja. Bet tad viss ap mani uzliesmoja liesmas, un musu dels…” Vina acis sariesas asaras. – Vin? atdzivojas.

– Atvainojiet! Piedod, Ria. – vin? cuksteja nokarena balsi, apskaujot mani. – Man vajadzeja palikt pie tevis. "Es jutu, ka vinu parnemusi vainas apzina. Tomer diez vai ta bija vina vaina.

"Vienas izglabtas dzivibas vieta mums tagad ir divas." Ko mes darisim? – noskaidroju.

"Es ieteiktu to paturet." – mani raudzijas ludzo?s skatiens.

Mana galva sakas domu gajiens, tam nebija neka ipa?a sakara ar vina lugumu, visu jau biju izlemusi pati. Remonts bus javeic vel cita kamera, lai gan var iztikt lidz pat lielam, iegadaties mebeles, drebes, rotallietas, palielinat aukli?u personalu. Darama ir daudz, un mes stavam uz vietas.

– ?is nav majdzivnieks – tas klust garlaicigi, jus to neatradisit labas rokas. Tu esi parliecinats? – Nogaidijis majienu, es turpinaju: "Tad es piedavaju ?o oficialo versiju." Piedzima dvini. ?i iemesla del abi bija vaji. Tomer visiem par prieku izdevas vinus izglabt. Sirdi ploso?s stasts ar laimigam beigam. Mums japiezvana mammai un jasaskano lieciba. "Nedaudz padomajusi, vina pieversa skatienu grozam un, piekapusi pie ta, turpinaja: "Protams, man vel nav pieredzes ar berniem, bet es varu jums dro?i pateikt, ka ?i ir meitene."




2. nodala


Kura princi ir numureti gabalos, un turpmakas nepatik?anas ir litros

Vecaku pacietiba teoretiski ir neierobezota. Krasotas sienas molberta ena, aizsedzot radijumu no makslai sve?am acim. Rotallietas jauno tum?o kungu rokas, bezpalidzigi bernu izteles un pasaules nezelibas gusta. Bridi, kad berns parver?as par krokodilu, parasti sauc: "Mums ir pirmais zobs!" Mitini pret globalo tiribas un pelde?anas sazverestibu. Citas bernibas ?ausmas.

Cilveki sak saprast labas aukles nozimi tikai pec bernu piedzim?anas, iepriek? uz viniem skatoties no aug?as. Labas auklites var ar skatienu nogalinat un mierigi apglabat ikvienu, kur? aizcirta durvis un neiznem karoti no kruzes, pat ja tas notiek pils otra gala. Vini ar degunu smarzo klusuma partraucejus un caurveju.

Vispirms jabaidas no aukles, tad no berna bez aukles. Jus nevarat izskaidrot bernam, kapec vina tevoca acis ir tris reiz cetrarpus. Vin? gribeja iepazistinat savu pazistamo ar savu bedigo onkuli, tacu onkulis saka stostities un nevelejas iepazities ar sava miliga milula dzilo iek?ejo pasauli.

Irisa un vinas bralis atri saprata, ka aukles ir nepastavigi cilveki, un vairs neaicinaja vinas savas lietas, dodot priek?roku viens otram.

Reiz, izspiegojot Riadnu un redzot apstiprinajumu Desmonda stastiem, ka mate varot est senes par indem, vini, klase uzzinaju?i par genetiku, devas parbaudit savas zina?anas prakse.

Vecaku acis, kas skreja uz Irisas dzeruma kautinu, bija kvadrata. "Ko tie?i jus dzerat?", "Kur ir Ariss?" un virkne citu, pec berna domam, bezjedzigu jautajumu. Jus vairs visu neatceresities. Reagejot uz vinas nesaprotamajiem paskaidrojumiem, ka bralis atradies tualete un devies doties prom ar pusdienam, tika meginats uzlauzt durvis. Durvis, divaina karta, turejas. Vecaki bija sa?utu?i.

Beigas Arisai iedeva pretlidzeklus, sakuma ari Irisai, bet pec apskates vinus nosutija gulet. Tatad praktiski vin? un vina bralis atklaja, ka genetika ir briesmiga zinatne, un ta vinus nopietni izjokoja. Un tikai meitene loti divaina forma mantoja savas mates ipatnibu. Vina vienkar?i bija piedzerusies no indes. Tacu alkohols, mazliet velak piedzeries kopa ar brali, viniem nesagadaja tikai problemas.

Cik jauki ir verot laimigu tevu, kur? lutina savu miloto meitu un izdaba visam savam kaprizem, kamer sa?utusi mate cen?as apelet pie vira sirdsapzinas un apturet negodu, beidzot likvidejot visus ?ker?lus sava berna audzina?anai, ko vin? tikai izdaris. paraustit plecus un priecigi turpinat. Maza meitene ir tik darga un mila, un ka vina dievina savu teti. It ka jus varetu atteikties no ?im acim, kas ieskatas jusu dvesele? Tacu jau pec daziem gadiem saldais engelis var izaugt par imperiju, kuru audzinat bus par velu, kas tagad tika apstiprinats karala biroja. Sienas vairak neka duci reizu drebeja no diskusijam, tacu taja pa?a laika tas palidzeja mazinat spriedzi. Ta ka ?ie stridi noveda pie abpuseji izdeviga risinajuma, kas, ka virietis uzskatija, palidzetu vina meitenei turpmakajas darbibas, lai gan Irisa briziem vinu padarija sliktaku par visiem galminiekiem un ministriem kopa.

"Tad es bu?u ragana ka vecmamina!" Ir slota, un pazistama ari. Es tevi lutina?u lidz muza galam! – vina sa?utusi informeja tevu. Bet ledija Kemina butu loti prieciga par ?o zinu, vina jauniba sapnoja par iedzimtam raganam sava gimene.

– Tikai par manu miru?o kermeni! Es nepardzivo?u citu raganu! – Desmonds savas sirdis iesaucas.

Vin? nedaudz krapas. Vin? dievinaja savu sievu un vinas mati, un, ja Irisa butu nolemusi lidzinaties saviem radiniekiem, vin? miletu vinu tapat ka tagad. Tomer vin? nevelejas, lai vina patie?am klutu par raganu. ?is iznakums vinam ?kita briesmigs.

"Ah…" meitene iesaka par otro variantu, bet tevs vinu partrauca.

"Un tu neiesi uz ?o drankigo akademiju!" Man bus jasuta vairak cilveku tevi aizsargat, neka pa?laik sarga visu pili.

– Kuram gan ienaks prata man tur draudet? vina ?oketa jautaja.

Irisa vilcinajas par ?adu teva uzbrukumu. Kas varetu notikt akademija? Vai sesija tie?am uzklups? Bet meitene nav pilnigi bezzobaina. Vina vinai paris reizes iekostu, un visi parejie no vinas butu piesardzigi.

– Pieludzeji… Vai man personigi vinus nokert pie tavas istabas? Vini jus kompromites, un vai man jus saplest un katru no jums apprecet ar atsevi?ku gabalu? Vai jums jau ir plans, ka atjaunot sabojato reputaciju? jautaja Desmonds.

Karalis neiedomajas, kam vajadzetu but ?adai meitas uzvedibai, un pielava, ka ta varetu but pusaudzu sacel?anas, bet vai ir par velu piesegt raksturu ar personibas veido?anos?

– Tatad Arisu var izlutinat? – meitene sarkastiski jautaja.

"Jus nedomajat, ka jaunas tituletas meitenes, apmelojot sevi, pakarsies manam delam?" – vin? ar zinamu ironiju jautaja.

Irisa atcerejas, kas nesen notika balle un vai par to zinot vai paturet noslepuma nakotnei. Ar lielu nozelu vina nolema saglabat vina bez makoniem dienas bez vina teva uzmak?anas.

– Es varu doties inkognito rezima. Neviens nezinas, kas es esmu, un problemu nebus. Teiksim, esmu no kadas periferijas vai, vel labak, arlaulibas berns. Ariss mani pieskatis. Jus nedzirdesit no manis. – vina teica, cen?oties saglabat godigu izteiksmi acis, tacu Desmonds, daudzu gadu pieredzes macits, neticeja tam ne mirkli.

????????? Ja es nedzirde?u, man bus divtik bail. – vin? noputas. – Ej. Padoma?u, ko varetu darit. – virietis noguris sacija. – Nav ragana. Dievi…” Irisa dzirdeja, kad vina jau gaja ara pa durvim. ?kiet, ka gaja labi, vai ne?

Irisa saka skatities uz akademiju tikai pec drauga ieteikuma un iepriek? bija loti sarugtinata par ?o ideju, tacu neredzeja citu izeju. Tagad, jau budams viens no ?is iestades studentiem, es par neko ipa?i nesatraucos.

"Ak, vai jusu "princi" ir svaigi? Vai es varu redzet visus? Kaut ka vini ir parak gausi!” – mans pazistamais pasmejas.

"Man ir alergija pret princiem. Atvainojiet." – Irisa atbildeja.

Mirelle tik tikko speja apvaldit smieklus. Iepriek? vina nebija sapratusi ?is vietas popularitati, tacu tagad pielava, ka valdnieki apzinati veidoja mantiniekus, lai kadreiz vini ?eit satiktos. Meitene saprata situaciju pasaule. Miera ligumi, sarunas un tas viss, bet tas bija par daudz. To vina brinidamas cuksteja Irisai.

"Un viss sakas ar vardu – gajiens!" – pazistamais aizrijas no smiekliem saimnieces galva.

– Ari, tur ir ?ie skaistie princi… Ja tu vinus konverte, tad tas ir ka f… dubli pavasari! Es negribu izveleties. Mirelle verigi paskatijas uz savu draugu.

"Es baidos, ka princi mums ir parak skarbi, maza masa." – Pilnigi pareizas domas. Vin? sevi sauca par zirgu, tapec vismaz nenaudiet.

Studiju laika Irisa un Mirelle kluva par masam. Viena no karalienes talajiem onkuliem arlaulibas meitas, lai ari vin? nezinaja par ?o labo savas gimenes notikumu, bet citu acis vinam izdevas smagi censties, jo vinam izdevas bagatinat sabiedribu ar divam arlaulibas meitam. Kads labs puisis!

Retak ?adus bernus joprojam panema gimene, bet biezak arlaulibas berniem nacas apmierinaties tikai ar ikmene?a pabalstu, piekraptas mates dusmam un saniskiem skatieniem. Daziem paveicas, vini tika nosutiti macities, citiem palidzeja atrast cienigu saderibu. Reizem vini to vareja vienkar?i pardot kadai gimenei. Lai ari karalis veroja ?o bridi, visas civilas problemas rodas starp cilvekiem, un ?is ir nekontrolejamakas attiecibas visa pasaule.

Aristokratu aprindas Mirela bija senas, loti turigas gimenes mantiniece. Irisas draudzene un vinas slotas pieradina?anas skolotajs. Patiesiba vini ta satikas. Ledija Kemina, Irisas vecmamina, kura slepus vinai uzdavinaja mazmeitai slotu, bija arkartigi parsteigta par vina dusmam, patiesi nesaprotot, no kurienes meitene nemusi raganas atributu. Meitene no ta neatteicas. Nedaudz velak vinai palidzeja ?i topo?a ragana un visu dzivo butnu draudi. Savdabiga sarkana ugunspuke. Matu krasa tika skaidrota ar eksperimentu, kas izkluva no kontroles, savukart raksturs tika skaidrots ar piederibu raganam.

Akademija tie?am bija daudz princu. Tris veseli gabali. Tacu ?is fakts varetu palidzet viniem visiem, palidzot visiem kopa pretoties sabiedribas uzmanibai.

?o brini?kigo zinu Irisa uzzinaja, stavot sapulce par godu jaunajam macibu gadam, ko vina par laimi nokaveja.

Meitene aizkavejas sava pazinas del. Vin? nozaga saldejumu. Majas. Vinam jautat bija zaimo?ana. Vin? ir plesejs. Un meitene, stavi un gaidi. Kad vin? ievilka zobos saldejuma maisinu un pieprasija to sasaldet, Irisa vinam gandriz iesita ar burvestibu. Nejau?i. Ta ir patiesiba!

Stavot pie akademijas vartiem, princese bija nedaudz mazdu?iga. Visapkart bija kaut kads posts. Pirma diena, un neviena tuvuma. Varbut visi kavejas? Mes kavejam. Bet ne vini, bet Irisa. Un ari ?is komandieris. Absoluti zemisks cilveks. Vin? butu varejis vinu vismaz bridinat, ka vinai jasteidzas, bet ne, vin? staveja un smaidija vinai seja.

Istaba vienigais, kas gaidija meiteni, bija draudzenes zimite, kura bija noradits, kurp doties, ja vina tomer velas ierasties. Princese pamodas no apsestibas, kura vina lenam saldeja ?o… komandieri. Piezime bija parklata ar ledus garozu. Atriebiba, protams, vienmer ir bijis auksts ediens, tapec sasalde to un lauj vinam to norit veselu.

