Главная страница | Научная фантастика | Džungļi. Saglabājiet noslēpumu dzīvu

Dzungli. Saglabajiet noslepumu dzivu
Edgars Auzin?
Talaja nakotne cilveki ir apguvu?i tuvo kosmosu un iepazinu?ies ar daudzam galaktika dzivojo?am sapratigam butnem, lidzigam un at?kirigam no cilvekiem, kosmosa kari un citi mazi un lieli konflikti ir atstati aiz muguras, un beidzot, sadaliju?i sagrabto laupijumu, zemeslidie?i ir saku?i petit talas galaktikas.

Edgars Auzin?
Dzungli. Saglabajiet noslepumu dzivu

1. nodala
Planeta “O?mira”, kura dzivo rase, kas izskatas loti lidziga cilvekiem, bet neuzskata sevi par tadu. Bagata tirgotaja maja. Majas ipa?nieks ir Agzams.

Ar eksotiskiem ziediem apvita lapene sniedza patverumu no tveicigas vasaras saules. Silts vejin? puta pari diviem sarunas sakarsu?iem gados veciem virie?iem, kuri, dzerot karstu aromatisku teju, jautri plapaja. Vini atcerejas savu jaunibu un uzvaretas cinas, draugus, kuri palika dzivi un tagad mierigi dzivo uz dazadam galaktikas planetam un audzina savus mazbernus.
“Labi, ka tu atnaci pie manis, Arsenij,” majas saimnieks smaidot sacija un piepildija viesa kruzi ar aromatisku teju, es tevi neesmu redzejis 30 gadus, protams, ka tu esi mainijies, bet tavs kermenis. t uzpampusi no taukiem no mierigas dzives, tu joprojam esi tikpat stalts un stiprs, ka mana jauniba.
“Ta ka jauniba vairs nebus ka agrak, vecums dara savu, tapec skatos uz saviem deliem un saprotu, ka sen vairs neesmu bijis. Kermenis varbut nav piepildits ar taukiem, bet speks nav tas pats, saka sapet kauli, man biezi sakas apatija, dazreiz gribas atkapties un visu sadedzinat ar zilu liesmu. – Viesis atbildeja, – bet tad es paskati?os uz saviem deliem, vini ir izglitoti, specigi un daba ar savu inteligenci viniem nav kaitejusi, bet viniem nav pieredzes un ja nebutu mes veca gvarde, mes ir pielavu?i tik daudz kludu, ka lidz sirmam vecumam to nevaretu atrisinat.
– Varbut ir verts laut viniem kludities?
– Varbut tas ir ta verts, bet es nevelos, lai vini tas labo visu savu dzivi, manas jaunibas kludas man maksa parak dargi, es nevelos, lai tas atkartotu manu likteni, tapec cen?os vinus vadit pareizais cel?. – Arsenijs atbildeja.
–Jus joprojam neesat atradis vinai aizstajeju? – klusi jautaju. Sievietes vardu nevelejos minet – pamaniju, ka pec mana jautajuma vecajam biedram izbaleja acis: vina milota nomira kopa ar zinatniekiem, kad vinu mierigajai zinatniskajai kosmosa stacijai uzbruka pretinieki. Vini slepeni pielida pie mierigas stacijas un iz?ava no ierociem, nevienam glab?anas transportam neizdevas izlidot no stacijas.
– Vai ir iespejams atrast aizstajeju sievietei, kuru vin? mileja vairak par dzivi? Neiespejami. "Es apprecejos ar brini?kigu sievieti, kura man dzemdeja divus delus, mes labi sapratamies, sapratamies un cienijam viens otru, bet tas bija savadak, nevis aizstajejs, tikai cita dzive," Arsenijs atbildeja, "un tagad es gribu dzivot, lai redzetu savu mazberni, bet deli izvelejas bistamas profesijas, neteik?u, ka nemeginaju vinus atrunat, meginaju, laikam neparliecino?i, bet tagad baidos par viniem.
– Ko dara tavi deli?
– Abi ir mazo zinatniskas izluko?anas vienibu komandieri. Vinu komandas ir pirmas, kas nolaizas uz jaunam planetam, lai veiktu izluko?anu un savaktu floras un faunas paraugus, un es saraujos katru reizi, kad zvana mans komunikators.
– Jaunas planetas var but briesmigakas par brunotu ienaidnieku, pedejo ir vieglak aprekinat, jus vismaz zinat vina galveno merki un nekad nezinat, ko jus varat satikt vai atklat uz jaunas planetas.
– Un tapec es esmu ?eit, piedod, Agzam, ka pec 30 gadiem ierados bez bridinajuma un pat ar lugumu, atvainojiet, tas notika ta.
"Es domaju, kad jus nonaksit lidz sava apmeklejuma punktam." Jus domajat, ka es nesaprotu, kapec jus esat ?eit, acimredzot, es esmu pedeja iespeja.
– Ne pedeja, bet neviens man nepalidzes, iznemot tevi.
"Tatad tas ir vienigais," atbildeja majas ipa?nieks un, atspiedies uz spilveniem, gatavojas uzklausit sava veca militara drauga lugumu. Vin? noteikti vinam palidzes, tas ir goda jautajums. Kad vin? bija ievainots, Arsenijs aizveda vinu uz kosmodromu, lai iekrautu vinu glab?anas kugi un nogadatu kosmosa stacija, un pec tam sedeja netalu no slimnicas kastes, lidz vin? atguva samanu. Bet vinam nekad nebija iespejas atmaksat Arsenija paradu, sakuma vin? ilgu laiku atradas medicinas kaste, arsti vinu savaca pa dalam, un tad, kad vin? vareja atgriezties dienesta, kar? beidzas un vin? godam atbrivots.
– Zini, Agzam, es nekad neesmu apstiprinajis dazus jusu planetas likumus, es nesapratu, ka jus, inteligenta un tehniski attistita rase, varat nodarboties ar dzivu precu tirdzniecibu dazadam personiskam vajadzibam. Bet tagad esmu vienkar?i izmisuma, baidos, ka pazaude?u savus delus, kuri ar maniakalu neatlaidibu pildis savu pienakumu, un baidos, ka nevare?u sagaidit savus mazbernus.
– Uz kuru planetu dosies tavi deli?
– “Asfit”, videja izmera planeta, kaiminu galaktika divas tre?dalas ir klatas ar necaurlaidigiem dzungliem, vienu tre?dalu nesen izstradaju?i musu militarpersonas un zinatnieki, neviens nav redzejis sapratigas rases, ir daudz dzivnieku, vairums no tiem ir bistami plesigi radijumi, kas nenoniecina mieloties ar cilveka miesu un ne tikai plesonam gribas nogar?ot cilveka miesu, pa?i dzungli ir biedejo?i, it ka dzivs, skatas tevi, gaida, un, ja tu vienkar?i noversies, pazaude. Tavu modribu uz minuti, vini tevi apedis.
– Tatad tev vajag raganu?
– Zini, Agzam, man, militarpersonai, kas ir klainojis kosmosa un prot ?aut gandriz visu veidu ierocus, un vinam ir ari akademiskais grads, man ir kauns to atzit. Bet es uzskatu, ka raganas pastav, es uzskatu, ka daudzas paradibas nevar izskaidrot ar zinatni, un es pat ticu magijai. Es nekad neesmu bijis liecinieks nekadiem magiskiem ritualiem, bet es ticu.
– Vai velaties vinu ierakstit kada sava dela atslega?
– Ja, jaunakajam mans dels ir parak karsts, vin? ir pardro?s, un es par vinu baidos vairak neka par vecako.
"Jauniba ir nepratigu darbibu laiks," es atbildeju, "varbut jus panemsiet savam delam labaku miesassargu?"
"Dels nenovertes ?adu aprupi." Es velos, lai vin? nepazud ?ajos bedigi slavenajos dzunglos, bet vin? pats var tikt gala ar plesigiem dzivniekiem un kareivigiem inteligentu rasu parstavjiem, ne velti vin? ar izcilibu absolvejis militaro akademiju. Jus zinat, ka vini tur gatavo, vin? ir izcils karavirs, bet jus nevarat cinities ar dzungliem, jums ir jasaprot un jaruna ar viniem.
– Un, kad tavs dels vienosies ar dzungliem, ko tu darisi ar raganu?
– Bus citi dzungli, es vinu ieklau?u pulka uz pilnu algu ar labu algu un pieteik?u pilsonibu, militaristiem tas ir vieglak neka civiliedzivotajiem, pec gada vina klus par Zemes pilsoni, un kad vina aizies pensija, vina vares nopirkt sev majokli un kartigu maltiti.
"Tad tev bus japaliek paris dienas, raganai janokarto dokumenti."
– Agzam, butu labak, ja tu man par to nestastitu, bet tikai teiktu, ka tev japaliek ilgak. Jus nevarat iedomaties, ka es jutos, es perku dzivu produktu, cilveku.
– Ne tikai cilveks, jus perkat jaunu meiteni, kuru nolaupija no vecakiem 6 gadu vecuma un ieveda vergu tirgu, kur es vinu nopirku par mazu naudu, jo tirgotajs bija stulbs un nesaprata, kada vinam vertiba. bija vina rokas.
– Kapec Agzam, tu man to saki? – Arsenijs skumji jautaja.