Ledus princesei bija muziga problema. ?is elements burvju vidu bija rets, tacu tas notika. Tomer vini petija vinu ta, it ka vinai butu jaglabj ?i pasaule un jaizgudro portals uz citu. Pats karalis palidzeja vinai attistit speku. Iriss sastinga, vin? leja uguni, Ariss kontroleja ieguto udeni. Un pilis ir neskartas, un berni strada. Visi bija priecigi, lidz meitene kaut ka ar savu ledu uzcela sen miru?o virieti. Pec nelielas izpetes jaunie vecaki parliecinajas, ka topo?ais naves burvis to radijis savam rokam, un atdzivinatais vecvecvecvectevs gimenes kapene spejis tikai skumji gaudot. Vin? dro?i vien kadam piezvanija. Divaini, ka neviens neatsaucas, ?kiet, ka vin? savas dzives laika bija labs cilveks. Tacu tik interesantu epizozu vairs nebija, par prieku vecakiem un tiem laimigajiem, kuri pat nenojauta par nelielas problemas esamibu Irisas Koltas persona.

Meitenes galva griezas dazadas domas. Rektors uzstuma runu, var pienemt, ka ta noteikti kadu piepildija ar entuziasmu. Lidz ?im iedvesmojies tikai rektors. Skolotajiem bija garlaicigi. Studenti zavajas. Vismaz dziedat…

“…Jus varat aizmirst par saviem tituliem un vecakiem, turpmak jus esat parastie skoleni…” – Ierindas skoleni? Divaini, ka diez vai katrs aristokrats vareja atlauties maksat par sava berna izglitibu ?aja iestade.

“… Kadu laiku jus visi macisies kopa, neatkarigi no nakotnes fakultates…” – Kadai raibai grupai vajadzeja piedzimt ?o launo attiecibu rezultata visu acu priek?a?

“… Visiem iedos formas terpu…” – Lai nevienam neienak prata ierasties uz stundu balles terpa? Loti apdomigi, bet vai tas ir kartejais meginajums izlidzinat ikviena stavokli?

“… Ar citiem kursiem nekrustosi…” – Kuru tie?i vini velas aizsargat?

Nekas interesants nebija, iznemot priecigus aplausus un atvieglotas noputas sakara ar ?is budinas beigam, tapec visi dro?i skreja uz savam istabam.

– Pieticigi. Tomer nevajadzetu gaidit karaliskos palatus. – Mirela noteica pec vinu pagaidu mitnes apskates.

– Dzirdeju, ka vienkar?akos pansionatos visi dzivo viena istaba, un uz visu stavu ir tikai viena tualete. – Irisa dalijas, skatidamas skapi blakus izlietnei.

"Par naudu, ko maksajam apmacibu laika, mes varam uzbuvet divas pilis." – Mira bija sa?utusi.

Vinas tevs reiz teica, ka onkulim labi klajas rektora amata, tacu, pec mates teikta, virietis dzivojis bezjedzigi un butu varejis krietni uzlabot savu bagatibu, to palielinot.

– Vai rektors ir jusu onkulis? – Irisa bija parsteigta.

–Tu nezinaji? Mana teva bralens, ja ne vina amats, domaju, ka neviens vinu nebutu atcerejies. Un vini pat uzaicina jus uz ipa?umu brivdienas. – Ja, ja jus netrapijat dzekpotu, jusu radinieki nevelesies jus atcereties lidz labakiem laikiem.

Blakus parsteigtajai princesei lidinajas burvju bumbina, un, tiklidz vina to pacela, vinas priek?a paradijas Arisas projekcija, kura ludza vinus glabt no jauno aristokratu slimigas velmes vakara redzet princi. pasakums, lai labak iepazitu jaunos studentus.

–Mes ejam? – Mirels izliecas no istabas. – Starp citu, vai es pazistu vina Karalisko Augstibu? Vai jus nevelaties vinu spidzinat nedelu vai divas?

"?odien mes iepazisim viens otru un pievienosimies vina garlaicigajai kompanijai." – Irisa atbildeja, raknajoties pa skapi. – Mums nav ko gerbt.

– Es esmu ragana, tu… gandriz ragana. Mes varam valkat visu, ko velamies. Mes joprojam nevaresim izdomat kaut ko labaku par karalieni. – vina teica ar skaudibas pieskanu, cienas pilna.

Riadna bija dusmiga. Tam vakaram sagatavoto kleitu izlika visi kalpotaji, kuri nolema, ka vina ?aja kompozicija izskatisies lieliski, citadi par to nosaukt nebija iespejams. Bija upuri starp volaniem un mezginem, ka ari vel nedela, kad kalpones triceja, pieminot karalieni.

"Lai gan…" vina domigi sacija un viltigi paskatijas uz savu draugu.

– Nac bez savam idejam! Ejam ar ierasto un iztiksim bez volaniem. Ta ka esam jau saku?i spelet, tad spelejam lidz galam. Labak ir atstat ?eit pazistamos. – princese noteica, skatoties uz apskavienos gulo?ajiem majdzivniekiem.

“Tas ir ka iet pastaiga bez mums. Starp citu, Kasa ir sa?utusi ari lidz sparnu galiem. – teica Lapsa, samiedzot acis. Kasa, Mirela pazistama, ?aja laika turpinaja gulet un redzeja savu desmito sapni, pat nenojau?ot, kadi plani ?obrid tiek gatavoti.

– Un tu nemaz nedriksti izbazt galvu! Man ne tikai nevajadzetu but pazistamam, bet ari vini nesapratis, kas jus par dzivnieku, un aizvedis jus uz eksperimentiem. – Irisa sa?utusi noradija uz problemu. – Mes jau esam tam gaju?i cauri vairakas reizes. Es vairs neglab?u ?os "zinatniekus".

“Vini gribeja mani uzzinat vairak! Centos paradit savu lepnumu – zobus. Viss nav ta, ka likas no pirma acu uzmetiena. Un vienalga, es gulu! – cen?oties netraucet savu miloto, pazistamais teica un steidzigi aizvera acis.




3. nodala


Maltita purvs

Konditorejas izstradajumi. Telpas atrodas ists konditorejas veikals. Nebija iespejams mierigi skatities uz ?o pasteltonu negodu. Viss tika nezeligi sapludinats. Irisa saka domat, ka kaut kur zefiru partija ir noslidejusi, daleji iekluvusi lietu un parklata ar pudercukuru.

Visur dejoja pari. Meitenes kaut ka elpoja no piegulo?ajam korsetem un vakarkleitu smaguma, ko vel paspeja panemt lidzi. Pui?i veltigi meginaja vinu taustit ta, lai tas atbilstu pieklajibas robezam, un ieskatities… vinas dvesele. Tomer lai ta ir dvesele.

"Mani bridinaja, ka pienaks ?i diena." Es medite?u ka ista dievbijiga jaunava. – Mirels nocuksteja, skatidamies apkart klateso?ajiem. "Ja majas vinus aiztureja vecaki cilveki, tad ?eit neviens vinus neaizkaves." Tava mate ir pasaules sieviete. Zel, ka mes to nevaresim sadedzinat. – ragana rugti atzimeja. "Iesim vismaz kaut ko est." Ja ?adas dejas dejotu balles, nevienam nebutu problemas ar mantiniekiem. Neizbegami man zem svarkiem naktos iekert lacu slazdu, un cik daudz bezsaimnieka aristokratisku roku uzreiz paraditos. Es ierosinu ?im svinigajam notikumam pie?kirt oficialu nosaukumu. – vina cuksteja, virzot burvestibu un demonstrejot, ka ari Irisa neatteiks palidzibu.

Uz akmens sienas paraleli galvenajai ieejai iespaidigi roza burtiem paradijas dzirksto?ais uzraksts “Pie Labas fejas”, bet nedaudz augstak – pieklusinataks “bordelis”. Blakus staveja skaista jaunava ar caurspidigiem sparniem. Mikstais roza halats, kas pieskanojas vairumam vietejo kleitu krasai, nedeva nekadu vajadzibu sasprindzinaties, un vina sejas izteiksme un vieglpratiga poza neko daudz neatstaja iztelei.

"Es to paslepu kritiska situacija, jus varat viegli noverst sabiedribas uzmanibu un aizbegt." Ja kas notiek, brinies, sa?utis, nosarkst ka jaunava pirms kazu nakts. Jus varetu nogibt. Butu labi doties uz izeju. – Mirela ierunajas kodigi, periodiski ielukojoties puli.

– Tauta pulcejas uz izvirtibu, sirsniga lidzjutiba musu topo?ajam suverenam. – princese noputas.

– Un kur vin? iet? Varbut pienacis laiks to meklet kaut kur sturi pie svetitas ligavas? – mans draugs dzelonsti vaicaja. – Ejam uz. – vina pek?ni teica un aizvilka draudzeni pie talajiem galdiniem ar edienu.

Panemu?i glazes, vini apstajas nedaudz talak un saka gaidit, kad Ariss tas atklas. Pat bez viniem dzive ?eit vinam nebija garlaiciga. Abi princi staveja kopa – nelokami turejas aizsardziba. Irisa jau skatijas uz izeju.

"Labi, ?kiet, ka Ariss ir savejais, un ir slikti vinu atstat nepatik?anas, bet princi ir problemu avots, es to zinu ka princesi." – meitene nodomaja, verodama brali.

– Kur? mus driz pamanis? Es varu jums dot majienu. Pirmais burts ir "p", pedejais ir "c". – mans draugs sarkastiski teica.

– Pienemsim, ka mums bija kaut kada kode, kas pek?ni apeda musu kleitas, un mes nevarejam ierasties? – Irisa bezpalidzigi jautaja.

"Es nezinaju, ka ?eit dzivo tik izsalku?i kodes." Prieks, ka tev bija rezerves drebes. "Es tie?am negribeju pagriezties pret balsi." hmm. Bija nepiecie?ams vinu klusiba izvilkt. – Prieks iepazities, Daren Airan.

Ariss izdomaja formalu iemeslu, kadel vina jaunie pazinas sazinaties ar meitenem, un samazinaja vinu motivaciju lugt vinas preceties, iepazistinot vinas ar savam attalajam radiniekiem – Lizu un Elisu Stokas.

– Serams Eirans ir jaunakais puku princis. “Viniem priek?a staveja izskatigs puisis ar izkauseta gai?a sudraba krasam.

"Un es, dailas damas, esmu Serama masica." "?kiet, ka acis vinu gimene tika nodotas no paaudzes paaudze, tapat ka mati." – Tu izskaties labi. Jus parspejat visus un kluvat par prieku manam acim. "Vini izskatijas ka grutnieces balles debitantes melnas kleitas." Lai gan no malas vin? dro?i vien zina labak. – Vai tu gribetu dejot? – vin? ieteica Mirelam.

– Baidos, ka ?odien nedejo?u. Pastav kolosals risks klut par nelielu purvu starp muslinu krastiem.

Vinas vardiem bija vizuals apstiprinajums. Pagaja trisdesmit minutes, starp dejojo?ajiem pariem, iznemot muziku, it ka nekas nebutu mainijies. Bija verts katram parim piesiet daudzkrasainas lentites, ka ar kakeniem.

"Butu bijis daudz sliktak, ja vini butu gerbu?ies roza krasa." – Serams teica, it ka kaut ko atceretos.

– Ak ja! Korsetes navvies. – Darens turpinaja nirgaties. – Es iesaku visiem parslegties uz “tu”.

Princis toni, kas necieta atteikumu, loti velejas atstat vismaz kadu labu iespaidu par vakaru, tapec ludza Irisu dejot.

– Man loti slikti padodas dejot. – vina centas vinu parliecinat. Vinas acis ?audijas, meklejot palidzibu vai izeju no situacijas. Mirela, ausis sabazusi, deva zimes, sakot: “Ej, mulkis! Tadu skatu sava muza nebiju redzejis.” Bet princese nesaprata, kapec vinai japiedalas ?aja cirka un javada tas.

– Es brauk?u, tev patiks. – Serams pasmaidija un, satveris vinas roku, metas uz brivo vietu starp dejojo?ajiem pariem. Visas dejas laika vin? nenolaida no vinas acis.

"Tu man loti atgadini kadu, ?kiet, ka ir kada lidziba, bet es vel neesmu parliecinats." – princis domigi sacija pec tam, kad vini atgriezas veseli. Neatkarigi no ta, kam princese atgadinaja, vinu sejas bija kaut kur uz nevainojamibas un genialitates robezas, ka ari pek?ni nenokrita. Ledija Kemina nebija amatiere sava amata, un atceries vai neatceries – lielas at?kiribas nebus.

Mirela joprojam cinijas ar Darenu, savukart Ariss meistarigi nepamanija sabiedribas skaistulu skatienus, kas sapnoja par vinu satikt. It ka nekas nebutu mainijies. Ragana pec Irisas skatieniem saprata, ka vinam pienacis laiks doties projam, tapec, pateicoties par brini?kigo vakaru, vinas nesekmigi meginaja doties prom.

"Es domaju, ka mums ?eit vairs nav ko darit, tapec mes jus aizvedisim." – Serams sacija, skatidamies apkart pulim. – Ariss, tu paliksi? “No princa acim bija skaidrs, ka vin? ?eit nepaliks nevienu papildu minuti. "Mums jadodas prom, pirms visi to sapratis, preteja gadijuma vinu pacietiba beigsies."

Vini gribeja noverst cilveku uzmanibu, tapec vini to tagad darija. Nonemot no sienam iluzijas un pie reizes satverot raganu aiz elkona, tacu, parsteidzo?i, vina nez kapec netaisijas vilkties. Neko jaunu nesagaidijusi, princese paskatijas apkart. Papildus savam fejam pie sienam bija ari jaunas damas. Pozas bija pilnigi at?kirigas. Jaunkundze, kas naca no meitenu rokam, salidzinajuma ar ?im… dailavam bija dzili morala un ?kista. Vinai vismaz bija drebes.