– Lai jus zinatu, ko jus nemat, un saprastu, ka pret vinu iztureties. Neatkarigi no ta, ko jus domajat par manu biznesu, es nekad neesmu noliecies pret nezelibu, un mani vergi vienmer eda sata sajutu un nepiedzivoja vardarbibu. Es tos neperku gultas priekiem, es audzinu no viniem dazadu specialita?u karotajus, maniem miesassargiem un apsargiem ir laba reputacija un tie ir loti dargi, un tie, kuriem ir ekskluzivakas specializacijas, ir vel dargaki.
– Vai tu tik taktiski runa par algotiem slepkavam un spiegiem? – Arsenijs jautaja.
– Nu, kapec tikai par viniem? Man ari ir auklites-miesassargi, loti dargas, labi izglitotas un var ne tikai nosargat, bet ari iemacit bernu un nevajag algot skolotajus, sve?us un tapec neuzticamus, un dargakie ir dro?ibas sekretari , tie ir ipa?i noverteti ne tikai par speju glabt augsta ranga amatpersonas dzivibu jebkura situacija, nepiecie?amibas gadijuma vinu paslept, izvest dzivu no jebkura nekartibas, to galvena vertiba ir vinu inteligence un izcila izglitiba, prasme ne tikai rakstit un lasit vairakas valodas, bet ari izdarit secinajumus un paredzet sekas. ?ie cilveki tiek pienemti darba valdiba un ieklauti gaidi?anas saraksta.
– Es biju parsteigts, es par to nezinaju. Vai raganas ir vertigas verdzenes? "Arsenijs klusi teica: "Man sap kakls pats vards, es nevaru to pienemt."
– Tu pienemsi. Kad bijam sabiedrotie, zemie?us neintereseja musu parazas un likumi, mes viens otru parbaudijam kauja, cinijamies plecu pie pleca, palavamies viens uz otru, uzticejamies un nekludijamies. Ienaidnieks ir kritis, kas jus tagad uztrauc? Mes esam dazadi, bet ari tad bijam at?kirigi, un jus un es esam uzvareju?i vairak neka viena kosmosa kauja un esam parak daudz reizu aizsedzis viens otra muguru, lai tos varetu saskaitit, tad kapec vardi pek?ni iespiezas musu rikle?
– Atvainojiet, Agzam, bet jus joprojam neesat atbildejis uz manu jautajumu.
– Raganas ir vertiga prece, tas perk loti bagati tirgotaji un augsti politiki, tas var ne tikai aizsargat saimnieku vai vina tuviniekus, tas var ari nogalinat, but padomdevejas, spiegi, sekretari un pat pavadoni neprecetam meitenem, pasargajot tas no aktivo virie?u uzbrukumi.
– Vai viniem maca visas ?is gudribas?
– Vini trenejas, bet ne visi. Butiba raganam ir unikalas spejas, un apmaciba ir balstita uz to. Bet sapratu, kam tev vajag, tagad ejam uz pirti. Kamer jus izbaudisiet udens proceduras un manu mazgataju un masazu meistaribu, es sakarto?u raganai dokumentus, kads vards jums patik?
– Agzam, atbrivo mani no ?i, izvelies vardu pats vai lauj raganai izveleties. Ludzu, nepievienojiet problemas manai sirdsapzinai, saprotiet mani, es jau esmu sirdsapzinas parada, tas man atgadinas par manu pienakumu, un tas notiks pavisam driz.
"Labi, lai ragana izvelas," es atbildeju un piecelos kajas, "ejam, es tevi aizvedi?u uz pirti, un tad mes iesim uz teatri, tu gusi nesalidzinamu baudu un, ja velesies, tad es Uzaicina?u tev uz nakti kadu karstu meiteni, lai tu vari gulet.
– Rupejies par mani, Agzam, es jau esmu parak vecs ?adam izklaidem, es dzivotu, lai redzetu savus mazbernus, bet es pat nedomaju par nakts izklaidem pec sievas naves, un nav jegas sakt.
– Nu, vai zini, tu neatteiksies no teatra?
– Ne, es noteikti ie?u uz teatri, cilveks nedzivo no maizes vien, mums vajag ari garigo baribu, un jusu teatri ir slaveni visa galaktika.

2. nodala
Divas dienas velak. Arsenijs.

?odien man japamet planeta, es atputos 20 gadus, Agzam man nodro?inaja kulturas atputu: teatri, deju izradi viena no labakajam iestadem pilseta un vienkar?i braucienus uz skaistakajam vietam galvaspilseta un priek?pilsetas. . Pec 30 gadu at?kirtibas vini vairs nepameta, bija sakrajies tik daudz zinu, ka vini nevareja beigt runat. ?kiet, esam nopietni vecaki virie?i, nevis tenkas, bet loti gribejas komunicet, atcereties jaunibu un pagatnes cinas. Kad mes atkal tiksimies? Dro?i vien nekad, mes neesam jaunie?i, garie lidojumi kosmosa nogurdina, un uz musu planetam ir ko darit, atkal berni, kuriem nepiecie?ama uzraudziba, un, ja paradisies mazberni, tad ciemos nebus laika.
– Varbut mums vajadzetu atvadities? "Es klusi teicu, uzmetot jaku par pleciem.
"Kaut kas man saka, ka tu vairs neparadisies, mani iepriecina viena lieta – es samaksaju paradu, meitene jau ir ?eit." Vai satiksies?
"Es gribetu apskatit, bet mes parunasim lidojuma laika," es atbildeju.
– Neesmu parliecinata, kas bus, vinai nepatik sarunas, vina runa tikai uz lietu, ja pasutisi, tad atbildes, bet vienzilbes negaidi detalizetas atbildes un paskaidrojumus, nesis. pasutijumu nekados apstaklos, bet vina nepaskaidros, kada veida, vina izgajusi labu skolu, kas vinai bija sagatavota, lai segtu spiegu un algoto slepkavu atkap?anos: operacijas sagatavo?ana, kravas un cilveku evakuacija, un pats galvenais. , apgabala iepazi?ana, domaju, ka ?is prasmes vinai loti noderes jaunaja darba. Vina prot atrast celus jebkura vieta, zina visu zinamo dzivnieku paradumus un loti labi parzina augus, kada magija vinai ir, nezinu, raganam gruti noteikt, vini parasti zina nedaudz mazliet no visa, vienu es zinu, ka vina jutas lieliski jebkura dabas ainava, ta ir vinas stihija. – Agzams atbildeja, – rupejies par vinu, raganas dzimst reti, un tas tiek rupigi sleptas.
Tad vin? atvera durvis un kadam kliedza. Iekartojos kresla, nezinu ka runat ar meiteni, dot paveles, vina vel nav iestajusies dienesta, ka ar sievieti uz musu planetas, nesapratis, laikam nemacija vinai ?is.
"Iepazistieties ar Arseniju, ?i ir Ai?a," sacija Agzams.
Istaba ienaca gara auguma meitene, tieva un lokana, gerbusies gara, plata kleita ar ?kelumiem sanos lidz celiem. Kajas bikses un mikstas kurpes ar planam zolem, galva interesanti aptits lakats: aizsedz ausis un pieri, bet atklaj skaistu garo kaklu, tad visu klaj kleita, pat plaukstas ir. parklats ar garam piedurknem, un pirksti ir gari un plani. Spriezot pec tum?ajam vara krasas uzacim un skropstam, meitenei jabut sarkaniem matiem, un vinas acis ir brunas, lielas, skaistas, nedaudz izklatas ar zimuli. Deguns mazs, glits, nedaudz uzgriezts, augsti vaigu kauli, lupas videja biezuma, tum?i roza krasa, sejas ovals maiga, pienaina ada un uz deguna un vaigu kauliem vasaras raibumi – mazi saules punktini. Vina nav skaistule, bet vina ir tik jauka meitene, es tikai velos vinu apskaut un pasargat no likstam, vina ?kiet trausla un neaizsargata, bet es esmu parliecinats, ka tas ta nav.
"Mani sauc Arsenijs," es stingri saku, skatoties meitenes acis. Nevienu emociju, bet vina uzmanigi klausas: "Jus lidojat ar mani uz planetu "Asfit" un iesaistaties neliela zinatniskas izluko?anas vieniba, mes tulit izlidosim.
Aisha pat nepamirk?kina, vina stav un kluse.
– Vai vina mani saprata? – jautaju Agzam.
– Es lieliski saprotu, vina runa tris izplatitakas valodas, ja gribi, lai vina atbild, vajag pasutit.
"Tas nav nepiecie?ams," es atbildeju un devos uz izeju.
Mes gajam lidz ma?inai, meitene gaja mums aiz muguras un nesa rokas nelielu sominu ar personigajam mantam. Es neatskatijos, Agzams nemaz nereageja, it ka tas butu nepiecie?ams. Ar vinu viss ir skaidrs, vin? ir pieradis, ka vina, sauksim vinus par skoleniem, neap?aubami izpilda paveles, bet es esmu militarists un mana paklautiba ir karaviri, nevis vergi, un es nevaru but tik mierigs. Karaviri diene un ir pienakums pildit manas paveles, bet vinu dziviba nepieder man, vergi ir pilniba atkarigi no saimnieka, tie ir vina ipa?ums, vinu dziviba pieder saimniekam un tikai vin? izlemj dzivot vai mirt.