Kultur?oks atri parvertas dusmas, un lietas kluva neparasti trok?nainas. Apmainijusies ar skatieniem ar mazdu?igo Mirelu, Irisa paskatijas uz brali. Vin? staveja ar nelokamu seju, it ka nekas nebutu noticis. Vinu jaunie pazinas aplukoja atjauninato interjeru. Darens, apbrinojami skatidamies apkart meitenem, kveloja, ka princesei ?kita, lepnuma. Serams centas apspiest smieklus.

– Uzreiz ir skaidrs, ka jus esat meitenes. Mes atradam to, kas truka musu iztelei. Jums nav ne jausmas, cik es priecajos, ka mes satikamies. "Irisa bija tik laimiga, ka vina vienkar?i nevareja sanemties ar to un saprast, ka vini saprata, ka ta ir vinu rado?ums."

– Uztaisi nopietnas sejas. Bet atri. – Serams nocuksteja un, skali sa?utis par musdienu parazam, izveda visus no zales.

Darens, pa celam uz meitenu istabam, vieglpratigi ieteica parejiem nakamreiz sadarboties, uzskatot, ka nakamreiz tas varetu nedarboties.

"Es loti ceru, ka nakama reize nebus." – Ariss neapmierinats nomurminaja, it ka nevienu neuzrunadams.

– Ka?! Ka var nebut? Ariss, tu esi nezeligs! Akademija joprojam trices no musu cukstiem. – Darens spitigi turpinaja.

"Galvenais, lai vina nenomirst no musu kliedzieniem." – Mirela atsita zobus.

Ariss nelava Darenam atbildet, satvera masas roku un veda vinu uz priek?u.

– Mums jaruna. "Meitene nesaprata, kapec notiek ?i steiga, un parsteigta paskatijas uz savu brali. "Man ari ar jums jaruna, es atgriezi?os nedaudz velak." – vin? pagriezas pret pukiem, kuri pec vina vardiem strauji mainijas un nopietnam sejam, harmoniski pamaja, vienlaikus atvadoties, un atri aizgaja.

– Vai kaut kas notika? – Mirela jautaja, skatoties uz aizejo?ajiem pui?iem.

Aizsledzis aiz meitenem durvis, vin? raganai apliecinaja, ka Irisa vinai visu izstastis velak, un veda masu uz savu istabu, atstajot Miru viesistaba.

Apsedies vinas gulta, vin? atri saka skaidrot problemas butibu. Karalis informeja Arisu, ka vinam jadodas pie demoniem, ar kuriem pirms paris paaudzem bija noslegts miera ligums, kas varetu garantet vina dro?ibu. Vin? ari ludza citus ar izbrinu atbildet, ka vinai nav ne jausmas, kur vin? devies. Taja pa?a laika tika apsverts jautajums, ko ar vinu darit, tacu ?aja posma vini nolema atstat meiteni akademija, neizdomajot neko labaku.

– Kapec? Es saprotu, ka vest mus ar Mirelu pie demoniem ir stulbi, bet kapec tu ej pie viniem? Kas notiek? – princese sarauca pieri, cen?oties izprast teva logiku. Vina atcerejas, ka demoniem nebija nozimes, no kadas meitenes meitene nakusi, un vini pieversa uzmanibu tikai tam, cik labi vinu burviba ir apvienota ar izredzetas magiju.

"Pili notiek tiri?ana, un tiek atklati cilveki, kas ir iesaistiti nakamaja slepkavibas meginajuma. ?orit man vajadzeja but cita valsti, bet es nolemu jus iepazistinat ar pukiem. Es nevareju laut jums atrisinat visas problemas vienam. – Ariss meloja.

– Vai vini meginaja kadu nogalinat? – Irisa ar krietnu izbrinu jautaja.

– Lai cik komiski tas neizklausitos, vini gribeja saindet manu mati. Vina neuzdro?inajas dzert indi publiski, tapec vina vienkar?i to nometa.

Ja, karaliene, bez ?aubam, varetu viegli demonstret triku, bet velak vinai bus janes to cilveku kermeni, kuri to redzeja. Riadna butu varejusi izdarit ?adu vienreizeju triku, par prieku savam viram, bet vai vinam tagad nebija pietiekami daudz problemu? Par to domajot, sieviete nolema klusi pasedet, nevienam neatklajot interesantas spejas, kas jau agrak gandriz noveda vinas mati lidz bedam.

"Kapec elfi atsutija savu princi uz ?ejieni?" Vai tas nav saistits ar slepkavibas meginajumu? – meitene jautaja, atceroties nesabiedrisko puisi. Vina neredzeja Eiju taja vakara. Varbut visu var izskaidrot ar to, ka elfi atstaj cilvekus novarta, bet kapec vin? personigi ieradas ?aja gadijuma?

"Vin? ir tikai papildu miera garantija." Vini nesanems nekadu labumu no naidiguma ar mums. Musu puse ir demoni, iespejams, pat puki. – Ariss paskaidroja.

Irisa nolema, ka ?aja gadijuma vina pat jut lidzi Eiasam un var vinu daleji saprast. Tikai tapec, ka tautie?i jus uz sve?u valsti sutija ka paterejamu priek?metu, jusu velme sazinaties nepalielinasies.

– Puki? – princese bija parsteigta. Pat neskatoties uz to, ka puki ieradas pie viniem macities, kas jau bija neticami divaini, vini loti ilgu laiku bija konsekventi saglabaju?i neitralitati un neiejaucas citu valstu lietas, ja vien tas neattiecas uz vinu dro?ibu.

"Vini ir parak lepni, lai izmantotu ?adas metodes." Viniem ir vieglak karot pret mums, tapec esiet uzmanigi un piesardzigi, parbaudiet pilnigi visu. – Ariss vinai teica.

– Bet kapec tu nevari palikt pie manis? – Irisa bija sa?utusi. – Ka tu tur bez manis?! Tu klusi pilnigi bezjutigs un garlaicigs. Man tevis pietruks. – Vina apskava vinu, uzmetot lupas. Pirmo reizi vinus nacas ilgsto?i ?kirt. – Vai tu ilgi?

Pats puisis nezinaja atbildi uz ?o jautajumu, tacu nevelejas melot masai, tapec paraustija plecus, slepdams savas jutas.

– Tu macisies, un es saputi?u ?aja suda? Ari Mirelle iesaistijas visa. “Princeses neapmierinatiba bija redzama ar neapbrunotu aci.

– Un kur tu gribetu aizbraukt? – Ariss nopu?oties jautaja.

– Es nezinu, vismaz tiem pa?iem pukiem. – princese atcerejas par savam jaunajam pazinam.

"Vini uznem tikai pukus." Es nepamaniju tavus sparnus. – vin? pasmineja.

"Es nedzirdu tavu nagu klabina?anu, ragainais." – Pacelusi zodu augstak, meitene turpinaja: – Un vispar princesem neatsaka.

Ariss uzskatija, ka masai ir laba iespeja istenot savas velmes, un vinai atliek tikai nedaudz pagriezt galvu un padomat par to, kadas brini?kigas sviras vinai ir. Vin? atri vinai par to pastastija un piebilda, ka, ja vinai neizdosies, tad vina varetu izklaideties, un problemu gadijuma vinam nebus problemu vinu noslept no vecako dusmam.

– Mana maza infekcija! Tevis pietruks! Nerauciet pieri, it ka mes vairs netiktos. – vin? ierunajas.

"Kad jus atgriezisities, es jau vare?u klut par sievu kadam, un jums bus daudz ko darit ar valsti." – Irisa sudzejas.

"Tevs negrasas atstat troni vel daudzus gadus." Es jums ari pateik?u noslepumu. Esmu vairakkart piedavajis tevi apprecet kadam princim. Neskatieties uz mani ta, tas bija tikai slikts joks. Tomer vin? teica, ka jus pats atradisit ligavaini, un, spriezot pec jusu priecigajam acim, jus beidzot esat nolemis palikt savas majas uz visiem laikiem. – vin? pasmineja, atbrivojot mani no apskavieniem.

Princese pilniba piekrita vina vardiem, jo nesaprata, kas ir labs lauliba, lai tik loti uz to tiektos. Turklat vecaki viniem sniedza spozu piemeru nevainojamam attiecibam, un meitene sapnoja par lidzigam jutam pret kadu.

– Tu, protams, aizravas. Ak jus meitenes! Jus vienmer uztraucaties par kaut kadam mulkibam un sapnojat par visadam mulkibam. – Ariss izteica zobus, vienlaikus aizstavedamies no masas.

"Kad tu satiksi savu ragaino milestibu, es paskati?os uz tevi." – Irisa vinam parmeta.

– Tas ir lasts?! Ak, tu esi mani nopietni ievainojis mana vientulaja sirdi! – vin? ironiski atbildeja.

"Un tas jus izglabs, patiesas milestibas skupsts." – vina draudeja. – Tiekamies velak, brali…




4. nodala


Ekspansivs suns

– Zini, es pamatoti uzskatu savu gultu par galveno manas majas ipa?umu. Tas ir parak miksts apkaunojums, kas steidzami jamaina. – Pirmais, ko Irisa dzirdeja, izejot no istabas.

"Jums vajadzetu gulet tikai uz kapakmeniem un zarku deliem." – Rits ir augligs laiks jauniem sarkasmiem un vecai ironijai.

– Labak neka deli. Un mugura ir vesela, un velme kadu nogalinat neatdzivojas.

Kraukstedams ta, ka nevajadzeja krauk?ket parasta cilveka kermeni, Mirela zavajas un uz minuti sastinga, it ka aizmigtu tie?i kustiba.

– It ka tas tevi kadreiz pamestu.

– Ej, calit! Esmu pietiekami labs un pietiekami cilvecigs. – vina teica, spogula atspulga izbazdama meli draudzenei.

– Tie?i ar to ir pietiekami, bet ne parak daudz. – Irisa atbildeja, uztverdama vinas virziena verstu sarauku. – Kad tas celsies?

Skolenus vajadzeja pamodinat apmeram pec divam stundam. Lieliska ledija Kemina piespieda savus audzeknus mosties ritausma. Mirellei bija aizdomas, ka vinai butu labak saglabat ?o ieradumu, jo vina ticeja, ka vina veiksmigi izdzivos ?aja akademija un, ja veiksies, tomer taja atgriezisies.

Kad aukli?u laiks bija dro?i pagajis un berni beidzot atstati pa?plusma, bija pienacis vinu zelastibas laiks. Vini pat vareja iet gulet pusstundu pirms ritausmas, tacu, tiklidz ledijas Keminas iek?ejais modinatajs iezvanijas, vina vinus pamodinaja un rosigi keras pie nakamas paaudzes maci?anas. Saulei ne vienmer bija aizdomas, ka ritausmu kontrole viena ragana, un briziem ta kavejas se?as stundas. Ipa?i biezi tas notika ziema.

Pietika ar paris reizu, lai meitenes saprastu, ka neviens vinam nelaus piedzivot sirdsapzinas sapes un nelaus gulet, un neizbegami bus jamacas trisreiz vairak, jo ne vienmer to vareja uzzinat biblioteka. par ko isti skaidroja ragana ar kolosalu zina?anu daudzumu. Tomer vinas pa?reizejie studenti no ta piedzivoja ne mazakas mokas. Tomer bija viens neap?aubams pluss: pilnigi niecigs procents kazu pirms diploma sanem?anas. Jus citigi macaties no ritausmas, veicat individualos uzdevumus lidz velam vakaram un noteikti paris reizes nedela veicat kadu arpusskolas aktivitati, kas ari aiznem daudz laika, un tad ir laiks gulet. Kadi ir puikas ar tik stingriem grafikiem? Viniem ari nebija laika sudzeties. Ja velies iegut labu izglitibu, tad esi pateicigs un citigi macies!

Vinam ka pirmkursniekiem iedeva sniegbaltu uniformu, un meitenes vel nebija sastapu?as ar tik ambivalentu, traku velmi visiem izpatikt. Gara tunika kleita ar augstiem ?kelumiem sanos, stavapkakli un miniaturu kakla izgriezumu tika valkata ar brivam biksem. Ne katra meitene vareja atlauties tik ekscentrisku nodarbi ka valkat bikses. Viss bija tie?i atkarigs no audzina?anas un gimenes konservativisma. Terps bija parak netirs, tacu princese domaja, kapec tas vel nav nonacis pils drebnieku rokas, uzskatot, ka terps atsevi?kas aprindas butu izraisijis istu sensaciju.