Mes ar Agzamu iekapam ma?ina, Aisha apsedas aizmugureja sedekli, ielika somu klepi, vina paskatijas uz priek?u, bet esmu parliecinats, ka vina mani dzirdes, man tikai japagriezas.
– Kadi ieroci vinai pieder? “Es jautaju, kad Agzams aizbrauca no majas.
– Visi zinamie ?aujamieroci, labi metajas ar naziem, un vispar visi priek?meti ar asam malam, labi prot garus un isus zobenus, ka ari prot apieties ar visiem zinamajiem asmenu ierociem.
"Vina tika apmacita par labu karaviru," es atbildeju.
"Man ir labakie apmacibas centri visa galaktika," Agzams lepni atbildeja.
Un tad mes klusedami braucam talak, es atvadijos no skaistas pilsetas un ?is skaistas planetas. Es ?is planetas dzive daudz nepienemu un, iespejams, ari nekad nepienem?u, tacu, ka teica mans cinu biedrs, tas ir dazadas, tacu tas mums netrauceja but sabiedrotajiem pedeja kara laika. Visi parpratumi tika nobiditi otraja plana, mes cinijamies un uzvarejam, man nav tiesibu stastit, ka dzivot citas planetas iemitniekiem, ta ir vinu dzive, vinu likumi un noteikumi.
Atvadijamies no Agzama pie kosmosa kuga, cie?i apskavamies, paglaudijam viens otram pa muguru, nesolijam satikties, abi sapratam, ja tik?anas notiks, tad tikai arkartejos apstaklos. Mes neesam jauni, visi ir aiznemti ar biznesu un gimeni, un tagad mums ir citi merki un uzdevumi, un mes lidojam kosmosa tikai tad, kad tas ir absoluti nepiecie?ams. Es vairs nevelos skatities uz auksto nedzivu telpu, es gribu stavet uz zemes, skatities uz zali un kokiem, gozeties saule un gulet uz platas mikstas gultas. Tas laikam ir vecumdienas, lai gan jebkuram vecumam ir savs ?arms, tada ir mana parlieciba.
"Ardievu, draugs," es klusi saciju Agzamam, "es novelu jusu majas labklajibu, veselibu un bagatibu jums un jusu pecnacejiem."
– Un es novelu jums mazbernus un mazmeitas, laipnas, skaistas un augligas vedeklas un veselibu jums Arsenijam un jusu deliem. – Agzams man pasniedza biezu aploksni – tie ir Aishas dokumenti, vina pati izvelejas vardu, vecums ir ists, bet dzim?anas vieta ir viltota, jus saprotat, tas ir nepiecie?ams.
Man pat nobira asara, kad iegaju kosmosa kugi, Aisha man sekoja, man vajag meiteni dabut kajite un izskaidrot musu ikdienu.
– Aisha, izvelies jebkuru tuk?u kajiti, edam pa stundam, grafiks karajas pie edamistabas durvim, katrs gatavo sev, pareja laika tu izklaidejies, kajites plan?etdatori pieslegti galaktikas tiklam, tu var lasit zinas, mums ir piecu dienu lidojums, velams nenoverst apkalpes uzmanibu no darba.
Un atkal es neredzeju nekadas emocijas, ?i ir apmaciba, un man nevajadzeja neko teikt par apkalpi, esmu parliecinats, ka es pat neredze?u meiteni lidojuma laika. Es devos uz savu kajiti, apkalpe ieradisies pec piecam minutem, lai gan vini bus parsteigti, ka musu mar?ruta ir pasazieris, vini neuzdos jautajumus, vini ir karaviri un neapspriez priek?nieku paveles.
Kad devos pie sevis, meitenes vairs nebija gaiteni, laikam vina bija izvelejusies kajiti.

Pec piecam dienam. Arsenijs.

Pa skalruni es pazinoju visai apkalpei, ka atspolkugis nolaidisies uz planetas Asfit pec 20 minutem, un visiem ir jasagatavojas iziet no atspoles tulit pec nolai?anas. Planeta mus sagaidija ar makonainam debesim un nelielu lietu. Uz ?is planetas list vismaz dienu, tas sakas ar ?adu lietu un beidzas ar lietusgazi. Mums steidzami jadodas uz kazarmam un jasakarto pavele, lai vinu uznemtu apak?grupa. mana jaunaka dela Radima pavele, un rit uzdaviniet Ai?u karaviriem. Sievietes ari dien musu armija, vinu vieniga privilegija ir atsevi?ka telpa ar du?u kazarmas. Preteja gadijuma vini kalpo tados pa?os apstaklos ka virie?i, un vinu vidu ir daudz izcilu cinitaju. Es neesmu ?ovinists un neuzskatu, ka sievietem nav vietas armija, pedejais kar? paradija, ka vinas ir izcilas karotajas, analitikes un izlukdienesta virsnieces. Jums ir jaruna ar savu delu par meiteni, laujiet vinam vinu iepazistinat. Cik es zinu, izklu?ana dzunglos notiks pec divam dienam, un mums ari japavel intendantam iedot vinai militaro formu, ierocus un citus sikumus, kas nepiecie?ami karaviriem.
Kamer es planoju, shuttle nolaidas kosmodroma, es piecelos un devos uz savu kajiti pec somas, ma?inai jau vajadzeja piebraukt, ekipaza tagad dosies atpusties, un militarie tehniki parupesies par shuttle. Kad es piegaju pie lukas, Aisha jau staveja pie tas ar somu roka. Man izradijas taisniba, musu lidojuma piecas dienas edamistaba redzejamies tikai dazas reizes, vina klusiba uzsildija traukus ar edienu, uzmanigi un atri tos eda, tuk?o trauku izmeta utilizacija un atri izgaja no edamistabas, joprojam mieriga sava pastavigaja ?alle uz galvas gara kleita un bikses. Vina nereageja uz apkalpes loceklu cukstiem, kuri acimredzot gribeja sazinaties ar meiteni, nevienam neteica ne varda, pat ar skatienu neparadija, ka tos redz un dzird. Es nezinu, ka cinitaji uz to reageja, man ?kiet, ka vini bija nelaimigi. Vini nevar saprast vinas uzvedibu: vini izgaja musu militaro skolu. Vini nebija ierobezoti arpus dienesta, sievietes armija ir atraisitas un viegli sazinaties, dazreiz tas trauce, bet tur neko nevar darit, virie?i un sievietes neatkarigi no ta, vai vini ir armija vai civildienesta , ?is vienmer ir sarezgitas attiecibas un pat militaras macibas neglabj .
"Tagad es jus iekarto?u kazarmas, un rit es jus iepazistina?u ar zinatniskas izluko?anas vienibas komandieri, kura jus dienesit," es teicu meitenei un, atverot luku, izkapu no kuga. kad iekapu pec manis atsutitaja ma?ina ar acs kaktinu pamaniju, ka Aisha vina ieslideja aizmugureja sedekli un atkal apsedas pie loga, skatoties uz priek?u.
Vienu bridi loti gribejas uzzinat, ka mans cinas biedrs tiek apmacits macibu centros, bet tad nodomaju, ka labak man nezinat. ?adu apmacibu var sasniegt tikai ar stingram fiziskam un psihologiskam metodem. Lai gan kads draugs man apliecinaja, ka vina vergi nepiedzivo ne badu, ne nepamatotu cietsirdibu, es tam neticu. Ir daudz veidu, ka apmacit lielisku cinitaju, un es nevaru pienemt visus, un es nevaru pienemt gandriz visas metodes, un es nevelos par to domat, es labak gule?u.
Ma?ina apstajas pie barakas, es liku ?oferim atpusties, un devos uz savu kabinetu, vajag piezvanit kvartalam un dot paveles par meitenes sakarto?anu es neatskatijos uz Aishu, bet sajutu ar muguru ka vina man seko. Biroja es vinai noradiju uz kreslu un devu paveles savam adjutantam, kur? musu isas sarunas laika turpinaja skatities uz meiteni, kas skatijas vinam cauri. Kvadratmeistars ieradas tris minutes, steidzas, parasti uz vinu jagaida ilgak. Vin? ir gados vecs virietis, pec pusgada dosies pensija, tapec priek?nieciba uz nelieliem noteikumu parkapumiem piever acis. Un te vin? ne tikai parsniedza visus standartus, bet ari ienaca mana kabineta, aizpogats, gudrs un ar precizu soli. Man gandriz aizrijas no smiekliem un nacas aizsegt muti ar roku, lai neaizvainotu pieredzeju?o cinitaju. Man nav padoto, bet biroja tenkas, par meiteni laikam jau visi kazarmu karaviri zina, nebrini?os, ja tagad puse slepjas nomalos nosturos un gaida, kad vina pametis manu kabinetu. Cilvece nekad neatbrivosies no zinatkares.
"Mums meitene jaiemitina kazarmas, jaiedod vinai militara forma un standarta ierocu komplekts braucienam uz dzungliem, es pec pusstundas paraksti?u rikojumu par vinas uznem?anu Radima komanda."