"Tev nevajag ta mirdzet acis." Man daudz vairak butu patiku?as bikses ar kreklu, tacu deres ari ?i kombinacija. Starp citu, tas tika ieviests tikai ?ogad. Keminas kundze, pati parliecinajusies, kada bus forma, veltigi meginaja nozagt dizainu, bet beigas atri vien radija savu. Vinai izdevas iegut autortiesibas uz Vantablack krekliem ar nedaudz lidzigu apkakli un asinssarkaniem midi svarkiem un gandriz iesudzeja tiesa savu tevoci. Tiesa, nedaudz velak, kad rektorei nervi jau bija loti saspringti no eso?as situacijas, vina arkartigi dasni un oficiali atlavas izmantot savu dizainu ka lielu iznemumu dizenajam cilvekam, kur? sniedz tik nozimigu ieguldijumu musdienu sabiedriba. – draugs pazinoja princesei. “Tikai ?os svarkus valka tikai ipa?iem gadijumiem cie?i aizvertas durvis, katrs brivi staiga, ka vien velas, un ipa?i nerupejas par savu izskatu. "Vina atklaja lielas raganas noslepumu. Studenti un uzticigie paligi, iespejams, nezinaja pat pusi no visam karalienes mates aktivitatem, nemaz nerunajot par vinas mazmeitu.

Laiku lidz brokastim meitenes pavadija ar aptuveni lidzigam bezjedzigam sarunam. Jau iepriek? nolemu?as paskatities, ko vini baro tada elitara iestade, un meitenem noteikti vajadzeja nodibinat sazinu ar pukiem, vinas devas preti izsalku?ajai sabiedribai.

"Protams, es visu saprotu, bet ?eit ir tik gruti iziet." Es gribetu kaut ko interesantaku. Piemeram, man butu loti jautri ar elfiem.

"Vai puku jautriba jums nederes?" – princese sazvernieciski jautaja.

–Tu vel jauta? Ja jums ir vismaz iespeja tikt pie viniem, es sava dzive nevare?u spert pat zvirbula soli pari valsts robezai bez savas gimenes atlaujas, un vini, bez ?aubam, par to nebus priecigi. "Raganas skatiens uz bridi pazuda, bet vina turpinaja: "Vai jums jau ir plans?"

Protams, ta bija liela problema. Vecas macibas raganas noverteja iesaknoju?os lietu stavokli. Vinu rinda katrai sievietei bija jaizveido nakama mantiniece no piemerota kandidata. Un tad vai nu vina aizrausies ar meitas tevu, vai ari pec berna ar spejam piedzim?anas vina atradis savu milestibu, un vini dzivos laimigi. Tapec meitenes tika pasargatas no nejau?am pusaudzu simpatijam un izlaistas tikai dro?as vietas. Vini bija nekaitigi tikai tapec, ka ar viniem netika sazinaties, jo bija nopietnas bailes piesaistit problemas no vinas radiniekiem, un vini noteikti apsteidza aizrau?anas mekletajus. Pec paris epizodem visi saprata, ka labak ir palikt labas attiecibas ar raganam un izveleties citu celu.

– ?obrid pili ir mazliet trok?nains. Arisa ir pavisam cita lieta. Tomer bralis negaiditi naca klaja ar lielisku ideju. "Pamanot skaidru apzinu un nekaunigo smaidu savas zalajas acis, Irisa turpinaja: "Ja, veseli divi celvezi." Nav slikti, vai ne? Domaju, ka puki te ilgi nepaliks. Man nav ne jausmas, kapec vini pek?ni paradijas, vienigais iemesls, kas vinus varetu intereset, ir nokluvis demonu rokas un negrasas atgriezties. Viss, kas mums jadara, ir but viniem tuvak un nepalaist garam mirkli.

Mirela bija parliecinata, ka labpratigi vinu nekur nelaidis un jebkura gadijuma vinai naksies slepus begt, tacu princese mierinaja, ka problemu gadijuma ar karalieni izdosies vienoties. Irisa ari parmeta savai draudzenei vakardienas atteik?anos dejot ar puki.

– Ka es zinaju, ka mums vajag vinus apmanit? Kopuma pienemsim, ka es devu priek?roku citai strategijai. – Mirela teica, atraisidama ardurvis, kur vina saskaras ar vinu sarunas objektiem.

– Meitenes! Mani pat nevajag apburt, es jau esmu pilniba iemilejusies pie ?is neparspejamas raganas kajam. Pateicoties ?im terpam, es piekritu appreceties tie?i tagad. Kur ir tavs tuvakais templis? – vin? jautaja Irisai, kamer apmulsusi Mirela, pla?i atvertam acim, sagremoja sanemto informaciju.

"Sparnotie berni mani neinterese, tapat ka vinu iespejamais tevs." – meitene naca pie prata.

Vinai atri tika piedavats variants, ka ar tik neticamu sievieti pukis neiebilstu uz vairakam mazam raganam, atkal radot apjukumu vina milestibas objekta.

– Tas prasis ilgu laiku, iesim, preteja gadijuma mes kavesimies. – Serams uzrunaja princesi. – Nav jatere laiks uz mani, man ir cilveks, kur? atbild manam jutam.

– Novelu jums laimi. – meitene nomurminaja, nezinadama, kur iet no kauna.

– Nomierinies. Man nav ne jausmas, kadi ir jusu iemesli un vai jus runajat par mums vai ne, bet tam nav nekadas nozimes. Un ?is iemilejies idiots ir tikai apmierinats ar ?adu lietu sakarto?anu. Lai izlidzinatu jusu iek?ejas sajutas, mes varam vienkar?i klut par draugiem.

"Es negaidiju vairak." – Irisa atzinas.

Ta bija patiesiba. Irisai nebija bagatigas pieredzes preteja dzimuma apbur?ana, un tas nebija vajadzigs, jo vini pastavigi lidinajas ap vinu, cerot piesaistit princeses uzmanibu. Vinai nebija nepatiesas ceribas par pek?nu, neparastu milestibu. Turpretim karaliene vareja viegli lepoties ar graciju un varenibu. Tie?i no ?is bija verts nemt piemeru un iet privatstundas, lai noslipetu vinas neveiklibu. Damas apbrinoja un, iespejams, ari juta skaudibu, Desmonds bija nikns par virie?u uzmanibu. Klusi, jo negribeja pievilt sievu. Paris ipa?i bezceremoniali un parspileti pat atputas cietuma. Ne uz ilgu laiku, bet ar to pietika, lai nomierinatu karaliskas majestates nemierus.

Pie garo gaitenu sienam karajas tadu cilveku portreti, kuri devu?i kadu ieguldijumu sabiedriba, retak sastapas ar cita veida slavenu makslinieku gleznam. Dro?i vien nebija pietiekami daudz labvelu, lai aizpilditu visas sienas, vai ari skolotaji bija norupeju?ies par skolenu garigo veselibu? Kad dazi cilveki skatas uz jums no visam pusem, attelojot ipa?i koncentretu sejas izteiksmi, lai kur jus stavetu, jus viegli varat uztvert kada skatienu uz jums, un lietas pamazam saks jums ?kist. Tas ir viss! Tava sirds pukst, asinsspiediens paaugstinas, redze klust tum?a, tikai ir laiks pienemt kermenus. Protams, tas ir parspilets, tacu Irisa nolema, ka nevelas palikt ar viniem viena. Tu nekad nezini.

Lakoniska, gai?a un pla?a telpa, kas piepildita ar pusdienu galdiem un kresliem, ar serve?anas leti un neko papildus. Vini pat saudzeja ziedu pirmkursniekiem.

– Elisa izradijas zeligaka neka sakotneji izskatijas, man likas, ka vin? te var tikai rapot. – Serams sacija, izveloties kaut ko edamu, taja pa?a laika piedavajot un pasniedzot kaut ko Irisai.

"Ja tas nebutu ediena, vin? nebutu rapojis." – Mirela sacija, dzirdejusi dalu no musu sarunas. Atbildot uz to, pukis priecigi saka stastit raganai par vinu lidzibu.

– Vai tev ari vajag est, lai dzivotu? – meitene tum?i jautaja apmulsu?ajam Darenam.

– Dod vinai nedaudz laika, vina jutisies labak pec brokastim.

"Un vina ir laipnaka, kad negul pietiekami daudz, jo vinas smadzenes ir ka zeleja." Un kaut kas tads ar vinu nav noticis ilgu laiku. Diemzel apburtais loks ir nosledzies. Punkts. – ragana atbildeja, saraucot pieri.

Irisa tikko dzirdami pastuma Seramu uz talako galdu, sakot, ka tas prasis ilgu laiku. Pasminejis un novelejis veiksmi vai nu bralim, vai milotajai, vin? metas vinai pakal.

Tur bija divi cilveki. Pui?i, periodiski zavadamies, gurdeni ?kiroja edienu, notverot Irisas skatienu, viens no viniem isi pamaja ar galvu, bet otrs vinam pievienojas.

– Iesim vinus apskatit?

– Man nav nekas preti. – meitene atbildeja, mainot virzienu.

– Apsedies. Es esmu Zars. ?i ir Elsu. – puisis pamaja ar galvu uz kaiminu kresliem.

– Tu vari vienkar?i El. – ierosinaja bralis.

It ka vini butu sadaliti divas dalas, bet vini pilniba aizmirsa padarit acis vienadas. Abas ir sarkanas, bet, kamer Zara acis bija dzintara krasa ar siltu oranzu nokrasu, El acis bija spilgti rudzupuku zilas.

– Darens. ?i ir Liza, Serams un Alise. – pukis mus iepazistinaja, nostumdams Irisas kreslu un apsedies vinai blakus. Jaunizveidotais paris, kas vinus panaca, tikai nupat bija paguvis pasveicinaties, kad koridora atskaneja dardona. Spriezot pec atbalsim, kas gaja pa gaiteniem, cilveki vel bija talu.

Princese nezinaja par Mirelu, tacu vina labpratak butu panemusi pukus aiz rokas un virzijusies uz robezu ar vinu valsti, ticot, ka ?is pastaigas laika vini sapratis, ko no viniem velas. Meitene patie?am nevelejas pieverst uzmanibu jauniem aristokratiem un aristokratiem. Ikviens vareja viegli nojaust, ka attieksme pret viniem sakotneji nebutu bijusi ta rozainaka, tacu tas noslika vinu diezgan cie?as sazinas mirdzuma ar daudzsolo?iem un turigiem arzemniekiem. Vina isti nevelejas tikt gala ar problemam, ko var radit greizsirdigas meitenes, tacu vina loti velejas ari pukus. Turklat vina nedomaja, ka jaunizveidotais milakais butu tik atri atdzisis pret Miru. Vina noteikti to nepiedotu, lai gan vina tagad grozija seju, bet iek?a, visticamak, vinai jau bija daudz fantaziju.

"Es negribetu to jautat, bet mes varetu izmantot jusu palidzibu." Mes cinisimies ar visiem, kas velas apvienoties ar musu gimeni, bet meitenu viltibai nav robezu. Darens noputas.

– Ak, tu padevies viniem, ari man, tika atrasts cilts pukis! Mirela nobolija acis.

–Kas tu esi? Mes tikko tur nokluvam apmeram pirms divam stundam. Mes vel nezinam nevienu vietejo slavenibu. – Zars jautaja.

Apgaismoju?i, ka meitenes ir talu kenina radinieces, bet Serama un Darens ir puki, vini parsteigti paskatijas viens uz otru.

– Bet mes negribejam to darit. Acimredzot ne velti mana vecmamina visu bernibu atkartoja, ka mums nav paveicies. – El sudzejas.

"Tu esi nonacis nepatik?anas…" Mirelu partrauca cilveki, kas tuvojas.

"Es iesaku doties prom, cik atri vien iespejams." ?ie skati pamazam sak krist uz nerviem. – Darens paraustija plecus pec tam, kad visa knada bija rimusies un cilveki saka aktivi intereseties ne tikai par partiku.

– Pui?i, iznaksiet ar mums vai paliksiet ?eit? "Zeni acimredzami negribeja ?eit palikt." Ta bija pareiza doma, kas balstijas uz to, ka jus netiksit talu, ja pratina?anas laika tiksiet saplests gabalos.

Ja pui?i uzvedas atturigi, tad daila skolenu puse nenoversa skatienu no sava galda, necen?oties pietuvoties, bet gan uzmanigi tverot un fiksejot visu, kas notiek aiz ta. Protams, ne visi, bet skatienu bija daudz. Tas viss man krita uz nerviem, bet tas bija nedaudz berni?kigi, vini tos galu gala nepabeigs.

Atkapjoties kopa ar visu papla?inato kompaniju, princese pamanija, ka apkart ir mainijies brokastu e?anas atrums.

“Butu labak, ja vini tik loti steigtos svinigajas pienem?anas. Pievelciet korseti lidz kaklam, pec tam apsedieties un pacietigi gaidiet, lidz udens piles pa baribas vadu. – meitene bija sa?utusi.

– Kads klausijas, kur mums jaiet? – Mirela jautaja. – Kaut gan ko es jautaju? Pamatojoties uz to, ka ?eit ir sapulceju?ies tie, kuriem patik paradities velak par visiem parejiem, paliku?i tikai puku brali. – vina attrauca. "Neskatieties uz mani ta, es uztraucos par masas prombutni, un visas manas domas bija tikai par vinas labklajibu."

– Es domaju, ka varu jums palidzet ar ?o jautajumu. “Viniem aiz muguras atskaneja virie?a balss. "Es esmu iecelts jusu grupa un uzraudzi?u jus, lidz jus tiksit norikots."