– Bez sagatavo?anas un parbaudes? – kvartars klusi jautaja. Pieredzeju?ais cinitajs neiztureja, ilgak par pusstundu nevar ieverot noteikumus, priek?niecibu paveles apspriest kategoriski aizliegts, tacu vinam to jau sen neviens nav atgadinajis.
"Vina ir labi sagatavojusies," es atbildeju un ieraudziju uz meiteni versto intendanta skeptisko skatienu, bet Aisha pat nepamirk?kinaja, man ir bail domat par vinas apmacibas metodem.
Man nacas bargi paskatities uz savu padoto, lai panaktu, ka vin? aizver muti. Acimredzot es grasijos uzdot vel vienu jautajumu, man bija jasaka skali un skaidri:
– Izpildiet paveli, ielieciet karaviru alga un paradiet vinai vietu pie galda edamistaba, iepazistiniet vinu ar ikdienas rutinu un paradiet macibu telpas un poligonu. Par pabeig?anu zinojiet personigi.
Kvalitativs uzmanija manu toni un saknieba lupas.
"Aisha," es pagriezos pret meiteni, "seko vinam, rit es satik?u tevi biroja 08.00." Meitene piecelas un devas uz durvim, ceturk?na priek?nieks pamodas un metas uz izeju.

Aisha.

Kvadratnieks mani veda uz otro stavu, tas, cik saprotu, ir kazarmu sievie?u sparns, tur ir diezgan daudz istabu, tas nozime, ka mans izskats lielu aziotazu neizraisis, sievie?u ir diezgan daudz. diene zemes armija. Kads vecaka gadagajuma karavirs man pasniedza istabas elektronisko atslegas karti un teica, ka pec pusstundas atnesis ierocus un formas, sakot, ka man ta staigat pa kazarmam pec nolikuma nav pareizi. Es iegaju istaba. ?aura, militara stila gulta, garderobes vieta ir padzilinajums siena ar pakaramiem un paris plauktiem, apak?a plaukti apaviem, neliels naktsskapitis sikam personigajam mantam un neliels galdin? ar pieskruvetu personigo plan?etdatoru. siena, keblitis, logs ar zaluzijam un durvis, ?kiet, du?as telpa. Kvadratnieks aizgaja, un es, uzmetusi somu uz kebla, devos apskatit istabu. Du?as telpa ir maza, bet ir pat plaukti higienas precem. Tualete un izlietne – nekas papildus. Lidojot uz planetu, es izklaidejos, lasot informaciju par zemes iedzivotajiem, vinu brunotajiem spekiem un planetu, kura es diene?u. Informacijas ir daudz, lielaka dala ir bezjedziga, pec pedeja kara Zemes valdiba atcela generalmobilizaciju un dienesta atstaja tikai profesionalu militarpersonu, kaujas ievainotos aizsutija pensija, nodro?inot viniem pienacigu uzture?anu un laba mediciniska apdro?ina?ana, dazas militaras skolas tika slegtas, parejas tika parceltas uz ilgakam un padzilinatam apmacibas programmam. Tagad militaristi tika apmaciti vismaz 5 gadus, un vini sanema ne tikai izcilu militaro un fizisko sagatavotibu, bet ari izcilu izglitibu. Priek?laicigas pensione?anas gadijuma vini varetu palauties uz labu darbu.
Pirms guletie?anas ieie?u du?a, bet tagad jaizpeta ikdienas rutina, jaatceras, kur atrodas militaras nometnes galvenas ekas, ceru, ka intendants man paradis. Es to varu izdarit pats, bet neviens nedeva paveli doties ara un izpetit pilsetu pa?am.
Atskaneja pieklauvejums pie durvim, ceturk?na kapteinis nesa lielu maisu ar drebem un somu ar ierociem un citiem misijas pabeig?anai nepiecie?amiem priek?metiem. Izmetis somu uz gridas, virietis nolika drebju maisu uz gultas un saka vilkt ara savu formasterpu.
– Jastaiga pa militaro nometni bez ierociem un ikdienas forma. – Vin? teica, izvilkdams no somas brivas bikses, planu T-kreklu ar garam piedurknem un augstu apkakli, haki krasu un taisnu jaku. "?i ir ikdieni?ka uniforma, jums nav janesa lakats galva," un iznema ?alli, lai ta atbilstu T-krekla krasai, "ja ir karsts, tad var valkat tikai bikses un T. -krekls ar isam piedurknem," un iznema caurspidigu sominu ar vasaras uniformu, "bet pagaidam tas nebus vajadzigs, tagad uz planetas ir rudens, un pec paris mene?iem saksies ziema. "Tu paskatisies uz savu solo?anas formas terpu velak," vin? piebilda un izvilka citu somu. "Ir ari lietus jaka, silts dzemperis un cimdi, redzesiet velak." Domaju, ka nekludijos ar izmeru, ?aja amata dieneju ilgu laiku, man ir uztreneta acs, un te ir drebes treninam,” un atkal no somas paradijas caurspidiga soma, “tad paskatisies, palika tikai kurpes,” un kvartars izkratija no somas vairakas caurspidigas somas ar sapakotam kurpem un, izveloties somu ar zemajiem zabakiem, pasniedza man, – tie ir ikdienas formas terpam, augstiem pargajienu zabakiem, gai?i. zabaki treninam un ari cibas staiga?anai pa istabu,– tad vin? piegaja pie somas ar ierociem un iznema no turienes tum?u, biezu iepakojumu, – ta ir apak?vela, visa no erta miksta materiala un tik verigi skatijas. Nez, par ko vin? mani uzskata? Vai vin? doma, ka esmu pieradis valkat tikai zidu?