Parraugs bija gar?, cirtainiem matiem un brunam acim. Patie?am, Irisa ir pazistama. Pat ja ne personigi, neaugliga zeme ir pilna ar baumam. Apmeram pirms trim gadiem pili izplatijas zinas, ka kada meitene tie?i kada makslas vakara tika kompromiteta un palika stavokli. Pec berna piedzim?anas ar tadiem pa?iem cirtainiem matiem ka vina tevs, kur?, starp citu, pilniba noliedza jebkadas tieksmes pret jauno damu un zvereja, ka pat nepazist vinas suni, radiem nacas ar atklatu pienemt savu saderinato delu. rokas, kas bija par labu sanu ligavam Tapec mums joprojam ir rupigi japardoma, kur? kuru kompromiteja taja vakara.




5. nodala


Bernu asaras plust no iek?puses

"Sikak par visu pastasti?u, kad visi pulcesies biroja, tapec iesaku uzgaidit tur, un pazino?u visiem parejiem, kam tik iz?kiriga bridi ir paradums uztraukties par sev tuviem cilvekiem." Prieca?os, ja Jus laipni palidzetu musu viesiem adapteties akademija.

Negaidot nekadu skaidru reakciju, vin? atri devas talak, atstajot tikko kaltajiem skoleniem pa?iem izdomat, pa kuram kapnem janokapj, lai noklutu istaja vieta. Mirela un Irisa vienojas par palidzibu citiem un drumi saskatijas. Vai meitenem pa?am nebija vajadzigs kads, kas integretos vieteja sabiedriba? Akademija vini pa?i bija nelugti viesi, un princese uznem?anas dokumentos nevareja atcereties punktu par cela staba vietu jaunpienacejiem no citam valstim.

"Pat kurators velas, lai tu butu man tuvak, ragana." – Darens sapnaini ievilka.

Puka vardi lika Mirelam neapmierinati paskatities vina virziena un novelet, lai ?i macibu iestade sagrautu, tomer ?is lasts nekada gadijuma nebutu piepildijies, un velak meitene pati vairs neatceresies savus veltigos velejumus izdzest akademiju no skolas kartes. valsts.

– Vini satiekas? – Zars klusi jautaja, tuvojoties man un Seram, kad mes devamies leja pa kapnem.

– Vai ari vini vel nav vienoju?ies par savstarpeju saistibu kopumu? – El jautaja.

"?obrid tas vairak atgadina otro iespeju." – Serams iesmejas, atverot masivas durvis un izlaizot mani pa tam. "Es iesaku mums staties viena rinda, jo mums paveicas pek?ni atrast labu kompaniju." Pie mums noteikti nebus garlaicigi, es jums to apsolu. – Vin? pagriezas pret braliem.

– Vai tas nozime, ka jautajums jau ir atrisinats un mums nav balsstiesibu? – Mira bija sa?utusi.

Princis paskatijas uz vinu un paraustija plecus, tadejadi dodot vinai tiesibas izveleties un it ka sakot, ka negrasas nevienu piespiest. Vinam nebija jalaujas raganas kaprizem, ar to bija jatiek gala bralim, vinam toreiz vajadzeja meginat ieklut princeses iek?eja loka, bet vina galva pukis jau bija izspelejis paris iznakumus un vinam bija vairaki dublieri. planiem.

"Man tas ir nedaudz skal?, bet tas ir diezgan labi." – Irisa sacija princim un paspeja klusi apklusinat savu draugu. "Un bez jums mes ?eit nevienu nepazistam."

Vai ari neviens vinus nezina, ?i ir tema pavisam citai sarunai. Kamer vini izvelejas sedvietas, Darens nesekmigi meginaja pierunat Miru, un mazais birojs pamazam piepildijas ar cilvekiem.

– Es esmu Dzulians Batizs. Sauc mani par kuratoru Batizu. Mes tiksimies nedaudz velak, un tagad es jums pastasti?u nedaudz par akademiju. – vin? teica, stavedams uz kapnes aiz tribines.

Ko vin? par akademiju varetu pastastit topo?ajiem aristokratiem, kuriem par ?o vietu jau bija ausis ?kindoju?as? Tipiska informacija no bukletiem un vestures gramatam? Tas tika atverts pirms daudziem gadiem ipa?i apdavinatiem cilvekiem valstiba. Tomer velak metropoles aristokratija sacelas, uzskatot, ka vinu berniem tiek atnemtas un ierobezotas vinu tiesibas. Dazadu publisku personu spiediena ietekme visus saka pienemt akademija, un tas noveda pie ta, ka nevienu vairs neintereseja studentu spejas un talanti.

Pamazam akademija saka sastavet no izrades, kas ilga vairakus gadus. Pat tas, ka fakultates atradas dazadas ekas un tas savienoja tikai ejas, mazajiem sirsnigu piedzivojumu mekletajiem ipa?i netrauceja atrast piemerotus laulato kandidatus. Ka jus varetu nojaust, ne visi ?eit ir absolveju?i. Dazi atrada jaunus turigus radiniekus ar labiem ciltsrakstiem un lieliskiem sakariem.

Tas viss saniknoja karali, kur? veica ?is vietas reorganizaciju, tacu, lai visu mainitu, vajadzeja atsijat jau akademija uznemtos, ka ari mainit visu macibu programmu un pasniedzeju sastavu, tai skaita. Desmonds to slepus planoja jau gadu, gatavojoties tuvakaja nakotne nokapt akademija ar jaunumiem. Nevareja kads par visu atrak uzzinat un sapulce ?o jautajumu izvirzit. Meginajumi mainit pamatus, kas bija izveidoju?ies vina priek?gajeju valdi?anas laika pec vina kap?anas troni, neizraisija labu reakciju, tacu virietis grasijas visas strukturas paklaut globalam reformam, nedomajot atstat saviem berniem valsti ar problemas, kas vinam nebija piemerotas. Tagad bija istais bridis tam, jo pa?i puki pirmo reizi izvirzija jautajumu par attiecibu uzlabo?anu starp valstim un personigo atbalstu Koltu klanam.

Pec kuratores teikta, sanacis, ka daudzpusejas attistibas un komandas saliedetibas labad nodarbibas apmekles dazadu fakulta?u magistri. Sakotneji kuratora Batiza vadiba tiks apmaciti pirma kursa studenti. Vinam ar testu un aptauju palidzibu bus janosaka katra skolena zina?anu limenis.

Turklat virietis ludza raganam pirms parcel?anas uz galveno fakultati sutit savus pazistamos uz majam vai ievietot atsevi?kas kastes Raganu fakultates magistra uzraudziba. Tas tika darits parejo studentu dro?ibas labad, bet acimredzot stipri sadusmoja raganas.

"Iesaku rupigi izlasit akademijas statutus, lai nenoklutu nepatikama situacija." – beidzot teica kurators, tadejadi pieliekot punktu atkla?anas runai.

"Cik skaisti teikts. Nepatikama situacija. Ja nu vienigi tetis mani lamatu tikai par viniem. Ak, sapni! – Princese domajot nepamanija, ka nodarbibas aizlidoja, un kuratore tobrid paspeja aiziet.

– Vai tu ?ovakar dosies ar mani pastaigaties? Darens Mirels ieteica.

– Labi. Pietiekami! ES ie?u! Beidzot liec mani miera. – vina neiztureja.

– Tagad pirmais randin? ir kabata, un tad jau pirms kazam varat plivinat sparnus. "Vin? sapnaini noputas un piemiedza vinai aci. Mirelle uzmeta vinam smagu skatienu un, panemusi savu draugu, kuram tik tikko bija laiks atvadities no pui?iem, izgaja no kabineta.

“Vin? jautaja piecas reizes, un es piekritu tikai vina neatlaidibas del. Vairak ne. – vina vinai apliecinaja.

Vakara, palikusi viena ar saviem pazistamajiem, Irisa nolema izklaideties. Cen?oties padarit dizainu pec iespejas realistiskaku, meitene izveidoja Fox un Cas ledus figuras. Vina velejas, lai katra detala izskatitos ista. Lai gan lielo figuru izgatavo?ana bija salidzino?i vienkar?a un daudz atraka, mazas bija daudz rupiga darba un prasija daudz laika, tapec nodarbiba vinai aizkavejas. Neskatoties uz visam grutibam, princese bija apnemibas pilna savu darbu pabeigt. Vina zinaja, ka rezultati bus pulu verti.

– Un kas? Vai mums vajadzetu ari doties uz zoodarzu? – Lapsa bija sa?utis, cen?oties nekusteties, lai nesabojatu saimnieces izskatu. – Nosalde ?o geniju. Ja esmu buri, es ceru redzet statuju, kas izgatavota ar jusu rokam. Es tevi vero?u un nolade?u. – pukains dzivnieks un ciksto?ais siksparnis bija sa?utu?i. – Mani mierina viena lieta – Kasa cie? vairak, vinai vel jaatrod kopiga valoda ar puki.

–Vai esi parliecinats, ka vini bus kopa? – Irisa vinam ?aubigi jautaja, atceroties ?o pari.

– Es varu deret uz visu, ko esmu ieguvis ?ai dienai. Mes tiksim uz vinu kazam atrak, neka jus domajat. Es ticu vinam. Vin? izpeldes pa indigo, vetraino upi un noklus ?is raganas bez dveseles sirdi. "Par saviem vardiem Lapsa gandriz dabuja ar nagiem pa ausi, bet veiksmigi no tas izvairijas, laizot draudzenes purnu.

"Es nezinu, ka vini grasijas kontrolet dzivnieku klatbutni raganas, bet, ja kaut kas notiek, paslepiet ari vinu." Jus nevarat atklat vai ievietot kaut kur nezinama vieta.

Blavs klauvejiens pie durvim lika Irisai saraustities. Tas kluva par liktenigu notikumu vinas radi?anai, un tas sadalijas mazos fragmentos. Klusi veidojot noguru?u seju, vina nolema noskaidrot, kur? uzdro?inajas paspilgtinat vinas nosacito vientulibu. Pirmais pienemums, ka tas varetu but Serams, tika nekavejoties noraidits, jo vin?, visticamak, neizlems ierasties ?ada laika.

– Es atnacu, lai precizetu vienu punktu. Vai drikstu ienakt? – vina dzirdeja, tiklidz atvera durvis. Meitene nekad nebija gaidijusi, ka musdienas pret potencialajiem sancen?iem izturas ar tadu cienu.

– Nac iek?a. “– princese atbildeja, samierinoties ar situaciju, un tikai tad pamanija, ka no pazistamajiem nav palicis nekadas pedas.

– Ardana. – meitene draudzigi iepazistinaja ar sevi. – Tulit ker?os pie lietas. Jus dro?i vien jau saprotat, kapec es atnacu. Vai jus apgalvojat, ka ir puki? – Vina jautaja, savilkdama krasotas lupas.

Parsteigta par vinas intensitati, Irisa parsteigta pamaja ar galvu. Vina noteikti nepretendeja uz puku rokam un sirdim, jo vinu vairak intereseja vinu dzimtene neka vinas gimenes stavoklis.

– Vai Darens Eirans skrien pec tavas masas? Cik tas ir nopietnas? – Ardana turpinaja vinu pratinat.

Princese nezinaja, cik nopietni bija puka nodomi, un maz ticams, ka kads cits, iznemot vinu pa?u, to varetu zinat. Vina bija parliecinata, ka, ja vin? uzlukos raganu ka pagaidu rotallietu, vin? ar to neiztiks. Nomurminajis, ka no ta, ka pukis uzvedas, viss ir diezgan nopietni, Ardana jautaja, vai Irisa zina, vai jaunakajam princim ir kads.

– Vin? ieminejas, ka kads vinam atbild un gaida majas. – princese atbildeja, paraustidama plecus.

– Cik skumji, ka viniem jau ir izdevies iegut pari. Paldies, ka neaizvedat mani prom, tiklidz es to redzeju. Ardana noteica, noteikti ?okejot Irisu.

– Un tas viss? – vina naca pie prata.

– Ko tu gaidiji? Ainas ar izrautiem matiem un kliedzieniem: “Atdod!”? – meitene pasmaidija.

Pec Irisa domam, tas ta patie?am varetu but. Vina jau vienreiz bija redzejusi lidzigu ainu. Damas ?kira viss pulis, un svetlaimigais un noraizejies virietis staveja mala, lidz vinu parnema sievie?u dusmas. Vin? toreiz loti cieta.

– Mes esam civilizeti cilveki. Kapec bezjedzigi stridi? Acimredzot jus maz interesejaties par dazadam rasem. Pukus nevar savaldzinat vai atgrust. Tas ir neiespejami un absoluti bezjedzigi. Mans attalais radinieks apprecejas ar puki, tapec es kaut ko dzirdeju no vinas. Kar? var sakties par elfu, ja Eijass neizbegs pirmais. Vin? ir sapigi kautrigs. – Ardana viltigi pasmineja. – Atcerejos! Esam vienoju?ies ar virtuves darbiniekiem, lai jums nebutu jauztraucas par savu pazistamo pabaro?anu, ja nepiecie?ams. Tas bija jauki ar jums iepazities. Uz drizu tik?anos, Lisa Stoks.

– ES ari. – Irisa leni atbildeja, uz ko Ardana pavir?i pasmaidija un pameta vinu. Pec kolektivas parliecina?anas Mirela nolema vinai pastastit, kas taja vakara notika. Vina precizeja, ka vispirms vini devas uz restoranu.

"Es izmisigi nevelos nekur iet ar vinu. Vin? ir parak uzstajigs un… jauks. Ja es nevare?u sev palidzet un man vin? parak patik, tad galu gala es bu?u vienigais zaudetajs. Man vienmer teica, ka jebkura situacija man japaliek raganai. Vai es varu kadam pievilt? Vai man ir jabut labai meitai visas gimenes labklajibai?