Kamer virietis aktivizeja manu plan?etdatoru, es staveju un skatijos uz formasterpu, apskati?u vienatne sikak, ieroci ari izpeti?u velak.
"?is ir ierocu seifs," sacija ceturk?na kapteinis, noklik?kinot uz neliela kvadrata pie sienas, neliels panelis attalinajas, un es redzeju ipa?us akus ?aujamierociem un kabatas municijai un asmenu ierociem, "Es uzstadiju jums plan?etdatoru. , ir jusu pulcina fiziskas sagatavotibas grafiks un ednicas, bibliotekas un sporta zalu darba grafiks,” virietis piebilda, „pargerbies, tiekamies pec 15 minutem koridora, iesim iepazities ar militara nometne."
Vin? iznaca ara un es iznemu formu un apavus. 15 minutes ir daudz, jums nekur nav jasteidzas.
Izgaju no istabas tie?i pec 15 minutem, ceturtdalmeistaram tie?am bija dedziga acs, formas terps man lieliski piestaveja – neapskava manu figuru, bet ari nekarajas ka uz pakarama, un kurpes dereja ideali, Es uzvilku ?alli, un mani spilgti sarkanie mati bija vairak pazistami ar to nepiesaistis uzmanibu.
"Nu, iesim, es jums vispirms paradi?u edamistabu," sacija ceturk?na vaditajs un devas uz kapnem.
* * *
Es atgriezos istaba stundu pirms gaismas nodzi?anas. Es nedomaju, ka visi cinitaji ievero rutinu, bet pec gaismas nodzi?anas ir aizliegts atstat telpu. Edamzale atradas kazarmas pirmaja stava, kvartants man paradija manas dalas galdu, vini jau bija paedu?i vakarinas. Mums bija uzkodas, virietis bija zinkarigs, bet es nesazinajos, un vin? atri atteicas no meginajuma pierunat mani. Man nav ko stastit par savu dzivi, viss labais notika pirms 6 gadu vecuma, un tad bija verdziba, macibas, smagas macibas un nekadu ceribu uz laimigu nakotni. Macibu centra sapni tiek atri nogalinati, un gada laika no tiem vairs nav palicis pedas. Psihologi, treneri, audzinataji un skolotaji – neviens par jums nezeloja un nepienema piemaksas par jusu vecumu un dzimumu.
Apskatijusi drebes, rupigi pakarusi tas un salikusi pa plauktiniem, izgerbos un iegaju du?a. Es nesaslapina?u matus, tos ilgi nozus, mani mati ir efektivs ierocis, un es tos izaudzeju lidz celiem, sapinu cetras bizes un aptin ap galvu, un tad nostiprinaju to ar ?alli vai lakatinu, varu izmantot jebkuru virvi vai pat augu katu. Bet mati nav vienigais ierocis. Ierocis ir viss kermenis. Jus varat nogalinat ar roku, kaju, galvu un pat muguru. Galvenais ir zinat, ka un kur trapit, skaidri aprekinat speku un atrumu. Tas viss ir novests lidz automatismam, un es varu nogalinat pat ar aizvertam acim pilniga tumsa, koncentrejoties uz skanu un karstumu vai pat ienaidnieka sirds pukste?anu. Man bija labi skolotaji, labakie sava joma, saimnieks neskopojas, pienema darba labakos no labakajiem un maksaja viniem lielu naudu, lai vini neskatas uz konkurentiem.
Modinataja iestati?ana plan?etdatora pulksten 07.00. Rit man ir tik?anas ar jaunu komandieri, es negaidu neko labu, es nedomaju iekarot karaviru uzticibu, rupejoties par viniem vai izgriezot savu dveseli vinu priek?a, runajot par savu gruto dzivi. Nezinu ka un negribu, katram pienak tads liktenis, kadu dievi vinam noteiku?i.

Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70559593?lfrom=390579938) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.