– Ko jus domajat par? “Darena balss vinu izvilka no sapigajam domam. "Atlicis tikai nedaudz pastaigaties, un mes jau busim klat." Jautaju pui?iem, vini teica, ka ediens tur ir gar?igs.

– Vai prasijat padomu, kur doties? “Meitene nesaprata, kapec vin? cen?as vinai izpatikt.

– Es negribeju jus pievilt un nolemu iepriek? noskaidrot labu iestazu atra?anas vietu. Es gribeju ?o vakaru padarit nevainojamu.

– Jus paveicat labu darbu. – ragana vinu slaveja.

– Noteikti. Es loti uztraucos, vai jums viss patiks. – puisis teica. "?i ir pirma reize, kad kaut ko tadu piedzivoju." Tas bija arkartigi aizraujo?i, bet taja pa?a laika priecigi par domu, ka es pavadi?u vakaru kopa ar jums. Tomer baidijos, ka visu saboja?u.

Pec vina atklasmem raganas krutis iesedas patikams savilnojums un tada siltuma vilnis, ka vina uz bridi nobijas no savam jutam. Vinai nepatika ?is jutas, tas pat sapinaja. Lai gan vecaki pret Irisu izturejas labi, vinai pietruka miloto uzmanibas un piekri?anas. Berniba Mirelle dazreiz pat domaja par to, cik lieliski butu but vinu meitai.

Ko darit, ja vinas gimene uzzina par vinu romanu? Vai Mirelle tie?i taja bridi tiks ieslodzita un spiesta paklauties gimenes gribai? Ko vinai darit, ja vina attieksme pret vinu liek vinai justies arvien nozelojamak?

Vakarinas Mira centas likt mala visas bailes un vienkar?i labi pavadit laiku. Darens vinai loti labi palidzeja. Vina joki nevilus lika vinai pasmaidit, un vina vina sabiedriba jutas tik ?ausmigi erti, ka negaiditi nolema uzaicinat vinu pastaigaties pa parku. Pec vinas vardiem vina acis paradijas prieka dzirksti, un vin? laimigi piekrita.

– Radi celu, mana saule. – Vin? majestatiski teica, parliecino?i panemot Mirelu aiz rokas.

– Kapec saule? – vina jautaja, nepadodoties vina komplimentiem.

– Apzilbino?a, vieniga, kas var sadedzinat. – vin? jokoja un iesmejas.

Viena no savam beg?anas reizem no gimenes dzivesvietam vina atrada ?o vietu un atlavas uz isu bridi iegrimt majiga miera un vientulibas atmosfera, ko vina nevareja atlauties gimenes loka, tapec ?is parks vinai bija pazistams.

Gludas takas, ko skaisti ierameja puku krumi, gaja dzili caur kokiem. Likas, ka tu vari staigat bezgaligi un nekad neatrast vajadzigo celu. Likas, ka tu butu viens pats ar sevi, un nekas nevaretu traucet ?o laika mirkli, kas tev bija dots.

Vini jutas tik erti klusuma, kas starp viniem radas. Vini vienkar?i gaja, nedomajot, kur tie?i. Vini saskaras ar vairakam mazam struklakam, apkart lidinajas gribas, un taja bridi ?kita, ka pasauli piepildija ?is miers.

"Es saprotu, ka jums var but bailes un ?aubas, bet es ceru, ka man ir neliela uztice?anas vieta." Es apsolu darit visu iespejamo, lai jus varetu man uzticeties, tapec padomajiet par mani. Kad es tevi redzeju, ka tu smaidiji un smejies, ka es nosliku tavas acis un nevareju attureties. Es sapratu, ka pat tad, ja tu nebutu tas pats, ko veidotaji man solija, es nozelotu, ka man tevis pietruka. Es esmu nopietns un gaidi?u tik ilgi, cik nepiecie?ams, bet, ludzu, neatgrud mani. Es loti baidos tevi pazaudet.

– Kapec tu nolemi, ka es esmu ta? Ko darit, ja jus vienkar?i kludaties? "Vina paskatijas uz vinu ar satriektu skatienu. Tie bija parak mili vardi tadai raganai ka vina.

– ES nespeleju. Nekad sava dzive neko tadu neesmu piedzivojusi un nesaprotu, ka man uzvesties, lai tu mani nebaiditu un neienistu. – vin? izplapajas.

– Esi tu pats. Manuprat, tas ir… jauki. – ragana atzinas.

Darena seja iedegas maigs, silts smaids. Vin? atpleta rokas, gaidot atbildi, uzskatot, ka Miras sirds ir vismaz nedaudz izkususi.

– Ne visu uzreiz, sparnotais. – meitene bija teloti sa?utusi.

– LABI. Atstasim ?o uz velaku laiku. Mes pat vel neesam atgriezu?ies, un es jau domaju, kur jus aizvest nakamreiz. Mes devamies uz restoranu tikai tapec, ka nezinaju, kas tev gar?o. Tapec nekavejoties pastastiet man, kas jus interese. Darens partrauca vinas domas. – Protams, iznemot mani. Vin? piebilda, vina acis mirdzeja, kad vina skatijas uz vinu.

– Silts vej?. – Mira pat nedomajot teica.

– Dievs, cik tu esi mil?! – vin? teica un apskava raganu pie sevis, nespedams izturet savas jutas.

Kamer Mirels meginaja aptvert tikko notiku?o, vin? nosedinaja vinu uz solina, joprojam turedams vinas roku. Kadu iemeslu del raganas sirds saka pukstet nikna atruma. Vinas tela veidota siena jau pa?a sakuma saplaisaja, un tagad ta ir pilniba sadragata. Un tas viss bija vina vaina. Ka viens pukis var iznicinat to, ko vina ir uzbuvejusi kop? dzim?anas?

– Tatad tas ir vej?. – Darens domigi ievilka. – Vai tu negribi lidot?

– Vai jus domajat, ka es nekad neesmu lidojis? Es negribu tevi apbedinat, bet es esmu ragana. Slotu es jau iegadajos, kad man bija septini gadi. – meitene atcirta.

– Tas nav viens un tas pats. Jums tas patiks, es apsolu. – vin? parliecinaja, redzot vinas skepsi.

Nedaudz sa?aurinajusi acis, Mirela piekrita, tacu vina bija zinkariga, ka vin? to izdaris. Darens ludza vinu uzgaidit mirkli un aplika savu jaku ap vinas vidukli, pirms pek?ni panema vinu rokas un uzlidoja debesis tik atri, ka vinai nacas cie?i satvert vinu, ne par ko vairak nerupejoties.

"Es pat neredzeju tavus sparnus." Jus varejat mani bridinat! – ragana bija sa?utusi, kamer vin? pasmejas par vinas meginajumiem cie?ak piekerties vinam. Pukis tikai noslepumaini pasmaidija un lidoja augstak, solot nakamreiz visu paradit.

Ragana vinam neteica, ka nakama reize varetu nebut, jo vinai patika ?adi lidot. Slota nebija ertakais parvieto?anas veids, lai gan ta bija pilnigi dro?a, tacu ilgi lidot ar to nevareja. Mirelle nevareja pateikt, kas bija ertak vai dro?ak Darena rokas, tacu ?i lidojuma butiba bija pavisam cita. Meitene saprata, ka sen nav lidojusi un bija aizmirsusi, cik skaisti ir nakti.

– Skaists. – vina cuksteja.

"Ja, tas ir skaisti…" puisis cuksteja, lai gan nekas apkart vinu neintereseja.

Irisa cereja dzirdet romantikas vai vismaz komedijas pilnu stastu, tacu diemzel vinas ceribas nepiepildijas.

– Pec tam mes mazliet pastaigajamies, un te nu es esmu. – Mirela pek?ni pabeidza.

“Cik genials stastnieks! Vina bija prom uz cetram stundam, un vina man teica trispadsmit vardus, lai dotos gulet. – Irisa bija sa?utusi.

– Tava pasaka sastavetu no diviem teikumiem. – princese noputas. – Labi, ja tu saki, ka nebija ne apskavienu, ne skupstu, tas nozime, ka ta ari bija. Ejam gulet. “Piesarkusi Mirela Irisai bija kaut kas jauns un lidz ?im nepazistams. – Ar tevi viss skaidrs, jaunkundze!




6. nodala


Nekaitigi sapni ka iepazi?anas veids un mazas palaidnibas

"Dazi ?eit ieradas tikai tapec, lai iepriecinatu savus vecakus. Lai gan apmaciba ?eit ir diezgan augsta limeni, iesiksteju?o aizspriedumu del pec skolas beig?anas tevi uztver ka turiga vira mekletaju, un pirmo iespaidu vairs nevar labot. Savas zina?anas un prasmes bus japierada vel ilgi. Es gribeju iemacit sapnot, bet “izredzes satikt labu dzivesbiedru ir parak mazas, lai lautos ?adam mulkibam”. – vina atkartoja mates vardus. Irisa atcerejas Ardanas izradi un ?ausminajas par velmi aizenot savas ieverojamas prasmes.

– Ka likums, “labie viri” dodas uz netiklibas un izvirtibas majam. Tomer ?o vietu biezi vien viegli aizmirst. Mirela nobolija acis. "Bet biezak jus tur sastopaties ar izcilam un gudram damam."

– Kad tev bija laiks? Un vina par to pat neteica ne varda. Saukta ari par draudzeni. – princese bija sa?utusi.

Sa?utis, atbildot uz smiekligajam apsudzibam, Mirela bija gatava tie?i tagad doties unikala piedzivojuma un jautaja, vai Ardana ir gatava viniem pievienoties. Savadi, bet kurators Batizs veicinaja vinu cie?o iepazi?anos.

Nebija palicis daudz laika, lidz pirmkursnieki iepazistinaja ar jauniem priek?metiem un attiecigi iepazina jauno meistaru, tapec tika nolemts vinus sadalit nelielas grupas pa septiniem lidz astoniem cilvekiem un katram pie?kirt atsevi?ku temu. Skoleniem pa?iem bija jasadala pienakumi, jaatrod informacija un japrezente visiem parejiem atsevi?kas nodarbibas. Katrai temai tika atveleta atsevi?ka diena, tapec uzsta?anas laikam nebija nekadu ierobezojumu. Tam vajadzeja but vinu parbaudes uzdevumam.

– Iesaku saprasties ar visiem sava grupa un darba laika nelikt citiem neerti. ?aja laika jus esat brivs no nodarbibam. Ertibas labad katrai grupai atveleju atsevi?kas telpas, uz kuram bija noraditi dalibnieki uz durvim. ?odien jus varat apspriest visus jautajumus un iet katrs savu celu. Beigsim ?eit.

Beidzot pedejas divas nedelas, ko studenti pavadija bezceriga garlaiciba, tika at?kaidita ar ko jaunu. Neviens nesaprata, kapec ?is nodarbibas bija vajadzigas. Diez vai kads nebija majmacibas. Ja puki kaut nedaudz intereseja klausities vairakas virie?a macitas disciplinas, tad visi parejie jau traki aiz garlaicibas. Kurators Batizs neizjauca kompaniju, kas bija izveidojusies ap pukiem, bet tomer ieklava vel vienu dalibnieku.

Sezot pie apala galda, Irisa veroja, ka visi ienem vietas, un meginaja atcereties kadas baumas par Ardanas gimeni. Vinai nebija informacijas par izciliem vinas gimenes nopelniem. Tapat ka daudzas citas meitenes, Ardana ?kita parasta, tacu pec vinu personigas sarunas vinu un Mirelu vairs neuztvera ka ienaidniekus, tacu neviens vinam ari neuzspieda ka draugus. Visi mierigi sadzivoja. Pec princeses noverojumiem, Ardanai izdevas klut par autoritati citu acis, un vini nesteidzas atklati konfliktet. Interesanti, neparasti, pareizi…

– Kada ir musu tema? – El jautaja.

– Jaizvelas pasakums, kas atspogulo tradiciju vai kulturu aizgu?anu no citam tautam.

Ardana ieteica panemt kaut ko no puku un cilveku vestures, kam visi piekrita, un Zars ieteica pirmo, kas vinam ienaca prata – legendu par naves dieva masu, kura vinu gaza.

"Es varu jums pastastit, ko mes zinam par ?o bezprecedenta gadijumu." – Serams teica.

Naves dievs Arns bija neiedomajami cietsirdigs un varens. Pec tam, kad vina masa radija specigus un gudrus pukus, vin? uzzinaja, ka Sevada valda nevaldama skaudiba un nepatika. Arns nespeja samierinaties ar to, ka specigas butnes vinu nepieludz. Vin? nolema atbrivot uz tiem savas dievi?kas dusmas, tacu nespeja notureties pie sava speka. Debess debesis triceja, pasaule sa?kelas, un postijumi nonaca ne tikai pukus, bet ari visas radibas. Sevada raudaja tik izmisigi, ka vinas asaras pamanija pats Aruns, kur? iepriek? tas bija pametis. Tad vin? paradijas un nolema sniegt palidzigu roku naves dievietei, tacu vin? pazaudeja galvu no Sevadas un nezinaja, ka dzivot bez vinas. Arns apvainojas, ka vina vinu iemainija pret kadu citu. Tad vin? atstaja ?o pasauli, panemot lidzi savas dusmas. Aruns palika pie savas milotas, un vini joprojam ta dzivo, mus verojot.

– Puki sakotneji pieludza dievieti? – Irisa jautaja.

– Ja. No pa?a sakuma mums bija viena dieviete, bet pec tam, kad Sevada un Aruns mums atsutija Lielo puki, mes sakam pielugt abas. – Serams atbildeja. Pec rakna?anas vinas galva princese nolema, ka vin? domaja puka imperatoru.

Ardana nolema piedavat savas spejas, lai rosinatu sapnus, bet diemzel vina nevareja atveidot skanas efektu, tapec vinai bija vajadzigas istas balsis. Kamer visi par to domaja, Mirela paspeja izplapat, ka vina varis dziras, lai saglabatu speku. Viniem atlika tikai izveleties aktieru telus.

"Es jau zinu, kas bus skaista naves dieviete." – ragana deva majienu, uzmetot skatienu draudzenei.

– Eh, es gribeju but dzives dievs. Tas butu romantiski. Darens skumji noputas.

"Vel viens vards, un jus iepazisities ar pa?u navi." – ragana vinu drumi bridinaja.

"Labi, mana bezsirdiga dieviete." – Vin? teica, nolaizot skumjas acis pret gridu, lai gan vina svetlaimigais smaids runaja pats par sevi.

– Jaapkopo vairak informacijas un jasastada scenarijs, tacu visam vajadzetu iet labi. Vienkar?i sadalisim lomas. Mums vajag tris, vai ne? – El jautaja, bet Serams pamaja ar galvu.

– Sevada, Arns un Aruns. Kur? vel? – Mirels jautaja, izdzirdot atbildi, ka bez dieviem vajadzigs ari Lielais pukis. Visi domaja, ko tie?i vin? darija.

“Dievi nevareja mus tie?i ietekmet un vareja tikai noverot un kontrolet apkart notieko?o. Ar to nepietika, lai atjaunotu patiesu mieru. Tapec Lielais pukis kluva par starpnieku starp cilvekiem un dieviem. Mes zinam tikai to, parejais ir noslepuma tits, un daudzi veletos no pirmavotiem uzzinat, kas isti notika, bet diemzel tas nav iespejams.

Ta sakas vinu neaizmirstamie meginajumi. Zar kluva par naves dievu, Elsu kluva par Arunu. Serams sanema Liela puka godu. Kur? varetu par to ?aubities?

– Meginiet iejusties ritma. Es nevaru visam izsekot un joprojam pielagoties jums. Man jakontrole visi parejie procesi. Tapec, ludzu, meginiet ierasties laika. – Ardana bija nedaudz nokaitinata, visi jau bija noguru?i no neskaitamajiem meginajumiem visu padarit perfektu, ka katrs sava galva iedomajies.

Diemzel meginajumu laika nemitigi radas kadas problemas, un, ja sakuma bija kluda viena vieta, un vini to izlaboja, tad radas cita, pavisam cita vieta, kas iepriek? ?kita nevainojama. Ta rezultata Mirela un Ardana viens pec otra saka zaudet pacietibu, un ragana sedeja, smagi nopu?oties un klusi skatijas ara pa logu. Vina aktivi sacereja lastus.

Biroja plosijas maksliga tumsa, un tikai magija to izkliedeja, izgaismojot improvizeto skatuvi. Visi ar apbrinu veroja risinamo dramu. Balsis lieliski sapluda, un Ardanas burviba bija lieliska. Parejie bija atbildigi par publikas taustes sajutam. Meginajumi nebija velti.

Luk, skaista Sevada smaidot vero savus sparnotos radijumus. Pec tam visi redz, ka Arns zaude kontroli un neapmierinatibu. Spriedze aug. Visas dzivas butnes vareja piedzivot raditaja speku. Ka vinu par savu ricibu parnem rugtums un kauns, bet vin? pie visa vaino masu. Aruns, kur? reage uz Sevadas izmisuma asaram, brala izraidi?anu un vinu kopigo radi?anu – Lielo puki, kur? nolaizas uz zemes un klust par savienojo?o saiti.

Sekoja perkona aplausi, un vini jutas lepni un beidzot vareja izelpot – vinu cie?anas oficiali bija beigu?as. Batizs pat atrada spekus visus uzslavet un teica, ka skoleni paveica labu darbu.

"Jusu miksturas patie?am dara brinumus." Paldies. – Ardana pateicas raganai.

– Meitenes, varbut varam kaut kur pasedet un svinigi nosvinet savu pirmo uzvaru? – Irisa ierosinaja.

– Kapec jusu planos nav ieklauti zeni? Darens sudzejas.

– Meitenes, plani mainas. Iesim meklet pui?us ?im vakaram. – Mirels iejaucas.

– ES jokoju. Protams, jus velaties but viens. Mes netraucesim un nesabojasim jusu meitenu tik?anas. Sarikosim savu vakaru, vai ne? – Vin? skabi uzsmaidija savam bralim Elam un Zaram, stavot mazliet mala.

– Nedaudz velak dosimies meklejumos, tagad tie ies pec slikta scenarija. Ejam. Mirelle cuksteja meitenem, uztverot Darena neapmierinato skatienu, kuru vina tomer pilniba ignoreja.

Galdini cetriem, jauks interjers, atverta koka terase otraja stava – konditoreja bija majiga un svaiga. Ardana ieteica doties ?eit, un meitenes neatrada iemeslu atteikties. ?i iestade, kas atverta pavisam nesen, jau ir kluvusi slavena daudzu cilveku vidu. Deserti ?eit bija katrai gaumei un, pats galvenais, par pienemamu cenu un, visticamak, bija paredzeti vidus?kirai, nevis vietejas aristokratijas virsotnem. Ilgtermina tas, iespejams, varetu atbalstit jaunu uznemejdarbibu. Salidzino?i grutak ir iepriecinat izveligo eliti, kas viegli pariet uz kaut ko jaunu, neka cilvekiem, kuri piekeras noteiktiem sikumiem, piemeram, pieklajigs un smaidigs viesmilis, skaista vide, erta atra?anas vieta, desertu gar?a dazkart nespeleja. galveno lomu, bet ?eit vin? bija pari visam uzslavam.

Edienkarte bija daudz dazadu vienumu, kas lika meitenu acim aizrauties. Sakuma vini nolema izveleties smalkas putu kukas ar dazadiem pildijumiem, kas parklatas ar veluru un dekoretas ar svaigam ogam, rivetu balto ?okoladi un iglis lapam. Apbrinojamo biskvita gar?u spilgti papildinaja ogu skabums. Taja pa?a laika meitenes izbaudija sarunu un dzera parakstu vasaras teju.

– Meitenes izradija savus milulus, vinas bija tik milas. Es ari gribu pukainu. – Ardana sudzejas.

“Ar viniem ir daudz ne tikai priecigu brizu. Jums bus jatiek gala ar vina navi, un, ja vin? pek?ni saslims, vin? nevares pateikt, kas tie?i ar vinu notiek, un jus lenam traksi no raizem. Tos nav iespejams salidzinat ar berniem. Ar ?iem “pukainiem” ir daudz grutak.

"Vai jus domajat, ka ir vieglak tikt gala ar bernu?" – Ardana brinijas.

– Tatad jus neesat meginajis sajaukt ar jaundzimu?o kakenu. – Mirela vinu nosodija. – Viss ir aptuveni vienads, tikai isaka muza del atrak. Pazistamie dzivo tik ilgi, cik vinu saimnieks, bet tas diemzel neattiecas uz parastajiem dzivniekiem.

– Tas viss, pietiek! Jus tikai dodat vinai iemeslu nevajadzigam raizem un raizem. Cilveki netic, kamer tas ar viniem nenotiek. ?i ir aksioma. – Irisa teica, uz ko Mirelle tikai nobolija acis, izmeginot kadu gabalinu no jaunas kukas.

Ardana nolema mainit temu, jautajot, vai meitenes doma, ka nevares satikt vecakos skolenus, pirms tie tiks sakartoti. Mirelle paraustija plecus un aicinaja vinu doties pie viniem, ja vina to tik loti velas. Ragana nemaz nesaskatija problemu. Irisa nevareja iedomaties, ka vinas draugs varetu ko tadu piedavat kadam citam, nevis vinai. Sirdi meginaja iekost neliela greizsirdiba, tacu vairak prieceja labas parmainas milota dzive. Ardana ?oketa pamaja ar rokam, baidoties, ka vini varetu tikt piekerti un pastastitu saviem vecakiem, tapec vina meginaja mainit temu un jautaja, kapec vini iestajas akademija.

"Tevs mums deva ?o iespeju." "Irisa pat nemeloja, jo karalis patie?am atlava vinai to darit."

– Bet vini mani piespieda. Es gribeju iet pavisam citu celu un atrast labu sapnu meistaru, bet mamma pat neklausijas. Vina teica, ka es tur neatradi?u piemerotu dzivesbiedru, bet man bija japilda savi pienakumi.

– Kartigi viri, ka likums, atrodami midzenos. – Mirelle sarkastiski sacija. – Bet tur ir ari apburo?as damas.

– Kad tev bija laiks? Ko tu tur vispar aizmirsi? Un ka ar mani? – princese apvainojas, kamer Ardana apalam acim paskatijas uz piedzivojumu mekletaju.

– Kapec visi ?ie jautajumi? Mes varam doties tur tagad. – vina parliecino?i sacija, pieceloties.




7. nodala


Cherry Marsala Elysium

Mira bija arkartigi neapmierinata, ka vinai bija daudz jamacas ar maske?anos saviem draugiem. Citadi Ardana kategoriski atteicas nekur doties. Par apgerbu nebija ko teikt. Atrast kaut ko piemerotu bija gruts uzdevums, un vinu vaditaja drebju skapis viniem bija parak liels.

Irisa un Ardana, gerbu?as ka pirma sastapta maniaka-izvirtula nepratigais sapnis, un Mirelle, sa?utusi no ilgas gatavo?anas, papeziem skali klik?kinot, gaja pa spilgti apgaismotu liku ielu, kas vinus neizbegami novedis lidz gala punktam. izvirtibas vai, jasaka, visadas nepatik?anas .

Liela trisstavu eka ?aja vieta izskatijas parak apgrutino?a. Viss spideja un mirgoja tik spilgti, ka tas apzilbinaja acis. ?ads dizains ar nebeidzamu gaismu klastu un akigam zimem vairak izskatijas pec iestades berniem.

"Mes ejam uz Vilinu," Mirela sacija, kad kada sieviete, kas, iespejams, staveja pie aizmugurejas ieejas, uzmeta vinam nievajo?u skatienu un aiz?kersoja meitenu celu.

– Vina nepienem. – vina runaja, turpinot smeket.

– Izlaid to. “Mireles seja kluva necaurredzama. Acimredzot vina negrasijas padoties.

Neliela spitiba dazkart parauga tada spitiba, ka pasaule, visticamak, sabruks, bet vina iztures savu poziciju lidz galam. Cik reizu tas viniem ir atspelejies…

– Sakopsi pats vai izsauks apsardzi? – sieviete aizkaitinati vaicaja, zaudejot pacietibu.

"Vilinas saimniece man teica, lai es vinu paraudaju." – virietis vinai pavestija, paradidamies ka no zila gaisa, un piemiedza meitenem.

Interjers piesatinataja Marsalas krasa, kas bija ietonets ar gai?u grafitu, dazadas vietas izvietoti lieli augi, spoguli un divani ipa?as viena vina tona ni?as radija pareizo iespaidu un lika justies erti. Pa ?iem gaiteniem vini netika ilgi vesti un tika atstati vieni pie smagam ozolkoka durvim.

“Dzirdot tik pazistamu balsi, man jau likas, ka esmu traks. Ko gan jaunais puke atkal tada vieta, bet, izradas, kludijos. – nomurminaja pie griota galda sedo?a grezna sieviete. Uzmetusi tiem skatienu, vina nolika papirus. – Sen neredzets, ragana. Vina atveda ari savas draudzenes, kadas jaukas sejinas. Sedieties, milie. Bet butu labak, ja tev butu tik jauki draugi, dargais. Tas ir mazliet skumji, ka jus joprojam esat viens. – Gleznaina maniere uzmetusi kir?u lupas, vina nogrima meitenu priek?a.

– Kapec tu nolemi, ka es ne ar vienu nesatiekos?

"Kadu sievas ?eit ierodas reti, un vini nenem lidzi savas draudzenes." Sakiet, meitenes, ka jus nonacat lidz ?adai dzivei? – Vilina serigi jautaja. -Vai tu vari dzert? Girs, mans milakais maraschino. Manas raganas draugi ir mani draugi.

?kita, ka meitene tikai gaidija noradijumus no saimnieces. Vina atri uzklaja galdu un pasniedza mazas glazes.

– Kadi ietekmigi viesi mums ?odien ir vienkar?i pasaka. – vina tsks, skatoties uz Irisu, kas lika vinai uztraukties.

"Jums nevajadzetu uzreiz izpaust visus sikumus." – Mirela mierigi atbildeja, malkodama dzerienu. Ardana bija parak sajusma par notieko?o un nepieversa tam uzmanibu.

– Parak nemakslots burvestiba. Manam meitenem ir ari kas zimigaks. – Vilina ar apmierinatu skatienu teica.

– Vai vini velas palikt inkognito? – Irisa jautaja, izmeginot dzerienu. Lai gan nekads efekts nebija gaidams, parsteidza maiga, smalka kir?u gar?a ar vieglu mandelu rugtumu un patikamu rugtumu.

Vilina pamaja, apstiprinot princeses pienemumu, un piebilda, ka daudziem identitates slep?ana ir prioritate. Citi uzskata, ka vini nevar ieintereset virie?us ar savu izskatu vai ir bezjedzigi pieticigi. Rezultata vini rada sev jaunu telu un raksturu, par kadu ir sapnoju?i visu muzu. Tacu ?adu sievie?u nav daudz, un daudzas macas novertet savu skaistumu un nepazust socialajas normas, jo klientu pietika visam.

– Kura recepte? – Mirela jautaja.

Tad sieviete meitenem pastastija stastu par savu iepazi?anos ar Miras kolegi. Ragana ar teiksmaino vardu Kemina radija miksturu pec pasutijuma, kad Vilina ar vinu sarunajas, vina dasnas dveseles lekme apsolija ?o dziru nevienam citam negatavot un izmantot recepti tikai pec Vilinas individualajiem pasutijumiem. Princese noversas, iek?eji sa?utusi par vecmaminas neparvaramo raksturu.

– Nu, saki, ko tu atnaci? Vai tie?am velaties izjust visu pieaugu?o dzives ?armu? Man ari ir puikas tadam gadijumam. Jums ar ieverojamu atlaidi. vina jautaja.

"Liels paldies par tik dasno piedavajumu, Vilinas kundze, bet mes esam ?eit tikai mirkla impulsa del, ne vairak." – princese atbildeja.

– Zel, ta butu laba davana maniem berniem.

"Tev ir tik augstas kvalitates iluzijas." “Ardanas balss jau bija loti piedzerusies, kas bija parsteidzo?i, jo neviens nepamanija, ka vina kaut ko butu panemusi rokas.

– Labi, ka pamanijat. Ir lietas, kuras nav verts redzet visiem, tapec tas jaslepj aiz piekariniem. Vai tu ari trenejies? Manas viltibas, ka likums, neviens neievero.

Mirela saka slavet savu klasesbiedru, vienlaikus stastot, cik prasmigi vina izmanto sapnu burvibu. Likas, ka vinai bija ienakusi prata ideja, un vina gribeja, lai visi parejie nonak pie tas pa?as idejas. Ardana atveras un stastija sievietei, ka sakotneji gribejusi macities pie kada meistara, tacu vinas plani tika trauceti un nacas tos aizmirst.

Vilina stastija, ka ?odien galvaspilseta palicis maz labu meistaru, kuri jau bija aiznemti ar citam lietam. Vini visi aizgaja, tiklidz Sapnu fakultate tika slegta. Fakultate bija parak maz gribetaju, un vadiba uzskatija par neizdevigu uzturet darbiniekus tapat vien. Ardana parsteigta paskatijas uz vinu un jautaja, ka vina to zinaja, jo neviens vinai par to nebija teicis.

– Gribot negribot jus intereses savu biju?o kolegu liktenis. – sieviete atbildeja.

Princese parsteigta paskatijas uz Vilinu, par ko sieviete sirsnigi pasmejas, nolemdama precizet, vai tie?am neizskatas pec skolotajas. Mirela gaidija ?os vardus no vinas, un vinas acis iemirdzejas nepacietiba.

"Varbut tad jus saksiet vinas apmacibu?" – ieteica ragana.

– PVO? Es? – sieviete bija parsteigta. "Ir pagaju?i divdesmit gadi, kop? es visu atstaju." Ta ir noteikta prasme. Manu delu jau var precet, kada maciba?

"Tu neiznicinasi vinas sapni, vai ne?" Vai ir verts ar vinu paris reizu treneties?

– Labi! – Vilina piekrita. – Jus varat paraudzinat raganu. – vina neapmierinati nomurminaja. "Ja vina ?eit ierodas tris reizes nedela un pek?ni nepadodas, kad saprot, kas vinu maca, es piekritu." “Pec ?iem vardiem Vilina nokluva sava topo?a audzekna rokas un kluva sa?utusi par izradi, tacu necentas vinu atstumt.

Meitenes priecajas runat ar sievieti, kura gadu gaita bija kluvusi tikai gudraka. Princese domaja, ka sava roza pasaule vina ir nepratigi uzskatijusi, ka, jo vecaks ir cilveks, jo vairak noderigu padomu vin? var dot. Diemzel laika gaita vinai nacas saprast, ka tas neattiecas uz lielako dalu sabiedribas, un vini dzivo, neapgustot dzives macibu, un ?adi unikali cilveki ir arkartigi reti.

– Ka izveleties viru un nekludities? – Ardana negaiditi mainija temu.

– Ka lai es zinu? Mans virs mani atrada pats. Tagad jums ir jaatrod viss, bet man ir jaizdoma, ka dabut prom ?o lipigo kaki. Es jau kadu desmitu gadu mocos, bet vin? joprojam neplano doties prom. Vin? saka, ka mil vinu. Es vinam saku, ka mana profesija nekvalificejas viram. Un vin? man saka, ka katram ir savi hobiji. Vinam mans bizness ir hobijs, vai varat iedomaties? Vin? pat neturas blakus maniem konkurentiem. – vina bija sa?utusi.

– Cik tu esi laimigs. – Irisa noelsas, dzirdot Vilinas tiradi.

– Ak, nesaki man, es nezinu, kur likt ?o laimi. – vina noteica, noradot, ka Ardana bija snaudusi, atspiedusies uz divana mikstas atzveltnes. "Es joprojam nodo?u jums zenus, baidos, ka tada stavokli jus netiksit talu vai ari varat palikt ?eit pa nakti." Starp citu, tavs tetis atnaca citu dienu. – teica sieviete.

Mirelle sastingusi, Mirela parlieku garlaikota toni apjautajas par vina stavokli. Vilina, vinu cie?i verojot, sacija, ka vin? izskatas vesels un nav nabadzigs, jo regulari apmekleja vinas iestadi. Ragana bija parsteigta par ?o atbildi un atcerejas, ka vinas mate grasijas vinu indet, ja vin? atkal nonaks ?ada vieta.

"Tas ir tas, ko es nezinu, tas ir tas, ko es nezinu." Vina nenaca pie mums, bet es dzirdeju, ka vina izraka sev jaunu vistu. – sieviete vinai teica.

– Viss ir ka agrak. – meitene skabi iesmejas, ielejot sevi vel vienu glazi.

Lieki piebilst, ka no ?adas situacijas maja cieta jaunakais gimenes loceklis? Appreceju?ies tikai statusa saglaba?anai, Miras vecaki atri atrada citus valaspriekus un maz uzmanibas pieversa savai augo?ajai meitai, kura savas fantazijas radija laimigu bernibu, kura visi vinu mileja. Vina patiesi ticeja, ka, ja vina klutu labaka un paklausigaka, viss noteikti mainitos, un vina tiks vairak mileta un noverteta, tacu, ka izradijas, dazreiz tuvinieku uzmaniba nesniedz gaidito laimi.

– Vilin, mans dveseles prieks! Ka tev iet? – atskaneja virie?a balss, kur? ienaca bez klauve?anas. Vin? paskatijas apkart, meklejot biroja ipa?nieku un ieraudzija gulo?u meiteni. – Kapec es iepriek? neesmu redzejis ?o dimantu? Kur tu to no manis paslepi? – vin? jautaja, skatidamies uz Ardanu.

– Es tev paradi?u… dimantu… Cik gadus tu esi vecaks par vinu? Divpadsmit?! – sieviete bija sa?utusi par vina vardiem.

– Tatad vini nav tavi stradnieki? Tad ?i ir pavisam cita saruna. – virietis uzmundrinaja.

Vin? jautaja Irisai, vai Ardanai ir milaka. Meitene ?oketa pakratija galvu, nesaprotot, kas notiek, tad vin? priecigi pasmaidija un piebilda:

– Tatad, iesim no talienes. Tikai nesaki vinai, ka es vinu jau esmu redzejis. Mes pakapeniski veidosim attiecibas. Un tur, iespejams, kaut kas saaugs.

– Ko darit, ja tas neaug kopa? – jautaja Vilina.

Virietis paraustija plecus un atbildeja, ka ?aja gadijuma tas vienkar?i nav liktenis. Lai gan vinam patika vinas izskats, svarigs bija ari vinas raksturs un iek?ejas vertibas. Un vin? pats sevi neuzskatija par idealu, lai vin? visiem patiktu.

Norucis par vina vardiem, Vilina jegpilni pamaja, apstiprinot vina vardus, un iepazistinaja virieti ar meitenem.

– Iepazistieties ar Kaoru – manu draugu, nez kapec joprojam tuvu. Es neiesaku ar vinu sazinaties. Ta ka vin? netaisas izrapties no musu valsts gandriz enas puses. – vina teica.

Kaora bija aizvainota par ?adu lietu stavokli un paskaidroja, ka vina lietas nav neka divaina, un, ja vina tuvakajos planos butu lauliba, vin? butu nedaudz sakopjis savu vidi.

– Kapec pie velna tu atnaci ?eit? Vai leja tevi negaida paris cilveku? – Vilina deva majienu.

– Vil, es jau atradu to, ko mekleju. Kop? ?is dienas es esmu tikai tavs draugs un nekas vairak. Ko tadu ?armu banda dara ?ada vieta?

– Es atnacu aprunaties ar kadu kra?nu damu. – ragana atbildeja.

Irisai ?kita, ka Vilinas vardi Mirela uzjundija nepatikamas atminas, preteja gadijuma vina nesaprata, kapec meitene arvien vairak cen?as aizmirst sevi. Princese baidijas, ka, ja lietas turpinasies ?adi, vini patie?am paliks ?aja vieta pa nakti.

– Piekritu. Ja vina nebutu precejusies, es jau sen karotu vinas brivibu, bet, ka redzat, man nebija laika.

"Mans virs vinu gandriz nogalinaja pec tik viduveja joka, un vin? joprojam turpina runat tadas mulkibas." Nezinams jokdaris.

– Bet ?eit tas nav vajadzigs! Es pat pazistu karali. Var teikt, ka musu tuvakais biedrs un sabiedrotais. – Kaora lielijas, un Irisai bija paris jautajumi tevam.

– Trakajos sapnos? – sieviete sarkastiski teica.

Vilina smejoties atmaskoja to dienu notikumus. Kaora nokluva karaliskas auditorijas un meginaja legalizet savu biznesu ta sakotneja forma, apgalvojot, ka tas radis abpuseju labumu katrai pusei. Pec tam vini vinam uzlika visdazadakos nodoklus un vairakas reizes meginaja vinu arestet, tacu vini nolema izmantot vina sakarus dazados valdibas jautajumos.

Saraucis uzacis, Kaora nobolija acis un, no?naukadama pudeles saturu, asi savilkas.

– Girocka, atnes man kaut ko gar?igu. “?kiet, ka virie?a vardi aizlidoja tuk?uma, un uz tiem nebija nekadas reakcijas.

“Gira…” Vilina noputas, samierinoties ar draudzenes patvalu, kurai padotais acumirkli nolika vinam priek?a pareizo dzerienu un atjaunoja uzkodas, un tad pilniga klusuma atkapas.

– Ka jus iepazinaties? – Irisa pec briza jautaja.

"Vin? man ludza izveidot romanu ar vinu." – teica Vilina. “Mes ar viru apprecejamies, kamer vel macijamies, tapec es vairs nebiju brivs, un es nebiju apmierinata ari ar jaunakiem pui?iem. Tapec vina interese par mani atri mazinajas, un vin? saka ?eit biezi nakt. Ta mes sazinamies vel ?odien. – sieviete dalijas, izvairoties no visiem nepatikamajiem pagaju?o gadu sturiem.

Pie durvim klauveja, jo stradnieki, piemeram, tapat ka Vilinas pazinas, nevareja neieverot pieklajibas normas, bez atlaujas iebrukot vinas kabineta.




Конец ознакомительного фрагмента.


Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70625806?lfrom=390579938) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.


Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes Edgars Auziņš
Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes

Edgars Auziņš

Тип: электронная книга

Жанр: Любовное фэнтези

Язык: на русском языке

Издательство: Автор

Дата публикации: 10.05.2024

Отзывы: Пока нет Добавить отзыв

О книге: Brīnišķīgi, kad ilgi gaidītais noslēpuma atklājums nokrīt tieši tev klēpī, lai gan Irisai bija jādodas uz akadēmiju kopā ar brāli, bet viņš viņu pameta pirmajā dienā un aizbrauca. Taču viņai "paveicās" sastapt pūķus, kuri kļuva par potenciālām durvīm viņai un viņas draudzenei uz viņu slēgto impēriju. Un varbūt tas viss nebija nejaušība? Un šī iespēja kādam maksāja daudz pārdomu, pāris sakostus nagus un ticību brīnumiem? Bet ko darīt, kad imperatora brāļadēls, ieraugot raganu, vicina pūķa asti, bet viņa tēvocis uzvedas dīvaini un novērš princeses uzmanību no viņas sākotnējā mērķa, kuras nervus jau sen pārbaudījusi viņas paziņa?

  • Добавить отзыв